|
“Šis bija mans mīļākais gredzens. Kā es varēju būt tik neuzmanīga?” Samra noslaucīja asaras. Mamma maigi noglāstīja Samras galvu, kas atradās viņai klēpī. Es bezpalīdzīgi noskatījos. Mazulīte Hana Samrai piedāvāja noslienātu klucīti, lai viņu uzmundrinātu. Samra raudāja par nozaudēto zelta gredzenu jau kādu stundu. Mamma viņu mierināja: “Dārgā Samra, es zinu kā tu jūties. Nav viegli šķirties | |
