“Izbeidz tūlīt pat!” Alī kliedza, cik vien jaudāja.

Mazā Hana, viņu ignorējot, turpināja rakāties pa skudru pūzni dārza stūrī. Alī vecākā māsa Samra maigi pacēla viengadīgo Hanu uz rokām: “Kas noticis, manu eņģelīt? Kāpēc tu neklausi, ko brālis saka?”

“Eņģelīt??? Pēdējo piecu minūšu laikā, viņa ir nogalinājusi miljonu skudru!”

Samra noraidoši paskatījās Alī virzienā, liekot noprast, ka viņš pārspīlē, un turpināja šūpot Hanu uz rokām: “Redzi nu, brālis ir uz tevi dusmīgs. Mēs nedrīkstam tā rīkoties ar skudrām. Viņām sāp tāpat kā mums.”

“Turklāt viņas jau tā dzīvo šajā pasaulē tikai 45 līdz 60 dienas – kāpēc gan mums būtu jāpadara viņu mūžs vēl īsāks?” Alī sabozies protestēja, joprojām īgns par mazās māsas izdarīto.

Samra izbrīnā pacēla uzacis: “Vai tiešām? Es to nezināju.”

“Lielākā daļa cilvēku to nezina. Viņi vienkārši kāpj virsū nabaga radībiņām, nemaz nenojaušot, ko šie mazie inženieri spēj sasniegt savā īsajā divu mēnešu mūžā uz šīs zemes,” noteica Alī, iejūtoties skudru advokāta lomā.

“Hana, uzklausīsim, ko brālis vēl zina par skudrām – es esmu ieintriģēta,” teica Samra, kamēr mazā Hana rotaļīgi aplika rociņas viņai ap kaklu, nemaz nenojaušot, par ko ir runa.

Alī enerģiski turpināja: “Redzi, ikkatra skudra ir kā inženieris, kas ceļ skudru pūžņus mežos, pļavās, tuksnešos un reizēm pat mūsu pašu dārzā. Šādu skudru pūžņu grupas tiek sauktas par skudru kolonijām, un tajās dzīvo miljoniem skudru.”

“Līdz 2000. gadam, pasaulē pati lielākā skudru kolonija bija jūras krastā kādā Japānas pilsētā, kas saucas Ašikari. Kolonijā bija 45000 pūžņi, un tā aizņēma 3 kvadrātjūdžu lielu platību. 2002. gadā Vidusjūras krastā tika atklāta vēl viena superkolonija, kas stiepās 6004 kilometru garumā! Savukārt 2004. gadā Meksikā tika atklāta 900 kilometru gara superkolonija,” Alī turpināja.

“Un kas ir pats pārsteidzošākais? Visas šīs kolonijas bija būvētas, balsties uz vienām un tām pašām celtniecības tehnikām. To izvietojums un struktūras līdzinājās viena otrai. To ieeju pozīcijas un izejas lūkas arī bija vienādas,” paskaidroja Alī.

Absolūti pārsteigta, Samra jautāja savam 10-gadīgajam brālim Alī: “Kā gan tu zini tik daudz par skudrām?”

“Skolā mēs veidojām projektu par sūru Naml. Vai vari iedomāties? Dievs ir veltījis skudrām veselu Kurāna sūru! Redzi, cik patiesībā svarīgs ir šis mazais, brīnumainais radījums! Un tas vēl nav viss. Pats Dievs liek skudrām uzvesties un celt skudru pūžņus tieši tā, kā tās to dara, kas tad arī izskaidro līdzības starp vairāk kā 10,000 dažādām skudru sugām pasaulē.”

Alī aizrautīgi turpināja: “Skudru labi organizētajās pilsētās ir siltumnīcas, kurās viņas glabā miljoniem oliņu. Tur ir arī lielāka karaliskā istaba, kur mīt skudru karaliene, kas ir lielāka par citām skudrām un dēj olas. Skudru karalieni apkalpo darba skudras. Kolonijās ir arī mājvietas karotājskudrām, kuras aizsargā pārējās skudras. Pūžņu ieejas sargā sargskudras. Ikkatrai skudrai, kura vēlas ienākt pūznī, ir jāsaskaras ar sargskudru taustekļiem, lai nodotu atpazīšanās signālu. Gadījumā, ja signāls nav pareizs, tad sargskudras nekavējoties nogalina svešo skudru.”

“Subhānallāh!” Samra ar interesi pētīja pa zāli rāpojošās skudras.

“Skudru kolonijās pat ir apbedīšanas vietas, kur tiek apglabātas mirušās skudras. Tāpat ir vieta, kur skudras glabā savu pārtiku. Un vai zini, kas vēl ir interesants? Skudrām ir pat bērnistabas, kur par mazajām skudriņām rūpējas skudru aukles. Aukles baro mazās skudriņas ar ūdenim līdzīgu šķidrumu, kas rodas viņu vēderos.”

“Kā gan cilvēki var noliegt Dievu, redzot šādus radības brīnumus?” Samra domīgi pie sevis noteica, it kā runājot pati ar sevi.

Pēkšņi Alī atkal sāka skaļi kliegt: “Hana atkal ir tikusi klāt skudrām!!!”

Samra ātri paņēma mazo māsu uz rokām: “Nē, nē, nedari tā. Mums ir jāmācās cienīt un sargāt Dieva radības. Skudras nav spēļmantiņas. Nāc, iesim nu atpakaļ mājās.”

———————————————-

Avots: www.hibamagazine.com