Abu Bakrs, Patiesīgais (1/3): Pirmais

„Ja man būtu jāizvēlas labākais draugs, tas būtu Abu Bakrs, bet viņš ir mans brālis un sabiedrotais.” (Buhari)

Šie ir Pravieša Muhammada (s) vārdi. Abu Bakru sauca As-Siddīk (Patiesīgais). Arābu vārds ‘as-siddīk’ nozīmē vairāk nekā tikai melu trūkumu; tas apzīmē cilvēku, kas atrodas pastāvīgā patiesīguma stāvoklī, kas atzīst patiesību un pie tās pieturas. Vārds ‘siddīk’ nozīmē būt patiesam pašam pret sevi, apkārtējiem, bet galvenais – pret Dievu. Abu Bakrs bija tieši šāds vīrs.

Pravietis Muhammads (s) ļoti cienīja un mīlējā Abu Bakru, nosaucot viņu par vistuvāko draugu. Arābu valodā tiek lietots vārds ‘khalīl’, kas nozīmē ko vairāk nekā draudzība. Tā ir nesaraujama saikne un dvēseļu tuvība. Pravietis Ibrahīms (Abrahāms) bija Dieva ‘khalīl’, līdzīgi kā pravietis Muhammads (s). Viņš lietoja šo pašu vārdu, lai apzīmētu savas īpašās attiecības ar Abu Bakru.

Izcelsme

No hadīsiem un Islāma vēstures ir zināms, ka Abu Bakrs piedzima aptuveni divus gadus pēc pravieša Muhammada (s). Abi nāca no vienas cilts – kuraišiem, lai gan no dažādiem klaniem. Abu Bakrs piederēja pie turīgas ģimenes. Viņš kļuva par veiksmīgu tirgotāju, un viņam bija milzīgs paziņu loks.

Abu Bakram patika tikties ar cilvēkiem. Viņš lieliski pārzināja arābu ciltsrakstus, zināja visu cilšu nosaukumus un atrašanās vietas, viņu stiprās un vājās puses. Šīs zināšanas palīdzēja viņam ātri atrast kopīgu valodu ar svešiniekiem, kā arī atstāt ievērojamu ietekmi uz Mekas sabiedrību.

Kad pravietis Muhammads (s) apprecējās ar Khadidžu, viņi ar Abu Bakru kļuva par kaimiņiem. Viņu starpā bija daudz kopēja: abi bija veiksmīgi tirgotāji, abi atšķīrās ar godīgumu un uzticamību darījumos. Abi, gan pravietis Muhammads (s), gan Abu Bakrs, izvairījās no grēkiem un sabiedrībā valdošā pagrimuma, kuri bija plaši izplatīti pirms-islāma laika Arābijā. Abi ienīda elkdievību. Dvēseliskā tuvība izveidojās par ciešu draudzību visa mūža garumā.

Pirmais

Abu Bakrs As-Siddīks bija pirmais, kas atsaucās uz pravieša Muhammada (s) aicinājumu pieņemt islāmu. Kad viņš izdzirdēja pravieti Muhammadu (s) sakām, ka nav nekā cita pielūgsmes cienīga, kā vien Dievs, un ka viņš (Muhammads) ir Dieva vēstnesis, Abu Bakrs nekavējoties pieņēma islāmu. Ikvienam, kurš nāk pie islāma, vai vēlas atjaunot zuduši ticību, ir kāds šaubu un vilcināšanās mirklis – Abu Bakrs bija vienīgais, kam tāda nebija. Ticības saldums ienāca viņa sirdī un tas, kurš bija pazīstams kā patiesīgais, atzina patiesību.

Pirmajos atklāsmes gados, pravietis Muhammads (s) aicināja pievienoties islāmam slepus. Viņš lieliski saprata, cik naidīgi jauno reliģiju uztvers Mekas iedzīvotāji, kuri bija iegrimuši pagānismā. Viņš vēlējās savākt sekotāju grupu, kura pēc tam palīdzētu viņam nodot islāma vēsti tālāk. Kā savācās 38 cilvēki, Abu Bakrs aizgāja pie sava dārgā drauga Muhammada (s) un izteica vēlēšanos aicināt pievienoties reliģijai atklāti.

Pravietis Muhammads (s) uzskatīja, ka sekotāju bija pārāk maz, lai pakļautu viņus draudiem, kuri rastos pēc atklāta aicinājuma pievienoties islāmam. Tomēr Abu Bakrs turpināja uzstāt. Kad Dievs pavēlēja Muhammadam (s) sākt sludināt islāma vēsti publiski, viņš un Abu Bakrs devās pie Kābas. Abu Bakrs piecēlās kājās un pasludināja skaļā balsī pasludināja: “Nav dievības, kas ir pielūgsmes vērta, izņemot Allāhu, un Muhammads (s) ir Viņa kalps un vēstnesi!” Abu Bakrs kļuva par pirmo publisko islāma sludinātāju.

Pravieša Muhammada (s) nāve šokēja visu muslimu kopienu. Daži pat atteicās pieņemt notikušo. Lai gan viņš bija bēdu pārņemts, Abu Bakrs iznāca cilvēku priekšā, slavēja Dievu un teica: „Ak, ļaudis! Lai zina tie no jums, kuri pielūdza Muhammadu, ka Muhammads ir miris. Un lai zina tie, kuri pielūdza Dievu, ka Viņš ir dzīvs un nekad nemirs.” Tad viņš nolasīja sekojošus Kurāna pantus:

“Tu (Muhammad) esi mirstīgs un viņi arī ir mirstīgi.” (Kurāns 39:30)

“Un Muhammads ir tikai sūtnis, pirms kura jau nākuši citi sūtņi. Vai tad, ja viņš mirs vai būs nogalināts, jūs atgriezīsieties [vecajās] pēdās (t.i., atgriezīsieties pie neticības)? Un, ja kāds atgriezīsies [vecajās] pēdās, viņš ne ar ko nekaitēs Allāham, un Allāhs atmaksās pateicīgajiem.” (Kurāns 3:114)

Šīs smagās krīzes laikā, muslimi ievēlēja Abu Bakru par savu līderi. Viņš kļuva par pirmo kalifu islāma vēsturē.

Pravieša Muhammada (s) brāļa dēls Ali ibn Abu Talibs, slavēja Abu Bakru kā pirmo, kas pieņēma islāmu, un kā pirmo, kas bija gatavs veikt labus darbus. Islāmā ne tikai ir atļauts, bet pat ir ieteicams sacensties vienam ar otru labo darbu darīšanā. Pravietis Muhammads (s) aicināja savus sekotājus nepievērst pārāk daudz uzmanības šai pasaulei, bet no visa spēka sacensties savā starpā par mūžīgo dzīvi Paradīzē. Islāmu vēsturnieks At-Tabarani citē pravieša Muhammada (s) laikabiedru Ibn Abbasu: “Abu Bakrs… pārspēja visus pravieša Muhammada (s) līdzgaitniekus dievbijībā un godprātībā, atsakoties no pasaulīgiem labumiem un paļaujoties uz Dievu.” No pravieša Muhammada (s) teiktā mums ir zināms, ka pēc Dieva praviešiem, Abu Bakrs būs pirmais cilvēks, kas ienāks Paradīzē. Abu Bakrs – pirmais!

(turpinājums sekos)

_____________________________________

Autore: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: https://www.islamreligion.com/ru/articles/1916/

(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at https://www.islamreligion.com/ru/articles/1916/)