Visaugstākais Allāhs savā cēlajā Grāmatā saka: „Ak jūs, kuri noticējāt! Jums ir noteikts gavēnis tāpat kā [tas] tika noteikts tiem, kuri bija pirms jums, lai jūs kļūtu dievbijīgi!” (Kurāns 2:183)

Un vēl Visaugstākais saka: „Tomēr labāk jums ir gavēt, ja [vien] jūs [to] zinātu!” (2:184)

Vai mūsdienu zinātne ir atklājusi to, kas apslēpts Visaugtākā vārdos: „Tomēr labāk jums ir gavēt, ja [vien] jūs [to] zinātu!”? Mūsdienu zinātne neuzskata, ka gavēnis ir tik vien kā brīvprātīgs process, pie kura cilvēks var pieturēties un var arī nepieturēties, jo, pēc ilgstošiem cilvēka organisma fizioloģijas un tā funkciju pētījumiem, tika secināts, ka gavēnis ir dabisks process, kas nepieciešams normālai noteiktu cilvēka organisma dzīvības funkciju pildīšanai. Gavēnis cilvēka veselības nodrošināšanai ir tikpat nepieciešams, kā ēšana, dzeršana, elpošana, kustības un miegs.

Cilvēks saslimst, ja ilgāku laiku tam netiek nodrošināts miegs vai ēdiens, taču cilvēka organisms tiks bojāts arī tad, ja tas atteiksies no gavēņa. Hadīsā, ko pēc Abu Umama vārdiem nodevis Nasaī, teikts: „Ak, Allāha Sūtni, liec man darīt to, caur ko man Allāhs dos labumu.” Viņš teica: „Gavē, patiesi nav nekā līdzīga tam.”

Gavēnis ir svarīgs cilvēka organismam, jo tas sekmē attīrīšanās procesu un palīdz atbrīvoties no novecojušajām, nevajadzīgajām šūnām.

Gavēņa noteikumi islāmā (vismaz 14 stundu ilga atturēšanās no ēšanas un dzeršanas, kam seko dažas stundas gavēņa pārtraukuma) ir ideāli, lai aktivizētu organisma attīrīšanās un atjaunošanās procesus. Tas ir pretrunā tam, ko cilvēki domāja par gavēni, uzskatot, ka tas noved pie spēku izsīkuma un vājuma. Gavēnis nesīs labumu, ja to ievēros saprāta robežās kā tas ir noteikts islāmā – muslimi gavē reizi gadā, vienu mēnesi, kā arī pēc Sunnas tiek ieteikts gavēt trīs dienas katru mēnesi, kā teikts Pravieša (s) hadīsā, kuru no Abu Zarra vārdiem nodevis Ahmads Nasai par to, ka Allāha Sūtnis (s) teica: „Kurš gavē katru mēnesi trīs dienas, tas ir kā gavējis mūžību.”

Kā apstiprinājumu tam, Allāhs ir lejupsūtījis ajātu: „Ja kāds atnesīs labu darbu, tad tam – desmit tādi paši…” (Kurāns 6:160)

Toms Bernss no Kolumbijas skolas, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja: „Es uzskatu, ka gavēnis vairāk ir garīgs pārbaudījums, nekā miesisks un, neskatoties uz to, ka es sāku gavēt, lai atbrīvotos no liekā svara, es atklāju, ka gavēnis ir noderīgs smadzeņu attīstībai. Tas palīdz ieraudzīt lietas daudz skaidrāk, vienlaikus rodas jaunas domas un idejas, koncentrējas izjūtas. Pēc dažām gavēņa dienām sanatorijā „Boling”, es izjutu lielu garīgo pacēlumu. Līdz šodienai esmu gavējis vairākas reizes – vienu līdz sešas dienas ilgi. Sākumā mani vadīja vēlme attīrīt organismu no ēdiena paliekām, taču tagad es gavēju, jo vēlos attīrīt savu dvēseli no visa sliktā, kas ticis savākts manas dzīves laikā. Īpaši pēc tam, kad, apbraukājis visu pasauli, es ieraudzīju to milzīgo netaisnību, kādā dzīvo ļoti daudz cilvēku, un savā ziņā sajutos par to atbildīgs, es gavēju, lai izpirktu grēkus. Kad es gavēju, man pilnībā zūd apetīte un mans ķermenis jūt lielu atvieglojumu. Es jūtos atsvešinājies no visa negatīvā – no skaudības, greizsirdības un patvaldības, tāpat es jūtos brīvs no tādām jūtām kā bailes, uztraukums un bezdarbība, kas bija pārņēmušas manu dvēseli… Par manām iekšējām garīgajām pārmaiņām man jāpasakās gavēnim. Gavēņa laikā es sajūtu cilvēku brīnišķīgo attieksmi pret sevi. Esmu redzējis daudzus muslimus Turcijā, Sīrijā un Kudsā, kuri rīkoja mēnesi ilgus garīgos svētkus par godu Ramadāna mēnesim, un neko līdzīgu tam es neesmu redzējis nekur citur pasaulē.”

Gavēņa fizioloģiskais efekts

Gavēņa fizioloģiskais efekts izpaužas kā cukura un holesterīna līmeņa pazemināšanās asinīs un sistoliskā spiediena samazinājums. Ramadāna gavēnis būtu ideāla rekomendācija vieglas, ne insulīna formas, diabēta ārstēšanai, svara samazināšanai un izteikti paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai. 1994. gadā Kasablankā notika pirmais starptautiskais kongress „Veselība un Ramadāns”, kurā piedalījās 50 zinātnieki, kas veikuši gavēņa ētikas pētījumus. Viņi ziņoja, ka novērotajiem muslimiem veselība gavēņa laikā uzlabojās. Nevienā no gadījumiem gavēnis nebija kaitējis pacientu veselībai. Taču jāņem vērā, ka slimnieki, kas cieš no nopietnām saslimšanām, tādām kā 1. pakāpes diabēts, koronārās artērijas saslimšanas, nierakmeņi un dažas citas slimības, tiek atbrīvoti no gavēņa. Viņiem gavēt ir stingri aizliegts.

Gavēnim ir arī psiholoģisks efekts, tas nes līdzi dvēseles mieru. Samazinās naidīgums pret citiem cilvēkiem, kas ietekmē krasu noziedzības līmeņa samazināšanos. Pravietis Muhammads (s) brīdināja nepadoties nekādām provokācijām, pat ja tev ir taisnība, jo tas ļoti kaitē gavēnim, un vēlēja turēties tālāk no visa, kas var sabojāt gavēni. Muslimi seko Pravieša (s) padomam: „Ja kāds lamājas vai grib ar jums kauties, sakiet viņam, ka jūs gavējat.”

Gavēņa psiholoģiskais efekts

Psiholoģiskā stāvokļa uzlabošanās veicina glikozes līmeņa stabilizēšanos asinīs, ko labvēlīgi ietekmē arī papildus nakts lūgšanas. Lūgšanas un dvēseles miers ne tikai uzlabo gremošanu, bet arī veicina produktīvu enerģijas izvadīšanu. Katrā lūgšanā tiek patērētas vismaz desmit kalorijas. Mēs nelūdzamies vingrošanas dēļ, bet līganas kustības kopā ar nelielu kaloriju patēriņu ir vislabākie vingrinājumi. Kurāna lasīšana ne tikai nes mieru sirdij un prātam, bet arī uzlabo atmiņu.

Aizsardzība pret audzējiem

Bads kā ķirurga skalpelis izgriež audu un orgānu slimās šūnas. Bads aktivizē šūnas un veicina slimo un vārgo šūnu atgrūšanu. Pastiprinās organisma attīrīšanās process no šlakvielām, kaļķa nosēdumiem, gaļas atkritumiem, lipomām un tauku krokām. Badošanās aptur audzēju attīstību, tam ir postoša ietekme uz audzēju šūnām to sākumstadijā. Tādējādi, badošanās veicina visu organisma šūnu atjaunošanos un tā atveseļošanos. Tas mūs vēlreiz pārliecina par to, ka gavēnis ne tikai attīra mūs garīgi, bet arī palīdz organismam cīnīties ar dažādām saslimšanām.

Labākais notievēšanas veids

Gluži pamatoti var teikt, ka gavēnis ir pats labākais un lētākais notievēšanas veids, taču tikai pie noteikuma, ka, pārtraucot gavēni, tiek ievērota mērenība. Pēc gavēšanas cilvēkam nav jāpieblīvē kuņģis ar pārtiku un dzērieniem. Dieva Sūtnis (s) savu gavēni pārtrauca ar dažām datelēm un nelielu ūdens daudzumu un pēc tam devās uz lūgšanu. Tāds paņēmiens ir vislabākais tam, kurš ilgas stundas ir atturējies no ēdiena un dzēriena. Cukurs, kas ir dateļu sastāvā, sniedz cilvēkam sāta sajūtu, jo ļoti ātri uzsūcas asinīs un dod nepieciešamo enerģiju turpmākai aktivitātei. Ja jūs pārtrauksiet gavēni, ēdot gaļu, augļus un maizi, tad to pārstrādei būs nepieciešams liels daudzums enerģijas, līdz noteikta šo produktu daļa pārvērtīsies cukurā, pateicoties kuram cilvēkam iestājas sāta sajūta. Šīs šķietamās bada sajūtas dēļ, cilvēks pārpilda kuņģi, pārsniedzot nepieciešamo daudzumu. Šādi rīkojoties, gavēnis zaudē savu pārsteidzošo ārstniecisko efektu un nesniedz cilvēkam veselību un slaidu figūru – tieši pretēji, cilvēks vēl vairāk pieņemas svarā un piebriest. Bet tas nav tas, ko Dievs vēl saviem kalpiem.

————————————–

Avots: muhajir.netai.net