Muslimu bērni, rasisms un “Tumšādaino dzīves ir no svara” kustība

Es dzīvoju pēc-ES-referenduma Lielbritānijā. Man nav jūs jāpārliecina par to, ka situācija ir nožēlojama. Slēptie rasisti ir droši iznākuši dienasgaismā, un tie, kas jau iepriekš dižojās ar savu draņķīgumu, jūt, ka viņiem tagad ir brīvi ļauts izpaust savas neglītās domas un uzvedību. Un neaizmirsīsim arī par Trampu lielā dīķa otrā pusē.

Kopš Brexit manos sociālajos medijos dominē stāsti par naida noziegumiem. Es sāku uztraukties par mūsu bērnu nākotni, kas dzīvo šeit, Rietumos. Domāju par to, kā viņi tiks galā ar pieaugošo islamafobiju, jo nākotnē nav gaidāms nekas labāks. Vai viņi sāks iziet uz kompromisiem ar savu ticību tikai lai ‘iederētos’ un tiktu ‘pieņemti’? Vai viņu dīns (reliģija) būs gana stiprs, lai turētos pretī pārbaudījumiem? Vai viņi sāks ticēt attiecībā uz sevi to, ko neziņā esošie par viņiem domā? Vai varbūt, zaudējuši saikni ar patiesām islāma mācībām, viņi nokļūs tādu grupu nagos kā islāma valsts (ISIS)? Baisas domas. Itin visas no tām.

Es neesmu pesimiste. Esmu vienmēr ticējusi, ka, uzturot pozitīvu skatu uz dzīvi, viss vienmēr nokārtojas. Pozitīvisms vairo pozitīvismu, ļaujot mīlestībai un mieram dominēt. Tomēr esmu pārliecināta vairāk, kā jebkad iepriekš, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieaudzināt mūsu bērnos patiesu izpratni par islāmu un mīlestību uz mūsu ticību. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka viņu ticība spēs stāties pretī izaicinājumiem, kas gaida pieaugušo dzīvē. Mums dedzīgi ir jāmāca un jārāda viņiem (ar personīgo piemēru) mūsu skaistā un miermīlīgā reliģija. Šajos laikos nepietiek ar pašpārliecinātību vien – ja mēs neuzbūvēsim stiprus pamatus, mēs nevaram cerēt, ka viņi atradīs patieso ceļu.

Kamēr es par to visu cītīgi domāju, ASV policisti šokējoši nošāva Alton Sterling un Philando Castile, kas likās atsviežam mani atpakaļ vēsturē vismaz uz pāris simtiem gadu. Šādi gadījumi, protams, nav pirmie kā tādi, bet es ceru, ka būs pēdējiem. Tas ir prātam neaptverami, ka 2016. gadā tik daudz cilvēku ir rasisti, un ka jāeksistē tādām kustībām kā “Tumšādaino dzīves ir no svara” (“Black Lives Matter”) – vienkārši grūti tam noticēt… lai gan tomēr nav tik grūti. Kāpēc? Tāpēc, ka strukturālais rasisms vienmēr ir bijis pamatā sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām sistēmām, kurās mēs dzīvojam.

Padomājiet paši: rasismu ieaudzina; aizspriedumus iemāca; stereotipus izveido – šādas neapzinātās noslieces visas no kaut kā rodas.

Kāpēc mūsu bērnu mīļākie grāmatu varoņi nav tumšādaini? Jo vienkārši nav no kā izvēlēties. Grāmatās un filmās nav pietiekami galveno varoņu, kas būtu tumšādaini. Neviens neapbrīnos palīglomas tēlu. Pasauli vienmēr glābj balti varoņi no dažādu citu etnisko izcelsmju ļaundariem. Arī automašīnas, kosmētiku un smaržas mums reklāmās nepārdod izsmalcināti skaistas melnādainās modeles. Iedomājieties vien to, ja Santa Klauss būtu melns – es domāju, ka pasaule, kurā dzīvotu melns Santa Klauss, noteikti būtu mazāk rasistiska, jo vienkārši tieši tā darbojas mūsu prāti.

Mūsu kā muslimu pienākums ir iestāties pret netaisnībām un aizspriedumiem, audzinot mūsu bērnus izturēties pret citiem kā vienlīdzīgiem. Katram no mums individuāli un ikvienai kopienai ir jāveicina šādas pozitīvās izmaiņas. Par nožēlu, ir jāatzīst, ka muslimu kopiena joprojām cīnās ar rasisma problēmām, lai gan islāms to pavisam noteikti atcēla jau vairāk nekā 1400 gadu atpakaļ. Šeit būs mazi, bet nozīmīgi ietiekumi, kurus mēs visi varam likt lietā, lai mācītu bērniem iejūtību un cieņu pret citiem:

1) Pārrunājiet rasismu ar saviem bērniem

Māciet bērniem par to, ko islāms saka par rasismu. Piemēram:

Pravietis Muhammads (s) teica: “Ak, ļaudis! Jūsu Dievs ir viens, un jūsu sencis (Ādams) ir viens. Arābs nav labāks par to, kurš nav arābs, un ne-arābs nav labāks par arābu, un sarkans cilvēks (t.i., iesarkans baltais) nav labāks par melnu cilvēku, un melns cilvēks nav labāks par sarkanu, kā vien dievbijībā.”

Ar gados vecākiem bērniem, pārrunājiet “Melnādaino dzīves ir no svara” kustību un paskaidrojiet, kāpēc cilvēki ir tik ļoti sašutuši par notikušo.

2) Pērciet grāmatas ar dažādiem varoņiem

Meklējiet grāmatas bērniem, kurās ir stipri tumšādainie varoņi. Jautājiet pēc tām bibliotēkās un veikalos, ja ir grūtības atrast pašiem. Iedrošiniet arī bērnus pašus zīmēt tumšādainus varoņus un rakstīt par tiem.

3) Labojiet stereotipus

Ja jums ir draugi vai ģimenes locekļi, kuriem ir negatīva attieksme pret citām rasēm, labojiet šādus uzskatus. Maigi un ar sapratni centieties izgaisināt viņu aizspriedumus un pārliecinieties par to, lai viņu uzskati neiespaidotu jūsu bērnus.

4) Izrādiet atbalstu

Ja ziniet kādu, kurš ir cietis no rasisma, izrādiet šim cilvēkam atbalstu. Ja redzat ko tādu notiekam, iestājieties un palīdziet, ja tas ir droši. Runājiet ar cietušo, nevis uzbrucēju.

5) Veidojiet draudzības

Ja jūsu bērnu pieredze būs tāda, ka jūsu draugu lokā ir tikai tās rases pārstāvji, kurai jūs piederat, tas neapzināti mācīs viņiem, ka citi nav gana labi vai ir vienkārši savādāki un tāpēc mums nav ar viņiem nekā kopība. Tā nav taisnība. Palīdziet bērniem saskatīt kopīgo ar citu rasu cilvēkiem.

6) Veidojiet starprasu laulības

Jā! Tas tiešām ir labākais veids kā pārliecināties par to, lai bērni neizaugtu par rasistiem – dodiet viņiem dažādu etnisko izcelsmju vecvecākus, tēvočus, tantes, brālēnus un māsīcas.

7) Dariet zināmu savu viedokli

Iestājieties publiski pret rasismu tā, kā vien varat. Ja mediji popularizē negatīvus stereotipus, rakstiet viņiem un dariet viņiem to zināmu. Rakstiet grāmatu iespiedējiem un producentiem, aicinot viņus pievērst vairāk uzmanības dažādu etnisko izcelsmju varoņiem.

Kopīgiem spēkiem mēs panāksim to, ka rītdienas pasaule būs labāka par šodienas, in ša Allāh.

__________________________

Raksta autore: Zaniba Miana (Zanib Mian) – tulkots ar autores atļauju; raksta avots: http://www.muslimchildrensbooks.co.uk/#!Muslim-children-racism-and-the-Black-Lives-Matter-Movement/cbbo6/5783548f0cf2289b33b998ed