Huseins bin Alī bija Pravieša Muhammada (s) meitas Fātimas dēls. Bieži tiek kļūdaini uzskatīts, ka Huseins un viņa vecākais brālis Hasans bija dvīņi, tomēr tā tas nebija. Lai gan hadīsos viņi ir gandrīz vienmēr minēti kopā, Hasans bija apmēram gadu vecāks par Huseinu.

Huseins bija ļoti tuvs savam vecākajam brālim Hasanam – mīlestība viņu abu starpā bija stiprāka nekā starp dvīņiem. Viņi bija nešķirami: viņi kopā ēda, spēlējās kopā, viņiem bija kopīgas atmiņas, un viņi visur gāja kopā. Kopš mazotnes, Pravietis (s) viņiem mācīja, ka jaunākajam no viņiem ir jākalpo vecākajam, jo mīlestība, kura nebalstās uz cieņu, nav pilnīga. Tāpēc mēs redzam, ka Huseins vienmēr ļoti cienīja Hasanu un ar prieku izpildīja visas viņa vēlmes.

Kad Huseins pieauga, viņš kļuva par ļoti laipnu un devīgu vīru, kurš nekad nevienam neatteica. Viņa ticība bija ļoti stipra, un viņš bija ārkārtīgi dievbijīgs. Tāpat viņš bija arī drošsirdīgs karotājs. Huseins bija labi pazīstams ar savām izcilajām runas spējām un dzeju – vārdi pār viņa lūpām bira kā pērļu virtenes. Taču visvairāk mēs viņu atceramies kā izcilu islāma zinātnieku.

Dieva Pravietis (s) ļoti mīlēja gan Huseinu, gan Hasanu. Viņš mēdza mīloši viņus saukt par “viņa rehanām (saldajiem bazilikiem) šajā pasaulē”. Balstoties uz Hudhaifu, tiek atstāstīts, ka Pravietis (s) teica: “Ak, Hudhaifa! Pie manis atnāca Džibarīls (Gabriels) un deva man labas ziņas, ka Hasans un Huseins ir visu paradīzes jauniešu vadītāji.”

——————————————————-

Satatavojusi Laila Brence, balstoties uz “Child Companions around the Prophet (saw)” grāmatu.