Pēc astoņpadsmit mēnešu ilgas dzīves pilnīgā tumsībā, svētceļniece no Tunisijas atguva redzi, stāvot Arafatā pašā hadža kulminācijas punktā.

Divu dēlu un trīs meitu māte septiņdesmit gadus vecā Nafīsa Al-Kurmazi teica, ka viņa ieradās uz hadžu Saūda Arābijā pilnīgi akla un tagad atgriežas Tunisijā redzīga. Viņa zaudēja redzi sirdstriekas rezultātā pirms pusotra gada. Ārsti bija zaudējuši jebkādas cerības, ka viņas redze atjaunosies, jo sirdstrieka bija nopietna un viņa bija jau gados.

“Es nekad nezaudēju cerību uz Allāha providenci. Es visu laiku turpināju Viņu lūgties, lai atgūtu redzi,” viņa teica.

Kurmazi teica, ka viņa nolēma pastiprināt savas duā (lūgšanas) Arafatā un bija pārliecināta, ka “Allāhs mani nepievils. Veicot lūgšanu Arafatā, es pēkšņi sāku redzēt. Kad citi svētceļnieki manā teltī ieraudzīja mani raudam no prieka, viņi visi sāka atkārtot ‘Allāhu Akbar’,” viņa teica.

Kurmazi teica, ka visu ceļu no Tunisijas viņa bija lolojusi vienu sapni: ieraudzīt svētās vietas – Meku un Medīnu. “Paldies Dievam, ka tagad es varu redzēt un iet itin visur bez neviena palīdzības,” viņa teica.

Viņa teica, ka viņa ārkārtīgi priecājās ieraudzīt svētceļniekus Arafatā, skats, ko viņa nekad nebija gaidījusi ieraudzīt savām acīm. “Allāhs svētīja mani ar redzi vissvētākajā vietā uz zemes,” viņa teica.

———————————–

Autors: Khaled Saleem Al-Humaidi; avots: Okaz/Saudi Gazette; raksta oriģināls: http://www.saudigazette.com.sa/mobile/index.cfm?method=sphome.spcon&contentid=20131020184082