Es bieži nokļūstu debatēs par sievietēm islāmā. Kā mēs ģērbjamies. Kā mēs neģērbjamies. Ko mēs domājam vai nedomājam, vai ko mums vajadzētu domāt. Es nokļūstu debatēs par feminismu. Kas tas ir un kas tas nav. Es noteikti esmu iemantojusi paliekošus ienaidniekus, jo atļāvos lietot etiķeti ‘feministe’ attiecībā uz sevi. (Es gan neesmu etiķešu piekritēja – piedodiet. Tomēr ja ir vajadzība, tad mani var gana labi raksturot ar ‘muslimu sieviete’.) Bet ja mēs uz brīdi vienotos, ka eksistē vārda ‘feminisms’ definīcija, kas nozīmē: apbrīnojami stipra līdz pat tūkstoš grādiem, tad es vēlos jūs iepazīstināt ar islāma pirmo feministi.

Viņas vārds bija Kadidža bint Kuvailida. Viņa bija Pravieša Muhammada (s) sieva. Un viņa ir viena no cilvēkiem, kas man nāk prātā brīžos, kad saskaros ar debatēm par šodienas sievietēm. Kadidžas dzīve risinājās 1400 gadus pirms manējās; un ja es vismaz tiekšos pastāvīgi līdzināties viņas raksturam, es uzskatīšu, ka man ir veiksmīga dzīve.

Septiņas lietas, kuras jūs varbūt nezināt par apbrīnojami stipro Kadidžu:

1. Viņa bija veiksmīga un augsti cienīta biznesmene.

Es atdotu visu par iespēju būt kopā ar Kadidžu, lai vērotu viņu vadām biznesu. Es labprāt iemainītu savu auto pret kamieli un portatīvo datoru pret valdības dotiem svariem pārdodamo preču svēršanai. Ko es varētu iemācīties vienu dienu sekojot pa pēdām šai augsti cienītajai biznesmenei, kas pārdeva mēbeles, traukus un zīdu? Kadidža piedzima kureišu cilts ģimenē, kurā tēvs bija veiksmīgs Mekas tirgonis. Viņa mantoja no sava tēva tirdzniecības prasmes laikā, kad sabiedrībā dominēja vīrieši. Kad tēvs mira, viņa pārņēma biznesu savās rokās un tirgojās ar tā laika primārajiem tirdzniecības centriem (no Mekas līdz Sīrijai un līdz pat Jemenai), algojot visuzticamākos vīriešus, kas bija gana drosmīgi, lai vestu karavānas pa bīstamajiem tirdzniecības ceļiem. Viņas bizness bija pēc apjoma lielāks par visu citu kuriešu biznesu kopumā, un tas izcēlās ar labu slavu par augsta labuma precēm un godīgiem darījumiem. Viņa bija izcila novērotāja ar labu intuīciju, kura savas zvaigžņotās reputācijas dēļ iemantoja iesaukas Amīrat-kureiš (kureišu princese) un Tāhira (nevainojami skaidrā). Kadidža labi apzinājās, kā rīkoties biznesa situācijās – viņa nekad neizgāja uz kompromisiem godīgumā vai atturībā, lai gūtu veiksmi vīriešu dominētos tirdzniecības veidos. Viņa algoja tikai tos, kas atbilda viņas augstajiem standartiem. Stikla griezti? Ha! Jā, 1400 gadus atpakaļ, Kadidža tos sagrāva.

2. Viņa noraidīja daudz precību piedāvājumus.

Būdama visveiksmīgākā savas sabiedrības sieviete, kas bija bagāta gan mantiski, gan arī raksturā, Kadidža pastāvīgi saņēma no vīriešiem precību piedāvājumus. Pirms laulībām ar Pravieti (s), viņa jau bija divreiz precējusies; no abām šīm laulībām viņai bija bērni, un abas bija beigušās ar viņu atraitnes lomā. Viņas lieliskā prasme atpazīt cilvēku raksturus padarīja viņu izvēlīgu; un, protams, viņa nevēlējās vēlreiz piedzīvot vīra zaudējuma sāpes. Viņa izvēlējās būt par atraitni, kas pati rūpējās par savu ģimeni. Līdz…

3. Viņa lūdza Pravieti (s) viņu precēt.

Mīlestība atnāk tad, kad to gaida vismazāk – vai vismaz ko tādu es esmu dzirdējusi. (Un piedzīvojusi.) Kadidža uzzināja par Muhammada (s) rakstura labo slavu, kā arī par viņa pieredzi, vadot karavānas pa tirdzniecības ceļiem kopā ar viņa tēvoci Abu Tālibu. Viņa pieņēma viņu pie sevis darbā. Tolaik laulības tika slēgtas lielākoties izdzīvošanas labā, ne vienmēr dēļ mīlestības, kā tas notiek mūsdienās. Kadidžai nebija vajadzīgs vīrs, kas rūpētos par viņas ģimeni finansiāli. Un Muhammadam (s) nebija līdzekļu, lai tolaik meklētu sev sievu. Viņa iemīlējās viņā un caur draudzeni lūdza viņu, lai viņš viņu precētu. (Viņš piekrita.)

4. Viņa bija piecpadsmit gadus vecāka par Muhammadu (s).

Ja Kadidžas stāsts vēl nav salauzis stereotipus par islāmu, tad jūs varētu būt ieinteresēti uzzināt, ka viņa apprecējās ar Muhammadu četrdesmit gadu vecumā. Viņam bija divdesmit pieci.

5. Viņa bija ideāla sieva; viņu savienība bija patiess mīlas stāsts.

„Viņas ir jūsu apģērbs, un jūs esat viņu apģērbs.” (Kurāns 2:187)

Tolaik vairāku sievu apņemšana bija vispārpieņemta prakse, taču Kadidžas un Muhammada (s) savienība bija monogāma līdz pat viņas nāvei divdesmit piecus gadus vēlāk. Tieši laulību laikā ar Kadidžu, Muhammads (s) saņēma savu pravieša aicinājumu. Kad eņģelis Gabriels atnesa viņam pirmās atklāsmes no Dieva, Muhammads (s) bija nobijies un sasprindzis, ka neviens viņam neticēs. Kadidža mierināja vīru un iedrošināja viņu šajās visgrūtākajās viņa dzīves dienās. Viņa iznēsāja no viņa sešus bērnus. Visas savas dzīves laikā, viņš nemīlēja nevienu vairāk par Kadidžu.

6. Viņa kļuva par pirmo muslimu.

Kadidža, islāma māte, bija pirmais cilvēks zemes virsū, kas pieņēma Muhammadu (s) kā pēdējo Dieva Pravieti un noticēja atklāsmei, kuras kulminācija kļuva par Kurānu. Pats Dievs viņu sveicināja ar salām (miera sveicienu), kā arī eņģelis Gabriels. Viņa ziedoja savu turību un stājās pretī briesmām, lai atbalstītu Pravieti Muhammadu (s) un palīdzētu nostiprināt islāmu.

7. Viņa atdeva savu pasaulīgo bagātību trūcīgajiem.

Neatkarīgi no tā, vai esi bagāts vai nabadzīgs, islāma finansiālā situācija ir pārbaudījums. Kadidža atdeva nopelnīto trūcīgajiem un sērdieņiem, atraitnēm un slimajiem. Viņa palīdzēja nabadzīgām meitenēm apprecēties, dodot viņam pūru.

Kadidža bija viena no ievērojamākajām sievietēm pasaules vēsturē. Pravietis Muhammads (s) reiz teica, ka četras visdiženākās cilvēces sievietes ir: Kadidža bint Khuvailid, Fātima bint Muhammad (Pravieša (s) jaunākā meita), Marija bint Imrān (jaunava Marija) un Āsija bint Muzahim (faraona sieva). Līdz pat šodienai Kadidža turpina iedvesmot cilvēkus, kas ciena viņu dēļ tā, ka viņa lieliski rūpējas par islāma Pravieti (s) un ar savu piemēru parādīja pasaulei, ko var sasniegt godbijīga, atturīga un drošsirdīga sieviete. Viņas atstātais piemērs ir mūžīgs.

—————————————

Raksta autore: Jasmīna Blakbērna (Yasmina Blackburn); avots: www.huffingtonpost.com