Pastāvīgi atjauno savu nodomu

Visubeidzot, neaizmirsti pastāvīgi atjaunot savu nodomu iegaumēt Kurānu. Atrodi laiku, lai vienatnē apdomātu savu lēmumu un izskaustu gandarījumu par uzslavām, kuras tu varbūt saņem. Atceries, ka lielībnieka trīs iezīmes ir: vienatnē viņš ir slinks; kopā ar citiem, viņš kļūst dzīvīgs un enerģisks; kad viņu slavē, viņš dara vairāk, bet kad viņu kritizē, viņš dara mazāk. Stiprinies lūgšanās: koncentrējies lūgšanu laikā, izmanto svētības pilnos brīžus sudžūd (esot uz ceļiem ar pieri pie zemes), lai tuvinātos Dievam un izlūgtos Viņa palīdzību Kurāna izpratnē un iegaumēšanā.

Piektais padoms: veiksmes pamatā ir duā (personiskās lūgšanas) un labie darbi

Tagad, kad tev ir izveidots darbības plāns un efektīvas tā dzīvē realizēšanas stratēģijas ir kļuvušas par tavu paradumu, koncentrējies uz duā un saviem labajiem darbiem. In ša Allāh, šie padomi palīdzēs tev ilgtermiņā īstenot apņēmību tuvināties Kurānam:

(1) Pārtrauc grēkot. Grēki ir pirmais šķērslis starp zināšanām un muslima sirdi. Dieva vārdi nekad neiesakņosies sirdī, kas ir grēcīga un kuru apvij vēlmes un šaubas. Abdullāhs ibn Masuds ir atstāstījis, ka Pravietis (s) teica: „Es ticu, ka cilvēks aizmirst savas zināšanas dēļ grēka, ko viņš ir izdarījis.” Kurāna aizmiršana un nespēja to iegaumēt ir viens no lielākajiem postiem, ko muslims var piedzīvot.

Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu ķermeņi ir veidoti no zemes putekļiem, un mūsu ķermeņu barība nāk to zemes, no kuras tie ir veidoti. Savukārt mūsu dvēseles ir sūtītas no debesīm, un mūsu dvēseļu barība ir Kurāns, kas tika lejupsūtīts no debesīm, lai veldzētu mūsu dvēseļu slāpes un atbrīvotu mūs no maldiem un tumsības. Aizslēgta sirds, kuru apvij nepaklausības un grēku ķēdes, nespēs saredzēt Kurānā esošo gaismu un vadību.

Ibn Taimijja teica: „Gluži tāpat, kā Allāham ir eņģeļi, kas ir atbildīgi par mākoņiem un lietu, Viņam ir arī eņģeļi, kas ir atbildīgi par vadību un zināšanām. Šis [vadība un zināšanas] ir uzturs un nodrošinājums sirdīm, un tas [mākoņi un lietus] ir uzturs un nodrošinājums ķermeņiem.”

Imāms Al Šafi recitēja skaistas dzejas vārsmas, kas raksturoja viņa skolotāja skaidrojumu, kāpēc grēki attur no zināšanām:

Es žēlojos Vakī par savas atmiņas vājumu.

Viņš lika man atstāt grēku.

Un teica, ka zināšanas ir gaisma.

Un Allāha gaisma netiek dota grēciniekiem.

(2) Meklē iegaumētajos Kurāna pantos praktisko elementu. Jebkurš saprātīgs muslims piekritīs, ka šodienas ummas nožēlojamais stāvokļa pamatā ir tas, ka esam atstājuši Kurānu un tā mācības. Mēs peldam okeāna virspusē, neienirstot dziļāk, lai atklātu dārgumus, ko Dievs ir noslēpis tā dzīlēs. Lai gan recitētājs saņem atalgojumu, mūsu mērķis nav vienkārši recitēt Kurānu, neapdomājot tā nozīmi un neiedzīvinot ikdienā tā mācības. Atceries, ka Pravieša (s) līdzgaitnieki nemēdza apgūt vairāk par pieciem līdz desmit pantiem, līdz viņi nebija tos izpratuši līdz sīkākajām detaļām un aptvēruši to praktisko pielietojumu. Lasi Kurāna pantus un uzdod sev jautājumus: „Ko Dievs pavēl man darīt? Ko Viņš aizliedz man darīt? Kā es varu pielietot šo pantu savā ikdienas dzīvē?”

(3) Padari Kurānu par savu sabiedroto un rokasgrāmatu. Padari to par savu pirmo atvieglojuma un miera avotu. Lasot Kurānu, veido ‘drīkst’ un ‘nedrīkst’ sarakstu. Pēti īpašības, kuras ir Dievam tīkamas viņa kalpos, un centies tās veicot pats sevī: pacietību, mīlestību, žēlsirdību, pazemību. Pēti īpašības, kuras Viņš ienīst, un atstāj tās: lielību, cietsirdību, nevīžību, tukšas runas. Nākamreiz, kad jūties apjucis un nezini, ko iesākt, tiecies pēc pirmās palīdzības pie Kurāna, meklējot mierinājumu Dieva atcerē.

Tāpat ievēro, ka, tiklīdz cilvēkam rodas zināšanas par kādu tēmu, viņam ir jārīkojas saskaņā ar šīm zināšanām. Bieži šis aspekts paliek novārtā, taču tas ir ļoti svarīgs. Nekad neaizmirsti, ka Kurāns būs kā pierādījums tev par labu vai pret tevi.

(4) Laba sabiedrība. Viena no lielākajām Dieva svētībām ir labs draugs. Cilvēkam, kurš nopietni studē Kurānu, ir jāmeklē draugs, kas viņam šajā ceļojumā palīdzēs un kurš viņu iedrošinās. Izsargājies no cilvēkiem, kas ļaujas tukšām runām un mēles grēkiem; šādi cilvēki apliecinās, ka viņiem nav brīva brīža Kurāna studijām, bet viņiem atradīsies pat stundas, lai runātu par mazsvarīgām šīs pasaules lietām. Taču vēl sliktāki par šiem cilvēkiem ir tie, kas izsmej Dieva vārdus un novēršas no tiem. Dievs saka Kurānā:

„Un kad jūs redzat tos, kas piedalās nepatiesās runās par Mūsu pantiem, izsmejot tos, turies prom no viņiem, līdz viņi maina sarunu tēmu. Un ja Sātans liek tev aizmirst, tad, kad atceries, nesēdi kopā ar tiem cilvēkiem, kuri ir zālimun (politeisti un slikta darītāji u.tml.).” (Kurāns, An-Anam)

Es nevaru gana uzsvērt dievbijīga drauga pozitīvo ietekmi un nevērīga drauga ļauno iespaidu. Tiecies pēc ilgstošas draudzības un esi pārliecināts, ka attiecības, kuras stiprina Kurāns, ar Dieva palīdzību nekad nevedīs neceļos.

„Un Dienā, kad slikta darītāji kodīs sev rokās, viņš teiks: „Ak! Kaut es būtu gājis pa ceļu kopā ar Vēstnesi. Ak! Kaut es nekad nebūtu ņēmis to-un-to par savu draugu! Patiesi, viņš veda mani prom no Atgādinājuma (šī Kurāna), pēc tam, kad tas bija nācis pie manis. Un Sātans vienmēr pametīs cilvēku grūtā brīdī.” (Kurāns, Al-Furqan)

Junus ibn Ubeids ir atstāstījis, ka Pravietis (s) teica: „Es nezinu neko retāku par labu dirhamu (halāl ienākumu), kuru tā īpašnieks izlieto kam labam, vai brāli islāmā, kura sabiedrībā var rast mieru. Un tie paliek tikai arvien retāki.”

(5) Mācies arābu valodu. Jo vairāk Kurāna tu iegaumēsi, jo labāk tu sāksi saprast arābu valodu. Ir jābūt saiknei starp tavām Kurāna studijām un arābu valodu. Vēl jo vairāk, arābu valodas zināšanas ir Kurāna iegaumēšanas svarīga sastāvdaļa, jo tā atturēs tevi no gramatisku kļūdu pieļaušanas. Kurāna zinātnieki apgalvo, ka, tā kā ir obligāti izprast Kurānu un arābu valodas zināšana ir ceļš uz Kurāna izpratni, tad automātiski ir obligāti zināt arābu valodu.

(6) Duā. Hāfidham (Kurāna iegaumētājam) ir iespējams pacelties līdz brīnumainiem augstumiem, pateicoties savām neviltotajām lūgšanām Dievam pat tad, ja viņš nav pabeidzis visu iegaumēšanu. Neviltota lūgšana ir kāpnes, pa kurām cilvēks var sasniegt nesasniedzamus augstumus. Dieva Vēstnesis (s) teica: „Tam, kurš no sirds lūdzās Allāham mocekļa nāvi, Allāhs dos mocekļa statusu pat tad, ja viņš mirs savā gultā.” (Muslims)

Saskaņā ar šo hadīsu, Tiesas Dienā būs cilvēki, kas tiks augšāmcelti kā miruši mocekļa nāvē, pat ja viņi nekad nav bijuši kaujas laukā. Par iemeslu tam būs viņu neviltotie nodomi. Ja šādi notiks ar mocekļu statusu, tad ko mēs varam secināt par Kurāna iegaumētājiem?

(raksta pirmo daļu variet lasīt šeit un otro daļu – šeit)

Parislamu.lv piezīme: Labākais veids, kā uzsākt Kurāna apguvi, ir mācīties pie zinoša skolotāja kopā ar citiem, kas tiecas izprast Dieva Grāmatu. Atliciniet laiku Kurāna studijām un pievienojieties Āgenskalnā notiekošajām Kurāna stundām. (Vairāk informācijas par to – šeit.)

————————————

Raksta autore: Šahīra Vakani (Shaheera Vakani); avots: www.hibamagazine.com