Esmu dzirdējis, ka Dievs, lai Viņš cildināts, ir sadalījis Ramadānu trīs daļās: pirmās desmit dienas no tā ir žēlastība, otrās desmit dienas ir piedošana un trešās desmit dienas ir glābšana no elles uguns. Ir teikts, ka katrai daļai esot īpašas duā.
Tātad pirmajai daļai mēs sakām: Allāhumma-arhamni jā arhām ar-Rāhimīn. (Allaahumm arhamni yaa arhaam ar-raahimeen.) Ak Allāh, esi pret mani žēlīgs, ak Visžēlsirdīgākais no tiem kas izrāda žēlastību.
Otrajai daļai mēs sakām: Allāhummaghfir lī jā Rabb al-Ālamīn. (Allaahumm ighfir li yaa Rabb al-‘Aalameen.) Ak Allāh, piedod man, ak pasauļu Kungs.
Un trešajā daļā mēs sakām: Allāhumma-a’tiqni min an-nār va adkhilni al-Džannah. (Allahumm a‘tiqni min an-naar wa adkhilni al-Jannah.) Ak Allāh, atbrīvo mani no Uguns un uzņem mani Paradīzē.
Vai šis apgalvojums ir patiess un vai tam ir kādi pierādījumi? Kuras ir tās duā, kuras būtu īpaši daudz jāskaita Ramadānā?
Cik man zināms tad: Allāhumma innaka ‘afuvvun tuhibb al-’afva fā’affu ‘anni (Allaahumma innaka ‘afuwwun tuhibb al-‘afwa fa’affu ‘anni) Ak Allāh, Tu esi piedodošs un Tu mīli piedot, tāpēc piedod man – ir viena no duā, ko vajadzētu bieži atkārtot pēdējās desmit dienās, meklējot Lailat-ul-Kodr (Sprieduma/Spēka nakti). Bet kā ir ar pārējām Ramadāna dienām? Vai tām arī ir kādas īpašas duā?
Atbilde:
Visi slavinājumi ir Allāham.
Pirmkārt:
Ibn Khuzaijmah (Ibn Khuzaymah) savā Sahīh (1887) ir ziņojis, ka Salmāns teica: “Allāha Vēstnesis (s) pēdējā Šabāna mēneša dienā vērsās pie mums sakot: “Ak ļaudis, varens mēnesis ir atnācis pie jums, svētīts mēnesis… Tas ir mēnesis, kura sākums ir žēlastība, tā vidus ir piedošana un tā beigas ir atbrīvošana no uguns.” ”
Jautājuma Nr. 21364 atbildē mēs esam paskaidrojuši, ka šis hadīss ir daīf (vājš).
Viss Ramadāna mēnesis ir žēlastība no Dieva; viss mēnesis ir arī piedošana un atbrīvošana no uguns. Neviena no šīm svētībām nav ierobežota uz kādu īpašu mēneša daļu un izslēgta no citas daļas – tas atspoguļo Dieva žēlastības plašumu.
Muslims (1079) ir ziņojis, ka Abu Hureira teica: “Allāha Vēstnesis (s) teica: “Kad atnāk Ramadāns, Paradīzes vārti tiek atvērti un Elles vārti tiek aizslēgti, un velni tiek iekalti važās.” ”
At-Tirmidhi (682) ir ziņojis, ka Abu Hureira teica: “Allāha Vēstnesis (s) teica: “Kad pienāk pirmā Ramadāna nakts, velni un ļaunie džini tiek saķēdēti un vārti uz Elli tiek aizvērti, un nevieni no tās vārtiem netiek atvērti. Vārti uz Paradīzi tiek atvērti, un nevieni no tās vārtiem netiek aizvērti. Un saucējs sauc: “Ak, labā meklētāj, dodies tālāk; Ak, sliktā meklētāj, atturies.” Un ir cilvēki ko Allāhs atbrīvo (no uguns) un tas notiek katru dienu.” ” (Albāni klasificējis kā sahīh (autentisku) iekš Sahīh at-Tirmidhi).
Balstoties uz to, izdalīt Ramadāna pirmo trešdaļu, lai lūgtos žēlastību, otro trešdaļu, lai lūgtos piedošanu, un trešo trešdaļu, lai lūgtos atbrīvošanu no Elles, ir uzskatāms par jauninājumu, kam nav pamatojuma islāma mācībās. Tāpat arī nav attaisnojuma izdalīt šīs lūgšanas pa šādiem laikiem, jo visas Ramadāna dienas šajā aspektā ir vienlīdzīgas. Drīzāk muslims var lūgt ko vien labu viņš vēlas no šīs pasaules un nākošās visa Ramadāna garumā, ieskaitot lūgumu Dievam pēc žēlastības, piedošanas, atbrīvošanas no Elles un uzņemšanas Paradīzē.
Otrkārt:
Jo īpaši šajā mēnesī, muslimam vajadzētu veikt daudz duā, prasot pēc labā un žēlastības, un gūt pēc iespējas lielāku labumu no šī laika sniegtās labestības un svētības (barakah), meklēt žēlastību un piedošanu no sava Kunga, lai Viņš cildināts. Dievs, lai Viņš cildināts, saka (teksta nozīmes interpretācija): “Un, ja Mani kalpi tev jautās par Mani, tad, patiesi, Es esmu Tuvs – Es atbildu uz lūdzēja lūgšanu, kad viņš Man lūdz. Tad lai viņi atbild Man un tic Man, lai viņi būtu uz taisnā ceļa!” (Kurāns 2:186)
Ibn Kathīrs teica: “Fakts, ka Allāhs, lai Viņš cildināts, piemin šo rindu, kas iedrošina cilvēku veikt duā, pa vidu starp rindām, kurās runāts par gavēšanas noteikumiem, norāda, ka cilvēkam vajadzētu īpaši censties veikt duā brīdī, kad tiek izbeigts gavēnis un, tik tiešām, katru reizi, kad tiek izbeigts gavēnis.” (citāts no Tafsīr Ibn Kathīr (1/509))
Tam, kurš veic duā, ir labi sekot pienācīgai etiķetei un skaitīt vairākas no tām duā, par kurām ir atstāstīts, ka Pravietis (s) tās ir veicis, un nepārkāpt robežu, veicot duā. Viņam vajadzētu ievērot duā veikšanas etiķeti un bieži skaitīt tās duā, kuras ir ieteikts daudz skaitīt Ramadānā un arī ārpus Ramadāna. Tās iekļauj sekojošas dua:
“Rabbanā ātinā fīl-dunijā hasanah va fīl-ākhirah hasanah va kina ‘adhāb al-nār.
(Rabbana aatina fi’l-dunya hasanah wa fi’l-aakhirah hasanah wa qina ‘adhaab al-naar.)
Mūsu Kungs! Dod mums labumu šajā dzīvē, labumu Pēdējā dzīvē un glāb mūs no soda ugunī!” (Kurāns 2:201)
* * *
“Rabbanā hab lanā min azvādžinā va dhurrijjātinā kurrata a‘junin vadž‘alnā lil-muttakīna imāma.
(Rabbana hab lana min azwaajina wa dhurriyyaatina qurrata a‘yunin waj‘alna lil-muttaqeena imaama.)
Mūsu Kungs! Dāvā mums acu prieku mūsu sievās un pēcnācējos un padari mūs par piemēru dievbijīgajiem!” (Kurāns 25:74)
* * *
“Robbi-adž‘alnī mukīmas-solāti va min dhurrijjatī Rabbanā va takobbal du‘ā’. Rabbanā ighfir lī va livālidaijja va lil-mu’minīna jauma jakūmul-hisāb.
(Rabb ij‘alni muqeema as-salaati wa min dhurriyyati Rabbana wa taqabbal du‘aa’. Rabbana ighfir li wa li waalidayya wa lil-mu’mineena yawma yaqoom ul-hisaab.)
Mans Kungs, padari mani un daļu manu pēcnācēju no tiem, kuri izpilda [rituālo] lūgšanu. Mūsu Kungs, un pieņem manu lūgumu! Mūsu Kungs, piedod man, maniem vecākiem un ticīgajiem dienā, kurā notiks norēķins!” (Kurāns 14:40-41)
* * *
Allāhumma innaka ‘afuvvun tuhibb al-’afva fā’affu ‘anni.
(Allaahumma innaka ‘afuwwun tuhibb al-‘afwa fa’affu ‘anni.)
Ak Allāh, Tu esi piedodošs un Tu mīli piedot, tāpēc piedod man.
* * *
Allāhumma inni as’aluka min al-khaijri kullihi ‘ādžilihi va ādžilihi, mā ‘alimtu minhu va mā lam a‘lam, va a‘ūdhu bika min aš-šarri kullihi ‘ādžilihi va ādžilihi, mā ‘alimtu minhu va mā lam a‘lam. Allāhumma inni as’aluka min khaijri mā sa’alaka ‘abduka va nabijjuka, va a‘ūdhu bika min šarri mā ‘ādha minhu ‘abduka va nabijjuka. Allāhumma inni as’aluka al-džannata va mā qorroba ilaijha min qovlin av ‘amal, va a‘ūdhu bika min an-nāri va mā qorroba ilaijha min qovlin av ‘amal, va as’aluka an tadž‘ala kulla qoda’in qodaijtahu li khaijran.
(Allaahumma inni as’aluka min al-khayri kullihi ‘aajilihi wa aajilihi, ma ‘alimtu minhu wa ma lam a‘lam, wa a‘oodhu bika min ash-sharri kullihi ‘aajilihi wa aajilihi, ma ‘alimtu minhu wa ma lam a‘lam. Allahumma inni as’aluka min khayri ma sa’alaka ‘abduka wa nabiyyuka, wa a‘oodhu bika min sharri ma ‘aadha minhu ‘abduka wa nabiyyuka. Allahumma inni as’aluka al-jannata wa ma qarraba ilayha min qawlin aw ‘amal, wa a‘oodhu bika min an-naari wa ma qarraba ilayha min qawlin aw ‘amal, wa as’aluka an taj‘ala kulla qada’in qadaytahu li khayran)
Ak Allāh, tik tiešam es lūdzu Tev visu, kas ir labs šajā pasaulē un aizsaulē, to, par ko es zinu, un to, par ko es nezinu, un es meklēju aizsardzību pie Tevis no visa, kas ir ļauns šajā pasaulē un aizsaulē, to, par ko es zinu, un to, par ko es nezinu. Ak Allāh, tik tiešām es lūdzu Tev labo no tā, ko Tavs vergs un Pravietis (s) Tev lūdza, un es meklēju aizsardzību pie Tevis no ļaunuma, no kura Tavs vergs un Pravietis (s) meklēja pie Tevis aizsardzību. Ak Allāh, tik tiešām es lūdzu Tev Paradīzi un to, kas mani tai tuvinās no vārdiem un no darbiem, un es meklēju aizsardzību pie Tevis no Elles un no tā, kas mani tai tuvinās no vārdiem un no darbiem. Es lūdzu Tev padarīt visu to, ko Tu man esi nolēmis, par labu.
* * *
Allāhumma inni as’aluka al-‘āfijata fi’d-dunijā va’l-ākhirah. Allāhumma inni as’aluka al-‘afva va’l-‘āfijata fī dīni va dunijāja va ahli va māli. Allāhumma astur ‘avrāti va āmīn rov‘āti. Allāhumma ihfazni min baijna jadaijja va min khalfi va ‘an jamīni va ‘an šimāli, va min favqi, va a‘ūdhu bi ‘azamatika an ughtāla min tahti.
(Allahumma inni as’aluka al-‘aafiyata fi’d-dunya wa’l-aakhirah. Allahumma inni as’aluka al-‘afwa wa’l-‘aafiyata fi deeni wa dunyaaya wa ahli wa maali. Allahumma astur ‘awraati wa aamin raw‘aati. Allahumma ihfazni min bayna yadayya wa min khalfi wa ‘an yameeni wa ‘an shimaali, wa min fawqi, wa a‘oodhu bi ‘azamatika an ughtaala min tahti.)
Ak Allāh, es lūdzu Tavu piedošanu un labklājību manā reliģijā un pasaulīgajās lietās, manā ģimenē un manā mantā. Ak Allāh, apslēp manas vainas un pasargā mani no tā, kas mani satrauc. Ak Allāh, aizsargā mani no manas priekšpuses un no aizmugures, no manas labās puses un no manas kreisās puses, un no augšpuses, un es meklēju patvērumu pie Tava diženuma, citādi, lai esmu pazudināts no tā, kas zem manis.
* * *
Tāpat arī ir ieteicams skaitīt virspārīgas duā no Kurānas un Sunnas. Laba ir jebkura duā, kurā cilvēks patiesi no sirds lūdzas savu Kungu. Nekas no tā nav ierobežots tikai Ramadānam.
Ir arī mustahabb (ieteicams), beidzot gavēni, teikt
Dhahabath-thoma’u wabtallatil-’urūku, wa thabatal-‘adžru ‘in šā’ Allāh
(Dhahaba al-zama’ wa abtalat al-‘urooq wa thabata al-ajr in sha Allah)
Slāpes ir zudušas, vēnas ir mitrinātas, un atlīdzība ir apstiprināta, ja Allāhs tā būs lēmis.
(Abu Davūds 2/306)
Un Dievs zina labāk.
—————————————————
Avots: http://islamqa.info/en/220647