Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (2/3) Muslimu pasaule

Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (2/3): Islāms pieprasa taisnīgumu, pat visgrūtākajos laikos

white-doveKļūst arvien grūtāk pārliecināt cilvēkus par to, ka muslimi nav teroristi, ka muslimu sievietes nav apspiestas, vai ka ne visi muslimi pārstāv islāmu. Ja muslimu vīrietim ir liela bārda, viņš visticamāk plāno kaut kam uzbrukumu. Ja muslimu sieviete izvēlas ģērbties atturīgi, tad viņa pavisam noteikti to dara, jo kāds viņu ir piespiedis to darīt. Lai gan ir gandrīz neiespējami lasīt laikrakstu vai skatīties TV ziņas, neizdzirdot kaut ko par islāmu vai muslimiem, atspoguļotais parasti ir lielākoties sagrozīti fakti.

Šī jūkļa vidū atrodas muslimi, kuri reizēm paši ir sev sliktākie ienaidnieki. Viņi bieži runā bez patiesām zināšanām vai pat neapdomājot savu vārdu sekas. Reizēm muslimi reaģē, nedomājot par situācijas kopējo ainu. Viņi bieži reaģē uz nepareiziem priekšstatiem, neaptverot, ka viņu darītais reizēm apstiprina šos kļūdainos pieņēmumus. Ne visi muslimi pārstāv islāmu.

Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā, un, saskaņā ar senu ķīniešu sakāmvārdu, tas nebūt nav svētīgi. Muslimi sauc šādu laiku par fitnu (pārbaudījumi un posts). Dzīve steidzas uz priekšu, vedot mūs nezināmajā, tomēr īpatnējā veidā, tas viss jau kādreiz ir noticis. Vēsturiski, šī nav pirmā reize, kad muslimi ir cietuši no melu un nepareizu pieņēmumu sekām. Tomēr tad, kad meli un pārpratumi sakrājas milzīgā kaudzē, šīs pasaules patiesības meklētāji rod veidu, kā atrast dubļos paslēpto zeltu. Islāms ir kā šis zelts – tas var gulēt pavisam klusi, bet tas nezaudē ne drusciņu no sava skaistuma.

Šodien lielākais muslimu un muslimu dzīvesveida drauds ir ‘karš pret teroru’ un no tā izrietošā muslimu dēmonizācija. Lielākā daļa mediju pievēršas muslimu izdarītajiem noziegumiem, lai gan visbiežāk šādiem muslimiem ir ļoti minimālas zināšanas par savu reliģiju. Lielum lielais vairums no 1.6 miljoniem pasaules muslimu nosoda teroraktus un nevainīgu cilvēku nelikumīgu nogalināšanu; tāpat to dara arī lielākā daļa muslimu zinātnieku un līderu, taču diemžēl islāms tiek gandrīz vienmēr saistīts ar noziedznieku motivāciju.

Muslimu nodarītais bieži tiek lietots, lai attaisnotu vai iedrošinātu naidu pret nevainīgiem muslimiem vai pašu islāma reliģiju. Atkal un atkal Kurāna panti tiek izrauti no konteksta, un noziedznieki tiek pasniegti kā islāma dogmu sekotāji, lai gan realitātē nekas no tā visa nav pat tuvu patiesībai. Lai izprastu islāma nostāju pret vardarbību un karu, ir jāgriežas pie pirmavotiem: Kurāna un pravieša Muhammada (s) autentiskām tradīcijām. Nav iespējams paņemt tikai vienu Kurāna pantu un saprast tā nozīmi, neapskatot pirms tā esošos un tam sekojošos pantus. Pilnībā izprast Kurāna dziļumu un izsmalcinātību ir iespējams tikai tad, kad mēs saprotam vēsturisko kontekstu un atklāsmes iemeslus, kā arī labi pārzinām pravieša Muhammada (s) dzīvesstāstu.

Tātad ko īsti islāms saka par karu un vardarbību?

Islāms ir Dieva atklāta reliģija par labu visai cilvēcei, un tā nepārprotami aizliedz jebkādā veidā kaitēt nevainīgiem cilvēkiem. Tas ietver arī viņu ķermeņus, mantu vai godu. Islāms māca muslimiem izturēties pret visiem, neatkarīgi no viņu reliģijas, etniskās piederības, ādas krāsas vai sabiedriskā statusa, ar cieņu un laipnību. Islāms aizliedz apspiešanu un sargā tiesības – tas pavēl muslimiem dzīvot mierā un harmonijā, pieturoties pie taisnīguma pat attiecībā uz ienaidniekiem un pat kara laikā. Nekad nav atļauts nogalināt cilvēku, kas nedara neko ļaunu vai ar kuru ir noslēgts miera līgums.

“Allāhs neaizliedz jums būt labestīgiem un taisnprātīgiem ar tiem, kuri nav pret jums cīnījušies reliģijas dēļ un nav izdzinuši jūs prom no jūsu mājām. Patiesi, Allāhs mīl taisnprātīgos!” (Kurāns 60:8)

Kad pravietis Muhammads (s) sūtīja savus līdzgaitniekus cīņās, viņš teica: “Ejiet laukā Dieva vārdā un nenogaliniet nevienu sirmgalvi, jaundzimušo, bērnu vai sievieti. Vairojiet labo un dariet labo, jo Dievs mīl tos, kas dara labo.” (Abu Daūds) “Nenogaliniet mūkus klosteros” vai “Nenogaliniet cilvēkus, kas sēž pielūgsmes vietās.” (Imam Ahmad) Reiz pēc kaujas, pravietis (s) ieraudzīja uz zemes sievietes līķi un teica: “Viņa nepiedalījās kaujā. Kāpēc tad viņa tika nogalināta?”

Tādu pašu attieksmi kara laikā turpmāk apstiprināja arī Abu Bakrs, kurš bija Islāma nācijas līderis pēc pravieša Muhammada (s). Viņš teica: “Es pavēlu jums desmit lietas. Nenogaliniet sievietes, bērnus, vai gados vecus, nevarīgus cilvēkus. Nenocērtiet augļus nesošus kokus. Nesagraujiet apdzīvotas vietas. Nekaujiet aitas vai kamieļus, kā vien pārtikai. Nededziniet bites un neizklīdiniet tās. Nezodziet no kara guvumiem un neesiet gļēvuļi.”

Ja ienaidnieki kaitē muslimiem, izdzen viņus no mājām un viņu zemēm, tad Dievs pavēl muslimiem iestāties par viņiem, tomēr pat pašos grūtākajos laikos, muslimiem ir jāizturas taisnīgi.

“Un cīnieties Allāha ceļā ar tiem, kuri cīnās ar jums, bet nepārkāpiet [atļautā robežas], jo Allāhs nemīl pārkāpējus! (…) Un cīnieties pret viņiem, lai nebūtu nekāda kārdinājuma un reliģija (kalpošana un pielūgsme) tiktu veltīta Allāham. Un ja viņi izbeigs, tad arī [jūsu] uzbrukumam nav [jābūt], izņemot netaisnīgos.” (Kurāns 2:190, 193)

Ak jūs, kuri noticējāt! Stāviet vienmēr par Allāhu, esiet liecinieki taisnīgumā, un lai cilvēku naids nudien neliek jums noziedzīgi pārkāpt taisnīgumu. Rīkojieties taisnīgi – tas ir tuvāk dievbijībai un bijājiet Allāhu, jo Allāhs ir visa tā, ko jūs darāt, Pārzinējs. (Kurāns 5:8)

Kurāna vēsts ir pilnīgi skaidra. Atņemt dzīvību, jebkāda veida dzīvību, nepamatoti ir milzīgs grēks. Gan Kurāns, gan pravieša Muhammada (s) autentiskas mācības ir piesātinātas ar taisnīguma un piedošanas apziņu. Islāma vēsts ir visai cilvēcei, un Islāms pieprasa žēlastību un gudrību visos darījumos, pat kara laikā. Kad tiek veikti nežēlīgi noziegumu, kas noliedz ticību un noliedz islāma mācības, ir svarīgi atcerēties, ka ne visi muslimi pārstāv islāmu.

“… tas, kas nogalinās kādu cilvēku ne par citu cilvēku vai postīšanu virs zemes, tad tas ir tāpat, kā nogalināt visu cilvēci…” (Kurāns 5:32)

____________________________________

Autore: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: https://www.islamreligion.com/articles/3765/do-all-muslims-represent-islam-part-2/

(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at https://www.islamreligion.com/articles/3765/do-all-muslims-represent-islam-part-2/)

____________________________________

Citas šī raksta daļas:

Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (1/3): Ievads

Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (2/3): Islāms pieprasa taisnīgumu, pat visgrūtākajos laikos

Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (3/3): Islāmā nav dīvaini māņticību



  • Atstāt komentāru