Dieva Pravieša (s) hadīsā teikts: “Esiet taisnīgi pret saviem bērniem.” Islāmā būt par vecākiem – tā ir misija, tas ir ceļš uz Paradīzi, ja vien, protams, būsi īsts vecāks, kurš audzina savus bērnus, sekojot Dieva Pravieša (s) ģimenes veidošanas pamācībām. Ja tāds būsi, tad šis var kļūt par vienu no taviem ceļiem uz Paradīzi.

Viena no svarīgākajām Pravieša (s) pamācībām vecākiem ir aicinājums ievērot vienlīdzību uzmanībā un rūpēs par bērniem, neapdalot viņus. Par to vēsta viens no Dieva Sūtņa (s) hadīsiem:

An-Numans ibn Baširs stāsta, ka viņa māte Bintu Ravvaha lūdza viņa tēvam, lai tas kaut ko uzdāvina dēlam, bet viņš uz ilgu laiku aizmirsa par šo lūgumu. Bet, kad tēvs atcerējās par apsolīto un gribēja dēlu apdāvināt, māte teica: “Es nebūšu apmierināta, līdz tu nepieaicināsi Dieva Pravieti (s) par liecinieku dāvanai, ko esi uzdāvinājis manam dēlam.” Un tēvs paņēma mani pie rokas (es toreiz biju puisēns), un ieradās pie Dieva Sūtņa (s) sakot: “Dieva Sūtni, šī puisēna mātei būtu patīkami, ja tu būtu liecinieks tai dāvanai, ko es uzdāvināju viņas dēlam.” Un Dieva Sūtnis (s) teica: “Bašir, vai tev ir vēl citi bērni?” Viņš atbildēja: “Jā.” Un Pravietis (s) tad jautāja: “Un katram tu uzdāvināji to pašu?” Viņš atbildēja: “Nē.” Un Pravietis (s) sacīja: “Tad neprasi mani būt par liecinieku, jo es neliecinu par tirāniju.”

Dieva Pravietis (s) hadīsā, ko nodevis Abdulls ibn-Amru ibn al-Assa, saka: “Patiesi, taisnīgie atradīsies blakus Visaugstākajam Allāham mirdzošos troņos, tie ir tie, kuri ir taisnīgi savos spriedumos un taisnīgi savā ģimenē.” Šajās taisnīgajās rūpēs ir liela svētība vecākiem, laime un Visaugstākā Dieva apmierinātība ar viņiem. Ir daudz gadījumu, kad bērni paliek bez vecāku uzmanības. Nereti sastopam situāciju: viena tēva bērni aug un tiek audzināti pie dažādām mātēm. Viena māte ar bērniem dzīvo kopā ar tēvu, bet otra – šķirti, un bērni, kurus viņa audzina viena, ļoti bieži diemžēl paliek bez tēva uzmanības. Šīs meitenes un zēni, kam liegtas pastāvīgas tēva rūpes, uzmanība un tēva mīlestība, paliek ar sava veida aizvainojumu pret savu tēvu. Tā nedrīkst būt! Šis hadīss attiecas uz visiem gadījumiem – gan tad, kad visi tavi bērni ir kopā ar tevi, gan tad, ja viņi dzīvo atsevišķi ar šķirto māti. Nekādā gadījumā mums nav tiesību aizmirst par saviem bērniem.

Minēsim gadījumu, par kura liecinieci kļuva Aiša, lai Dievs ir apmierināts ar viņu. Viņa stāstīja sekojošo: “Reiz pie manis atnāca ļoti nabadzīga sieviete ar divām meitām uz rokām un lūdza ēst. Es katrai no viņam iedevu pa datelei. Kad sieviete grasījās likt mutē savu dateli, bērni lūdz šo dateli sev. Viņa sadalīja dateli uz pusēm un atdeva meitām. Tas mani sajūsmināja un es par to izstāstīju Dieva Sūtnim (s) par ko viņš teica: “Patiesi, par šo Visaugstākais Allāhs noteikti ievedīs viņu Paradīzē un atbrīvos no Elles.” (Muslims) Tāds atalgojums sagaida vecākus, kuri velta uzmanību bērniem un par viņiem rūpējas – Visaugstākais Dievs ir ļoti ar viņiem apmierināts.

Daudzos hadīsos Dieva Sūtnis (s) aicina mūs pievērst īpašu uzmanību meitu audzināšanai. Hadīsā, ko nodevis Anass ibn Malīks, teikts: “Kurš uzaudzinās divas meitas,” teica Dieva Sūtnis (s), “es un viņš būsim kopā [rādot uz diviem sakļautiem pirkstiem].” Hadīsā ir runa par cilvēku, kurš izaudzinās meitas pienācīgā veidā, ne tikai nodrošinot viņām ēdienu, apģērbu un dzīvesvietu, bet izaudzinot viņas islāma garā, padevībā Visaugstākajam Dievam. Citā hadīsā, ko nodevis Anass ibn Malīks, Dieva Sūtnis (s) saka: “Lai kuram no jums nebūtu trīs meitas vai trīs māsas, un viņš būs labs pret savām meitām vai māsām, viņš noteikti ieies Paradīzē.” Dieva Sūtnis (s) saka: “Vai man norādīt, kas ir vislieliskākā žēlastības dāvana? Tā ir tava meita, kas atgriezusies pie tevis,” tas ir – kura ir spiesta atgriezties, jo ir šķirta vai kļuvusi par atraitni. Visaugstais Dievs īpaši atalgo to, ka viņš uztur un ņem savā aizbildniecībā tieši šādu meitu.

Kāpēc Dieva Sūtnis (s) pievērš mūsu uzmanību tieši uz meitu audzināšanu? Tā nav nejaušība. Jo, ja tu izaudzināsi meitu, tu izaudzināsi paaudzi. Ja tu uzaudzināsi meitu, sniedzot viņai patiesu audzināšanu ticībā un padevībā Visaugstākajam Dievam – tas nozīmē, ka viņa tāpat audzinās savu bērnu paaudzi. Bet, ja tu uzaudzināsi dēlu, tu būsi uzaudzinājis vienu cilvēku. Audzinot meitu, tu ieliec audzināšanas pamatus veselai savas ģimenes paaudzei.

Lai Dievs mums visiem dod saprātu un spēku šādā veidā stiprināt mūsu ģimenes. Bez kārtības, saskaņas un panākumiem ģimenē, nevar būt panākumu arī visā sabiedrībā. Protams, mums ir jāuztraucas un jādomā par visu sabiedrību, taču atcerieties, ka mums jautās tikai par mūsu ģimeni un mūsu pašu uzvedību.

—————————————

Raksta autors: Magomeds Nurutdinovs