Džini ir radības Dieva radību vidū. Viņš tos radīja no uguns, pirms Ādama radīšanas. Visaugstākais Dievs, Dižs ir Viņš un Slavināms, teica: „Un [zvēram pie Dieva], Mēs nudien esam radījuši cilvēku no skanīga māla, no pārveidotiem melniem dubļiem. Bet džinus Mēs radījām pirms tam no svelmainās uguns.” (Kurāns, 15: 26-27)

Tāpat kā Ādamam radās pēcnācēji, pēcnācēji radās arī Iblīsam. Par viņu Visaugstākais Dievs ir teicis: „Un [piemini], kad Mēs teicām eņģeļiem: ‘Krītiet Ādama priekšā pie zemes!’, – un viņi krita, izņemot Iblīsu,– viņš bija džins un nepaklausīja sava Kunga pavēlei. Vai tad pēc tā jūs Manis vietā ņemsiet par draugiem un palīgiem viņu un viņa atvasi, kaut tie ir jūsu ienaidnieki? Slikta gan ir [šāda] maiņa priekš tiem netaisnīgajiem!” (Kurāns 18:50)

Visaugstākais Dievss radīja džinus un cilvēkus, lai tie pielūgtu Viņu. Tas, kurš būs viņam paklausīgs, ieies Paradīzē. Bet tas, kurš viņu nepaklausīs, ieies Ellē. Dievs, Dižs ir Viņš un Slavināms, teica: „Un Es radīju džinus un cilvēkus tikai tam, lai viņi kalpotu Man: Es nevēlos no viņiem ne apgādu [saņemt], ne arī vēlos, lai viņi Mani barotu, – patiesi, tas ir Allāhs, kas mūžīgi apgādā, kam [piemīt] Spēks, tas Stiprais.” (Kurāns 51:56-58)

Džiniem, tāpat kā cilvēkiem, ir uzlikti noteikti pienākumi (taklif). Starp viņiem ir ticīgie (mu`imin), padevīgie Dievam un tie, kas ir Viņam nepaklausīgi. Visaugstākais Dievs par tiem stāsta Kurāna vārdos: „Un ka no mums ir taisnīgie un no mums ir tādi, kas tādi nav. Mēs bijām atšķirīgas grupas.” (Kurāns 72:11)

Atmaksa džiniem Mūžīgajā pasaulē būs līdzīga atmaksai cilvēkiem, kā par to saka Visaugstākais Dievs: „Un ka no mums ir padevīgie un no mums ir netaisnīgie. Un tie, kas ir padevušies, ir nostājušies uz taisna ceļa. Bet netaisnīgie būs Ellei par malku.” (Kurāns 72:14-15)

Visi cilvēki un visi džini Tiesas dienā stāvēs Visaugstākā Dieva priekšā, un neviens no tiem nespēs izbēgt vai nokavēt Tiesu. Dievs, Dižens Viņš ir un Slavināms, sacīja: „Ak, džinu un cilvēku dzimta! Ja jūs spēsiet iziet ārpus zemes un debesu robežām, tad izejiet, – [bet] jūs neiziesiet citādi kā tikai ar varu (vai skaidru pierādījumu).” (Kurāns 55:33)

Tas no cilvēku vai džinu visus, kurš vēlēsies izbēgt no Lielās Tiesas, nekad nespēs to izdarīt. Visaugstākais Dievs teica: „Pret jums tiks palaistas uguns liesmas un varš un jūs viens otram nespēsiet palīdzēt.” (Kurāns 55:35)

Kad Dieva Sūtnis (s) atradās Mekā, Visaugstākais Dievs sūtīja pie viņa džinu grupu. Viņi izdzirdēja Kurānu, un tas atstāja uz viņiem iespaidu. Dievs, Dižens Viņš ir un Slavināms, sacīja: „Un [piemini], kad mēs vērsām (pavērsām, virzījām, sūtījām) pie tevis džinu grupu, kas klausījās Kurānu. Un, uz turieni atnākuši, viņi teica: ‘Ieklausieties uzmanīgi!’ Un, kad [lasīšana] beidzās, viņi atgriezās pie savas tautas [tos] brīdināt.” (Kurāns 46:29)

Daži no džiniem, kad dzirdēja Kurāna ajātus, uzreiz noticēja, kā par to saka Visaugstākais Dievs: „Saki: ‘Man ticis atklāts, ka džinu bariņš klausījās un teica: Mēs dzirdējām apbrīnojamu Kurānu, tas ved pie taisnā ceļa, tāpēc mēs tam noticējām. Un mēs nekad vairs savam Kungam nevienu [līdzdalībniekos] nepiedēvēsim!’” (Kurāns 72:1-2)

Gan Ādams, gan Iblīss nepaklausīja Dievam, taču Ādams nožēloja to un lūdz Dievam piedošanu, un Viņš tam piedeva: „Tad Ādams saņēma no sava Kunga dažus vārdus, un Viņš pieņēma viņa nožēlu, jo Viņš ir Tas nožēlas Pieņēmējs un Žēlotājs!” (Kurāns 2:37)

Bet Iblīss kļuva lepns, nožēloja un kļuva par vienu no neticīgajiem. Dievs sacīja: „Un [piemini], kad Mēs teicām eņģeļiem: ‘Krītiet pie zemes Ādama priekšā!’, – un viņi krita, izņemot Iblīsu, kurš atteicās, bija lepns un kļuva par [vienu] no noliedzējiem.” (Kurāns 2: 34)

Tas no cilvēkiem vai džiniem, kurš, kļūdams lepns, nepakļausies Dievam, ir Šaitāna sekotājs, kurš Tiesas dienā kopā ar to tiks augšāmcelts elles Ugunī, ja vien nenožēlos. Visaugstākais Dievs teica: „[Allāhs] atbildēja: ‘Lai [tā ir] patiesība! Un Es tik patiesību saku: Es noteikti piepildīšu Elli ar tevi un visiem tiem no viņiem, kuri tev sekos!’” (Kurāns 38:84-85)

Dievam pietuvinātie no cilvēku un džinu vidus vēršas pie dievbijības un ticības. Bet Sātanam pietuvinātie no cilvēku un džinu vidus vēršas pie grēka un netaisnības.

Visaugstākais Dievs teica: „Un šādi Mēs darījām katram pravietim ienaidnieku – dēmonus no cilvēkiem un džiniem, [kuri] apmāna labad iedveš viens otram skaistus vārdus. Un, ja tavs Kungs gribētu, viņi to nedarītu, tāpēc atstāj viņus un to, ko viņi izdomā.” (Kurāns 6:112)

Džiniem padebešos bija sēdekļi, kuros sēdēdami viņi noklausījās sarunas, kas risinājās debesīs, taču kad Dievs sūtīja cilvēkiem Savu Vēstnesi Muhammadu (s), tas džiniem tika aizliegts. To, kurš centās noklausīties, sadedzināja liesmojoša uguns. Visaugstākais Dievs sacīja: „Un ka mēs aizsniedzām debesis un atradām tās pārpildītas ar stingriem sargiem un ugunīgām komētām. Un ka mēs mēdzām tur apsēsties vietās, lai noklausītos, bet, ja tagad kāds noklausīsies, tad atradīs, ka viņam uzglūn komēta.” (Kurāns 72:8-9)

Džini atrodas mums blakām uz šīs zemes, taču Dieva žēlastības dēļ, mēs tos neredzam, bet viņi redz mūs. Visaugstākais Dievs, Dižs ir Viņš un Slavināms, saka: „Viņš redz jūs – viņš un viņa cilts – no kurienes jūs viņus neredzat.” (Kurāns 7:27)

Tas, ko tu neredzi, ir viens to taviem bīstamākajiem ienaidniekiem, tāpēc pastāvīgi jābūt uzmanīgam un jāpiesargās no tā (tas ir – no džiniem un cilvēkiem).

———————————-

Raksta autors: Umārs Butajevs; avots: islamcivil.ru

No šeiha Muhammada ibn Ibrahīma At-Juvaidžiri grāmatas “Usuļu d-din aļ-islami”