(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit)
Pravietis (s) ieteica divus absolūti drošus risinājumus cīņai ar vēlmi palūkoties vēlreiz: laulība tiem, kas to var atļauties, un gavēnis tiem, kas nevar.
Viņš (s) teica: “Ak, jaunie vīri, tie no jūsu vidus, kas var to atļauties, tad ļaujiet viņam apprecēties, jo tas ir daudz iedarbīgāks (līdzeklis) skatiena novēršanai un savas šķīstības pasargāšanai. Un tam, kas to nevar atļauties, vajadzētu gavēt, jo tas būs viņam kā vairogs.” (An-Nasā’i)
Bez šaubām laulības pasargā no dabīgo vēlmju piepildīšanas nelikumīgos veidos, jo jums ir laulātais, kura sabiedrību un mierinājumu varat variet baudīt dienu un nakti. Kas attiecas uz tiem, kuru apstākļi viņiem vēl pagaidām neļauj stāties laulībā (tādi kā finansiāli apsvērumi, slikts raksturs vai tie, kas garīgi vēl nav pilnībā gatavi laulības dzīvei), gavēnis sniedz viņiem laiku pilnveidot sevi un īpaši palīdz samazināt viņu seksuālās dziņas un noslieci skatīties uz to, kas nav atļauts.
No otras puses, ja kāds jau ir precēts, bet tāpat izjūt grūtības ar savu klīstošo skatienu, viņam vajadzētu atlicināt vairāk laika savā ikdienā, lai stiprinātu saikni ar savu laulāto draugu. Pārrunājiet, kas jūs abus iepriecina un ko vēl jūs abi varētu darīt, lai būtu viens otram pievilcīgāki un tīkamāki, tādas lietas kā laba smarža, skaista apģērba nēsāšana, atbilstošas uzmanības piešķiršana, uzklausīšana, izrunāšanās, utt. Ja jūs liekat kontaktlēcas vai nēsājat brilles, bet jūsu redze nav pavisam slikta, tad nelietojiet tās, kad vien varat, un jūsu laulātais sāks jums likties skaistāks un citi cilvēki – mazāk būtiski.
5. Nododieties Dieva atcerei
Ja mums blakus atrastos mūsu vecāki, vai mēs ļautu savām acīm mieloties ar visu to, uz ko mums nevajadzētu skatīties (dēļ kauna no vai cieņas pret viņiem)? Cerams mēs neļautu. Protams, viņi nav kopā ar mums visu laiku. Tomēr Dievs ir. Mums Dieva klātbūtnē vajadzētu izjust vēl lielāku kaunu un cieņu, nekā izjūtam savu vecāku klātienē. Pastāvīgi atgādini sev, ka Dievs apzinās un redz katru skatienu, katru acu uzmetienu un katru brīdi, kad mēs kaut nedaudz palūram. Tas, ka padarīsim nemitīgu Dieva klātbūtnes atminēšanos par ieradumu, palīdzēs mums būt uzmanīgiem par katru savu kustību, tai skaitā mūsu acu kustībām. Pats galvenais ir tas, ka atalgojums par nemitīgu Dieva atminēšanos un tiekšanos cik vien spējam izvairīties no apkaunojošām darbībām, ir nekas cits kā Paradīze, jo Dievs saka: “Bet tas, kas baidījies stāvēt sava Kunga priekšā un turējis savu dvēseli nost no iegribām, tad Paradīze būs [tam] par mājokli.” (Kurāns, 79:40-41)
Ieradumu nemitīgi veikt dhikr (Dieva atminēšanos) dienas laikā var palīdzēt tev raisīt domas par savu Radītāju, Kura priekšā tev jābūt ārkārtīgi pazemīgam.
6. Prasiet Dievam pēc palīdzības
Novērst skatienu nav viegli. Tā ir nemitīga cīņa, it īpaši ja atrodamies sabiedrībā, kur nepiedienīgi skati ir it visur. Nav svarīgi kur palūkojamies, tie tur ir. Ir vairāk nekā skaidrs, ka mums ik pa laikam mums var paslīdēt kāja.
Tomēr zini, ka Dieva žēlastība ir varenāka par mūsu grēkiem. Tāpēc kamēr vien mēs elpojam, mums nemitīgi ir jāprasa Dievam pēc piedošanas un palīdzības. Tā kā skatiena novēršana nav viegli paveicama lieta, mums ir nepieciešama visa palīdzība, ko vien varam iegūt. Un vai var būt labāka palīdzība par Dieva palīdzību? Prasi Viņam un prasi pārpārēm.
Lai izvairītos veikt kādu grēku atkārtoti, mums vajadzētu precizēt grēka avotu un nogriezt to jau pašā saknē. Piemēram, ja mēs atklājam, ka mēs visdrīzāk samaitāsim savu skatienu kādu konkrētu draugu klātbūtnē, tad laba doma varētu būt attālināt sevi no šādiem draugiem.
Mēs neesam vieni savā cīņā, un mums ir nepieciešama palīdzība, tāpēc mums vajadzētu izveidot sev pozitīvu un veselīgu atbalsta sistēmu. Savāciet sev apkārt labus draugus, bieži uzturieties garīgi atjaunojošās tikšanās reizēs un tādas vietas kā mošeja, apmeklējiet imānu (ticību) ceļošas lekcijas un konferences – tad viss paaugstinās mūsu Dieva atminēšanas un apzināšanās līmeni.
Es lūdzu Dievam dot mums spēku novērst mūsu skatienu un aizsargāt mūs no nepiedienīgiem skatiem, un attīrīt mūsu acis tā, lai tās būtu kristāltīras brīdī, kad vērsīsim savu galējo skatienu uz visbrīnišķīgāko iespējamo skatu, Viņa seju. Amīn.
——————————————
Autors: Aiman Azlan; pārrakstījis: Imān ibn al-Qaijim; kopsavilkumu veidojis Alī Hasan.; raksta avots: http://muslimvillage.com