Bieži cilvēkiem nav pilnībā skaidrs, vai islāms kā reliģija attiecas tikai uz Vidusāzijas un Ziemeļāfrikas valstīm, vai arī tā ir vispasaules reliģija. Tāpat rodas jautājums, kā, piemēram, dzimis eiropietis vai japānis var kļūt par musulmani, jeb muslimu. Vai tam ir vajadzīga kāda īpaša procedūra un kas tā varētu būt?

Lai kļūtu par muslimu, pietiek vienkārši pateikt vārdus, kurus islāmā sauc par šahādu, jeb ticības apliecinājumu. Šie vārdi ir: “Nav nevienas citas dievības (kurai pienāktos mūsu pielūgsme) kā vien Dievs (Allāhs). Muhammads (s) ir Dieva (Allāha) vēstnesis.” Arābu valodā tas skan sekojoši: “La ilaha illa’Llah. Muhammadun rasulu’Llah.” Ja cilvēks pasaka šos vārdus ar pārliecību par to patiesīgumu un taisnīgumu, tad viņš/viņa kļūst par muslimu – Dievam padevīgo.

Detalizēti komentāri par divām ticības apliecības daļām

Pirmā ticības apliecības daļa: “Nav nevienas citas dievības (kurai pienāktos mūsu pielūgsme) kā vien Dievs (Allāhs).” Šis apliecinājums ietver sevī trīs viendievības (monoteisma) veidus:

1. Viendievība kundzībā. Tas nozīmē, ka muslimam ir jābūt pārliecinātam par to, ka vienīgi Dievs atbild par visu radīto un pasaulē notiekošo. Viņš ir viens vienots Radītājs un vienīgais, kas nosaka savu radību likteni. Vienīgi Dievs atbild uz savu kalpu lūgšanām. Viņam nav vajadzīgi palīgi – neviens nepalīdz Viņam radīt Visumu un visu to, kas tajā notiek. Viņš nedala ne ar vienu savu kundzības varu – nedz ar eņģeļiem, nedz praviešiem, nedz gariem, nedz cilvēkiem, nedz arī ar svētajiem. Vienīgi Dievs piedod cilvēkiem grēkus, un neviens cits nevar tos piedot, kā vien Viņš. Itin viss šajā pasaulē ir Viņa radīts, un neviens cits nepiedalās radīšanas procesā. Dievs ir visa Radītājs – gan labā, gan ļaunā – viss šajā pasaulē ir radīts ar Viņa žēlastību un gudrību.

2. Viendievība Dieva vārdos un īpašībās. Muslimam ir jāzina, ka nekas nelīdzinās Dievam Viņa vārdos un īpašībās vai vārdu un īpašību pilnībā. Viņš ir Žēlsirdīgais, Žēlojošais, Dzirdošais, Redzošais, Dāvinošais, Mīlošais, Valdnieks un Visuvarenais. Viņš nav nedz dzimis, nedz arī kādu dzemdinājis. Viņš ir Pirmais un Pēdējais. Viņš ir Piedodošais un grēku nožēlu Pieņemošais. Viņš ir bargs Soģis un Taisnīgais. Viņš ir Visaugstākais pār Savām radībām. Viņš ir lielā troņa īpašnieks.

Viņa īpašības nelīdzinās Viņa radību īpašībām, un tās nav iespējams raksturot, jo nav neviena Viņam līdzīga. Piemēram, Viņa dzirde atšķiras no cilvēciskās dzirdes, tāpat kā Viņa būtība atšķiras no cilvēku būtības – Dieva īpašības atspoguļo Viņa bezgalīgo diženumu, kamēr radību īpašības raksturo to nepilnību.

3. Viendievība pielūgsmē. Tas nozīmē, ka tikai Dievs ir pielūgsmes cienīgs. Neviens nav pelnījis mūsu lūgšanas, kā vien Viņš. Pielūgsme sevī ietver jebkurus vārdus un darbus (gan atklāti darīto, gan slēpto), kas ir tīkami Dievam un ar kuriem Viņš ir mierā, kā piemēram: obligātās lūgšanas, personīgie aizlūgumi pēc palīdzības, gavēšana, hadžs (svētceļojums), bijība, upurēšana, padevība. Nevienu no šīm iepriekš minētajām darbībām nedrīkst veltīt vai darīt kāda cita vai jebkā cita labā, izņemot Dievu. Tāpat par viltus pielūgsmes objektiem var kļūt arī pasaulīgas lietas, kas ir mums apkārt, kā, piemēram, darbs, nauda, ģimene vai jebkas cits, ja tas novērš cilvēku no Dieva. Savukārt nekas no pasaulīgā nav aizliegts, kamēr vien tas ļauj cilvēkam sekot Dieva noteiktajam. Vēstures gaitā, tieši šis viendievības veids visbiežāk tiek sagrozīts. Visu praviešu svarīgākā misija bija aicināt cilvēkus uz Viena Vienīgā Dieva pielūgsmi, izslēdzot visas citas dievības vai viltus pielūgsmes objektus.

Otrā ticības apliecības daļa: “Muhammads (s) ir Dieva (Allāha) Vēstnesis.”Detalizēti šī apliecinājuma daļa ietver sevī noteikumus, saskaņā ar kuriem katram muslimam jābūt pārliecinātam par sekojošo:

1. viss, ko mums teicis Dieva pravietis (s) ir patiesība, jo viss, ko viņš ir teicis, ir Dieva lejup sūtīts vēstījums;
2. Pravietis Muhammads (s) ir pēdējais un noslēdzošais Dieva sūtnis, kurš ir sūtīts priekš visas pasaules;

3. pat ja muslims nepilda visu pavēlēto vai veic grēkus, viņam jābūt pārliecinātam, ka Pravieša (s) pavēles un aizliegumi ir patiesība, un ka katram muslimam tiem ir jāseko.

4. Dievs ir jāpielūdz tikai tā, kā to ir mācījis Dieva Vēstnesis (s), neliekot klāt reliģijā neko jaunu.