Saskaņā ar islāma mācībām, bailes dalās četros veidos:

(1) Bailes no Visaugstākā Dieva

Šīs ir bailes (bijība), kas saistītas ar absolūtu Dieva mīlestību, Viņa godināšanu un absolūtu pazemību Viņa priekšā. Tas ir obligāts baiļu veids, kuram ir jāpiemīt katram muslimam, un kurš ir viens no galvenajiem pielūgsmas pamatiem. Visaugstākais Dievs saka: “Allāhs ir apmierināts ar viņiem, un viņi ir apmierināti ar Viņu. Tas ir tiem, kas savu Kungu ir bijies.” (Kurāns 98:8) Šis baiļu veids ir pieminēts daudzos Kurāna ajātos (pantos), kā arī Dieva Pravieša (s) hadīsos. Vienā no tiem teikts: ”Ir divu veidu acis, kuras neskars Dieva uguns: acis, kuras raudājušas no bailēm Dieva priekšā, un acis, kuras atrodas naktssardzē Dieva ceļā.”

(2) Dabiskās bailes

Piemēram, bailes no ienaidnieka vai plēsīgiem zvēriem, kuri var nodarīt kādu ļaunumu. Ja pirmais baiļu veids bija obligāts, tad šis veids skaitās atļautais, ja tam ir pamatots iemesls. Visaugstākais Dievs saka par Savu pravieti Mozu: “Un viņš devās no tās prom, bailēs sagaidot, [kas nu būs]. Viņš teica: “Mans Kungs! Glāb mani no netaisnīgajiem ļaudīm!” (Kurāns 28:21)

(3) Bailes, kuras ir daudzdievība

Tās ir bailes no Visaugstākā Dieva radībām, saistītas ar to (radību) paaugstināšanu, padevību to priekšā un absolūtu mīlestību pret tām. Kā piemēru var minēt bailes no elkiem vai mirušiem cilvēkiem, kas saistītas ar to celšanu godā un mīlestību uz tiem. Cilvēks var baidīties no tā, ka tie var nodarīt kādu ļaunumu, uzsūtīt viņam nelaimes vai slimību, kā arī uzskatīt, ka tie var sadusmoties uz viņu. Šis baiļu veids noved cilvēku pie daudzdievības, jo šajā gadījumā bailes, kas ir viens no pielūgsmes veidiem, ir vērstas uz kādu citu, izņemot Dievu. Visaugstākais Dievs saka: “Allāha mošejās uzturastikai tas, kas noticēja Allāham un Pēdējai dienai, izpildīja [rituālo] lūgšanu, deva attīrīšanas nodokli, un nebaidījās ne no viena, izņemot Allāhu. Tāpēc gaidāms/cerams, ka tie būs [vieni] no tiem, kas seko taisnam ceļam.”  (Kurāns 9:18) Ibn Atija al Andalūzī al Malīks teica, skaidrojot šo ajātu: “Te domātas bailes, kas saistītas ar paaugstināšanu/godināšanu, pielūgsmi un pakļaušanos.”

(4) Bailes, kuras spiež atteikties no obligātā un veikt grēcīgo

Šis baiļu veids arī ir islāmā aizliegts, jo tas ir par iemeslu Dieva likumu pārkāpšanai. Kā piemēru var minēt bailes no cilvēka, kuras kļūst par iemeslu obligāto, šariāta noteikto normu nepildīšanai. Patiesībā šīs bailes ir meli, kuru dēļ nedrīkst pamest obligāto. Visaugstākais Dievs saka: “Tas ir tikai sātans, kas [jūs] biedē ar saviem draugiem un palīgiem – jel nebaidieties no viņiem, bet bīstieties Manis, ja jūs esat ticīgi.” (Kurāns 3:175)

Tāpat ir nodots, ka Dieva Pavietis (s) teica: “Lai bailes nekad nav par šķērsli nevienam no jums, lai teiktu patiesību, ja to ieraudzījis vai uzzinājis par to.”

Tāču ir jāņem vērā, ka šim baiļu veidam netiek pieskaitīta grēku veikšana bailēs no nāves briesmām. Ja cilvēkam liek veikt aizliegto, draudot ar nāvi, tad šariāts atļauj viņam to darīt, lai glābtu savu dzīvību. Tomēr pie šī izņēmuma nevar pieskaitīt gadījumus, kad, piemēram, meitene nenēsā hidžābu, baidoties no apkārtējo izsmiekla, vai jauneklis neveic solā, jo baidās, ka viņu var padzīt no darba. Visas šīs bailes no šariāta viedokļa nav pamatotas, jo ir pretrunā tā likumiem.