Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (3/3): Islāmā nav dīvainu māņticību

Iepriekšējās divās šī raksta daļās, mēs apskatījām faktu, ka ne visi muslimi pārstāv islāma reliģiju. Mēs runājām par islāma attieksmi pret karu, vardarbību un terorismu. Mēs noskaidrojām, ka islāms ir miera reliģija, un ka islāms absolūti aizliedz nepamatotu nogalināšanu vai vardarbību. Diemžēl daudz muslimu visā pasaulē ir aptraipījuši islāma vārdu, veicot tā vārdā nežēlīgas darbības, kurām nav vietas reliģijā, kas balstīta uz taisnīgumu un žēlsirdību. Tomēr šis nav vienīgais veids, kā paši muslimi rada nepareizus priekšstatus par islāmu.

Visupirms ir svarīgi saprast islāma pamatus – Dievs ir viens. Viņam nav partneru, dēlu, meitu vai palīgu. Viņš vienīgais radīja un uztur šo universu. Nekas nenotiek bez Viņa ziņas.

“Saki: ‘Viņš ir Allāhs Vienīgais.

Allāhs visiem Vajadzīgais bez vajadzībām!

Viņš nav dzemdinājis un nebija dzemdēts!

Un nav Viņam neviena vienlīdzīga!’” (Kurāns 112)

“… Vai kāds [cits] pielūdzamais Allāham līdzās? Augsti jo augsti ir cēlies Allāhs pāri visam, ko viņi [Viņam] piedēvē!“ (Kurāns 27:63)

Muslimi pavisam noteikti tic, ka nav cita dieva kā vien Allāhs, un viņi tic, ka Dievs sūtīja cilvēcei praviešus, lai mācītu patiesību par to, ka Dievs ir Viens. Tāpēc islāmā nav vietas nekādai starpniecībai starp Dievu un cilvēku. Muslimi pielūdz tikai un vienīgi Dievu un tikai no Dieva viņi lūdz palīdzību itin visā, ko dara. Šis koncepts ir pazīstams kā Tauhīds, un tas veido islāma reliģijas pašus pamatus.

Diemžēl, vērojot pašus muslimus, mēs reizēm redzam prakses un māņticības, kas islāmā ir aizliegtas. Patiesu viena Dieva pielūgsmi ir saduļķojušas vietējo kultūru tradīcijas, bet tik daudzi muslimi nevēlas to atzīt. Fakts ir tāds, ka ne visi muslimi veic pielūgsmi pareizi un ne visi muslimi pārstāv islāmu.

Viens no lielākajiem grēkiem ir griezties pēc palīdzības pie kāda cita vai kaut kā cita, izņemot Dievu. Tas ir islāmā aizliegts, tomēr visā pasaulē šādas tradīcijas ir dziļi iesakņojušās muslimu kultūrās. Muslimi, kas griežas pēc palīdzības pie mirušajiem, lai tie aizbilstu par viņiem, nepārstāv islāmu. Muslimi, kas tic, ka godbijīgi cilvēki spēj kļūt par vidutājiem starp parastiem cilvēkiem un Dievu, nepārstāv islāmu. Muslimi, kas nēsā amuletus, ticot, ka tie kaut kā var novērst ļauno vai nest viņiem labu, nepārstāv islāma reliģiju. Viss iepriekš minētais ir tiešs pretstats viendievībai – ticībai Dieva vienībai.

Pielūgsmes izkropļojumi ir redzami arī daudzajos mītos un tradīcijās, kas saistīti ar grūtniecību un dzemdībām. Daudzās tradīcijās tiek lietoti burvju vārdi un amuleti. Muslims savukārt labi zina, ka viss nāk no Dieva un ka nav nekādas veiksmes vai sagadīšanās. Dīvainas māņticības nevar nest nedz sliktu, nedz labu. Islāms māca, ka nav varas vai spēka, kā vien tie, kas pieder Dievam – tas izkliedē visus šādus mītus un māņticības, tādējādi atbrīvojot cilvēci no šādas atkarības.

Paturot prātā visu iepriekš minēto, apskatīsim kultūras tradīcijas, kas notiek divu izdomātu sieviešu dzīvēs. Sievietes šajos stāstos ir izdomātas, bet raksturotās prakses ir reālas un veido tikai mazu daļu no simtiem tradīciju, kas tiek praktizētas muslimu pasaulē, lai novērstu ļauno un gūtu labo.

Mazā Somālijas ciematiņā, astoņpadsmit gadus vecā Nūra tikko ir dzemdējusi savu pirmo bērnu. Skaists, veselīgs puisēns. Nūra un viņas ģimene tic, ka no aukliņas un dziednieciskiem augiem taisīta rokassprādze, kas būs zēnam ap roku, pasargās viņu no ļaunās acs. Somālieši saista savu identitāti ar islāmu, tomēr saglabājušās ir arī liela daļa pirms-islāma laika prakšu. Viņu vidū pastāv stipra ticība džinu (sātaniem) apsēstībai un Zar (kults, kurā sievietes labprātīgi ļaujas džinu apsēstībai), un lielākā daļa Somālijas beduīnu ikdienā nēsā aizsargājošus amuletus. Pirms islāma, Somālijā valdīja lielākoties animisma ticības sistēma, kas datējas ar paleolīta laikmetu un, saskaņā ar kuru, katram objektam, vai tas ir dzīvs vai nedzīvs, piemīt dvēsele.

Šādi ticējumi un prakses lielākoties centrējas ap dzīves lielākajiem notikumiem, tādiem kā dzimšana un nāve, un bieži ir saistītas ar ārstniecisko augu lietošanu gan to medicīnisko īpašību dēļ, gan arī ticot, ka šie augi dod aizsardzību no sliktiem gariem. Tādējādi jaundzimušam bērnam tiktu dots šāds amulets, lai pasargātu viņu no ļaunā. Šāda prakse ir pretrunā Dieva vienībai. Šādām tradīcijām nav jēgas un tās pilnībā zaudē savu nozīmi, jo patiesā Dieva daba ir atklāta Kurānā un autentiskās pravieša Muhammada (s) tradīcijās.

Tālajā Stambulas pilsētā Turcijā, Keilanas māte un tantes rotā istabu, kurā norisēs viņas dzemdības, ar sīpolu, ķiploku un zilu krellīšu virtenēm. Viņas tic, ka šādi pasargās Keilanu un viņas jaundzimušo no ļaunās acs un no ļaunā džina, kas Turcijā pazīstams kā “jaundzimušo zadzējs”. Augu vidū ir arī acs veida zilas krellītes, kas dominē arī daudzās citās muslimu kultūrās. Cilvēki nēsā šādus zilus acs amuletus ap rokām, dod tos saviem viesiem, pakar uz māju durvīm vai automašīnās. Šādas krellītes parasti ir gatavotas no stikla, lai tās atstarotu jebkādas neveiksmes vai ļaunumu. Ir ticējums, ka līdzīgi kā stikls, tās atstaro slikto enerģiju un nodomus prom no cilvēka un pievelk pozitīvo enerģiju. Saskaņā ar šiem kļūdainajiem ticējumiem, ja ļaunais ir tik stiprs, ka zilā acs to nespēj atstarot, tad tā saplīst, šādi sevi upurējot.

Ir grūti noteikt zilās acs izcelšanos, taču tā ir populāra visās Vidusjūru ieskaujošās valstīs, to skaitā arī Grieķijā, Kiprā un Ēģiptē. Tās izcelsme var sniegties pagātnē pat uz antīkās Ēģiptes laiku – Hora acs (antīkās Ēģiptes aizsardzības un varas simbols) ir iespējams šī ticējuma avots, un kopš seniem laikiem zilā krāsa ietver sevī dziedniecības un aizsardzības nozīmi. Islāmā ir pavisam skaidri noteikts, ka dziedināšana un aizsardzība ir tikai un vienīgi Dieva rokās.

Pielūgsmes izkropļojumi un māņticības ir atrodamas muslimu kopienās visā pasaulē. Varbūt jūs pamanīsiet kādu arī savā kopienā – ziniet, ka tās nav daļa no islāma. Islāms ir pārbaudītu zināšanu reliģija, nevis akla ticība dīvainām māņticībām. Dieva spēks ir visaptverošs. Kad muslimu rīcība atgādina māņticības vai citas dīvainības, viņi nepārstāv islāmu. Islāma vēsts ir kristālskaidra – nav citas varas vai spēka, kā vien Dievs, un pravietis Muhammads (s) ir Viņa beidzamais vēstnesis.

____________________________________

Autore: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: https://www.islamreligion.com/articles/3793/do-all-muslims-represent-islam-part-3/

(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at https://www.islamreligion.com/articles/3793/do-all-muslims-represent-islam-part-3/)

____________________________________

Citas šī raksta daļas:

Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (1/3): Ievads

Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (2/3): Islāms pieprasa taisnīgumu, pat visgrūtākajos laikos

Vai visi muslimi pārstāv islāmu? (3/3): Islāmā nav dīvainu māņticību