Katru gadu, mēs nepacietīgi gaidām Ramadānu, bet nespējam ne attapties, kad tas jau ir beidzies – pat liekas ātrāk nekā iepriekšējā gadā. Neatkarīgi no reliģiozitātes pakāpes, vairums muslimu ar prieku izbauda Ramadāna īpašo gaisotni. Rodas jautājums – ko tieši mēs izbaudām? Vai mēs izbaudām miera un harmonijas atmosfēru jeb iftāra gardumus? Vai tā ir kopienas kopā sanākšana uz taravīh lūgšanām jeb bagātīgi klātie iftāra galdi? Vai mēs meklējam apsolītos papildus atalgojumus jeb īsāko ceļu uz paradīzi?
Kāpēc tikpat ātri, cik šis svētītais mēnesis atnāk un aiziet, izgaist arī mūsu degsme pēc saiknes ar Dievu? Vai tad mēs esam tikai ‘Ramadāna muslimi’?
Ramadānam nevajadzētu kļūt par svētkiem, kuros mūsu prātus nodarbina tikai ēdiens un Īd iepirkšanās. Ramadānam nevajadzētu būt mehāniskai pielūgsmei, kurā uz mēnesi mēs ieprogrammējam savus ķermeņus izpildīt pāris papildus navafil (ieteicamas pielūgsmes darbības). Tāpat arī Ramadānam nevajadzētu būt izrādīšanās mēnesim, kurā dienas laikā mēs dižojamies ar savu sijām (gavēni) un nakts laikā ar kijām (stāvēšanu lūgšanās)vai arī tīksminamies par sasniegto.
Tas, ko mēs gūstam no Ramadāna, ir atkarīgs no mūsu nodomiem. Vai mēs vēlējāmies atjaunot saikni ar Kurānu un tā Autoru, vai arī piebiedrojāmies draugiem pāris kilogramu zaudēšanā? Vai mēs vēlējāmies iegrožot savus nafs (iegribas), vai arī pielikt nedaudz pūļu, lai visu atlikušo gadu atpūstos?
Patiesais Ramadāna mērķis ir gūt treniņu, atlicinot laiku mūsu straujajā dzīves ritmā un uzlādējot mūsu ierūsējušās baterijas, lai sagatavotos visam turpmākajam gadam. Sātans ir iekalts važās -mūsu dzīvēs ir vairāk disciplīnas un sirdīs vairāk maiguma. Gaitīt, lai šāda pacilātību valdītu visu gadu, varētu būt nereāli, jo Dievs savā žēlastībā ir devis īpašu svētību šīm 29 vai 30 dienām. Tomēr savās dzīvēs mēs varam tiekties gūt kaut daļiņu šīs svētības. Tikai Dievs zina, vai mēs sagaidīsim nākamoRamadānu.
Mūsu Kungs! Nenovērs mūsu sirdis pēc tam, kad Tu mūs vedi taisni, un dāvā mums žēlastību no Sevis! Patiesi, Tu esi Tas Dāvātājs! (Kurāns 3:8)
Iespējams, gudrība, kas slēpjas Ramadāna pēdējo desmit nakšu papildus pielūgsmē, ir atgādinājums nekļūt nolaidīgiem tūliņ pēc Īd. Meklējot Lailatul Kadr (Likteņa Nakti), mēs varam sasniegt ibādas (pielūgsmes) virsotni, bet mums ir jāatgādina sev neļaut šim pacilājumam ātri izzust. Iespējams, ka ieteikums gavēt sešas dienas Šavāl mēnesī ir dots ar nodomu, lai mūsu atmiņas par gavēni būtu svaigas.
Daži padomi Ramadāna gara uzturēšanai:
- Tā vietā, lai atlikušos vienpadsmit mēnešus pēc Ramadāna turētu Kurānu ievākotu samta vāciņos uz visaugstākā plaukta vai justu, ka Ramadanā ir paveikts gana daudz, imāms Ghazali iesaka: “Mūsu sirdīm būtu jābūt kā svārstam, kas šūpojas šurpu un turpu, lūdzot un cerot, ka mūsu pielūgsme ir pieņemta. Ja mēs bijām spējīgi ko sasniegt, tad ne pašu spēkiem, bet gan dēļ Dieva devības, Kurš sniedza mums šo iespēju, vēlmi un prasmes, lai to īstenotu. Bez šīm trim, mēs nebūtu spējīgi gūt no Ramadāna svētību.”
- Ja kādu nosūtīta uz viena mēneša ilgu apmācības kursu, tad no šī cilvēka sagaida, ka viņš atgriezīsies ar zināšanām, kas padarīs viņa darbu produktīvāku, kā arī dalīsies šajās zināšanās ar citiem. Tāpēc novērtējiet to, kas iegūts no Ramadāna, pielietojiet to ikdienas dzīvē un dalieties tajā ar citiem.
- Nelaidiet zudumā visas pūles Īd dienā. Piemēram, ja Ramadānā bija nodoms ģērbties atturīgāk, tad neļaujiet Īd svētku drēbēm un kosmētikai to visu izbojāt. Ja Ramadānā dalījāties ēdienā ar trūcīgajiem, tad nepieļaujiet, ka uz jūsu Īd svētku svinībām ir uzaicināti tikai bagātie.
- Ja pēc Ramadāna nespējat lasīt tikpat daudz Kurānu kā Ramadānā, tad nepārtrauciet to pavisam, aizbildinoties, ka lasīt tikai mazliet nav jēgas. Pravietis (s) ir ieteicis darīt mazāk, bet regulāri. Vienā dienā apgūtas un izprastas piecas ājas (panti) var radīt daudz lielāku iespaidu, nekā vienā naktī ātrā tempā izlasītas piecas nodaļas. Ja nav laika nedēļu garam itekāfam, veiciet dažu stundu garu itekāfu, kad, norobežojoties no apkārtējās pasaules, jūs tuvināties Dievam.
- Islāms ir mērenības reliģija; tāpēc izvirziet reālistiskus un sasniedzamus plānus. Mēģiniet sākt gavēt pirmdienās un ceturtdienās, kā to darīja Pravietis (s), vai arī pievienojiet kaut pāris papildus nafl (ieteicamu pielūgsmi) savās lūgšanās.
- Uzturiet sakarus ar taravīh lūgšanās iegūtajiem paziņām un atgādiniet viens otram par labo darbu darīšanu. Organizējiet iknedēļas islāma studiju grupiņu vai ikmēneša islāmisko grāmatu klubiņu, kur jūs visi satiktos, lai pārrunātu kādu konkrētu grāmatu.
- Stipriniet savas nodibinātās attiecības ar savu Kungu, Kurānu un kopienu. Nesakiet ardievas mošejai pēc Īd lūgšanas.
- Ramadāna apmācības kurss ir domāts, lai nodrošinātu to, ka pieturamies pie mūsu rokasgrāmatas (Kurāna) visa gada garumā. Mēs neesam muslimi tikai sestdienās un svētdienās. Uzskatiet Ramadānu par savas sapņu mājas pirmo iemaksu. Neskatoties uz to, cik liela šī sākotnējā summa varētu būt, ja mēs nespēsim maksāt ikmēneša maksājumus, mūsu sapņu māju mums var atņemt.
Ramadāns ir kā labo darbu pavasaris, kad laipnība ir pilnos ziedos un atsevišķi augļi un dārzeņi ir pilnā briedumā. Šie augļi un dārzeņi ir jānovāc un jāizbauda visdažādākajos veidos. Mums ir jāpievieno Ramadāna ibādai (pielūgsmei) tikai daži konservanti, lai tās atalgojumi ilgtu visu gadu.
————————-
Raksta autors: Kirāna Ansāri (Kiran Ansari); avots: www.hibamagazine.com