Tekstā lietoti arābu valodas termini:

• Aura – tās ķermeņa daļas, kurām jābūt apklātām.
• Mahrams – cilvēks, vīrietis vai sieviete, kas ir kāda konkrēta indivīda asinsradinieks, ģimenes loceklis caur laulībām vai krūts barošanu. Tas, kuru viņš vai viņa nedrīkst precēt, piemēram, māsas/brāļa dēls, tēvs, tēvocis u.tml.
• Haja – dabiskā vai iedzimtā kautrība un piedienīguma sajūta.
• Hidžābs – ietver sevī vairākas nozīmes, ieskaitot apsegt, paslēgt un aizklāt. Ar to pārsvarā saprot sievietes galvassegu un plašākā nozīmē piedienīgu apģērbu un izturēšanos.
• Masdžida – mošeja.
• Sunna – pravieša Muhammada (s) darītā, teiktā vai par labu atzītā atstāsti.

Islāms ir visaptverošs dzīvesveids, kura ikkatru aspektu ir izstrādājis mūsu Radītājs, lai sekmētu veselīgas un laimīgas sabiedrības veidošanos un atvieglotu ceļu uz mūžīgo svētlaimi Paradīzē. Mūsdienu sabiedrībā kautrība un piedienīgums ir vājuma un nedrošības pazīmes. Tas tā nav islāmā, kur šīs īpašības tiek uzskatītas par cieņas izrādīšanu pašam pret sevi un citiem. Haja, kas ir iedzimta katra cilvēka īpašība, tiek uzskatīta par īpaši lielu dārgumu. Islāmā ir noteiktas ģērbšanās vadlīnijas gan sievietēm, gan arī vīriešiem, kuru nolūks ir pasargāt sabiedrību kopumā: tās veicina piedienīgu ģērbšanos un uzvedību, kā arī nodala pretējos dzimumus, tādējādi ļaujot mums dzīvot piedienīgi, ar godu un cieņu pret sevi un apkārtējiem.

Islāms augsti godā sievietes. Apklāšanās vadlīniju mērķis ir pasargāt viņu cieņu un godu. Vārds, kas tiek visbiežāk lietots attiecībā uz apklāšanos, ir hidžābs. Islāma vēstures dažādos posmos, visi kvalificētie muslimu zinātnieki vienprātīgi atzīst, ka ikviena muslimu vīrieša un sievietes pienākums ir izpildīt šo vadlīniju prasības. Šīs prasības ir balstītas uz pierādījumiem no Kurāna un Sunnas. Zemāk ir labi pazīstamas Kurāna rindas un pravieša Muhammada (s) izteicieni par hidžāba jautājumu.

“Ak, pravieti! Saki savām sievām, meitām un ticīgo sievām, lai viņas nolaiž pār sevi savus apmetņus (kleitas). Tas ir tuvāk tam, lai viņas tiktu atpazītas (kā brīvas, cienījamas sievietes) un viņām nenodarītu pāri…” (Kurāns 33:59)

“Un saki ticīgajām sievietēm, lai viņas nolaiž savus skatienus un uzmana savas kaunuma vietas, lai neatklāj savu rotājumu, izņemot to, kas no tā ir atklāts…” (Kurāns 24:31)

Pravietis teica: „Kad meitenes sasniedz menstruāciju vecumu, nav pienācīgi, ka kaut kas paliek atklāts, izņemot šo un šo (Viņš norādīja uz seju un plaukstām).” (Abu Dāvūds)

Sieviešu hidžābs

Hidžāba nolūks ir apklāt auru, un auras apjoms var mainīties atkarībā no situācijas un dažādām cilvēku grupām.

Mēs sāksim ar hidžāba nosacījumiem sievietei publiskās vietās un atrodoties ne-mahramu vidū. Kamēr vien šie nosacījumi tiek izpildīti, sieviete var vilkt ko vēlas:

1. Hidžābam ir jānoklāj viss ķermenis, izņemot seju un plaukstas.
2. Tas nedrīkst būt caurspīdīgs vai cieši pieguļošs. Apspīlētas drēbes, pat ja tās neparāda ādas krāsu, tik un tā raksturo ķermeņa vai tā daļu aprises un rada skaidru priekšstatu par sievietes izskatu.
3. Tam nav jāpiesaista pretējā dzimuma uzmanība; tādējādi, apģērbs nedrīkst būt ekstravagants vai īpaši uzkrītošs. Arī rotaslietas un kosmētika nav domātas publiskai videi.
4. Tas nedrīkst būt tērps, ko valkā, lai īpaši izceltos un iegūtu popularitāti vai slavu. Pravieša Muhammada (s) laikā dzīvojušās sievietes mēdza vilkt melnu vai citu tumšas krāsas apģērbu, bet atļautas ir arī citas krāsas. Tomēr sievietes publiskās situācijās nedrīkst valkāt pārlieku krāsainu apģērbu, kas norāda uz viņu iedomību.
5. Apģērbs nedrīkst būt iesmaržināts. Šis aizliegums attiecas gan uz ķermeni, gan arī drēbēm.
6. Tas nedrīkst atgādināt vīriešu apģērbu.
7. Tas nedrīkst atgādināt apģērbu, kas ir īpaši raksturīgs neticīgajiem.

Vīriešu ģērbšanās vadlīnijas

“Saki ticīgajiem vīriešiem, lai viņi nolaiž savus skatienus un uzmana savas kaunuma vietas. Tas viņiem pašiem ir šķīstāk. Patiesi, Allāhs labi zina visu, ko viņi dara.” (Kurāns 24:30)

Lai gan par to bieži tiek aizmirsts, līdz galam to nesaprotot, islāmā ir vadlīnijas arī attiecībā uz to, kā ģērbjas vīrieši. Daži nosacījumi ir tādi paši kā sievietēm, bet citi attiecas konkrēti uz vīriešiem:

1. Vīrieša aura, kas viņam ir obligāti jāapklāj publiskās situācijās, sniedzas no nabas līdz celim.
2. Tas nedrīkst atgādināt apģērbu, kas ir īpaši raksturīgs neticīgajiem. Rietumnieciskais apģērbs, kas neraksturo kādu konkrētu grupai vai sektu, parasti ir atļauts.
3. Tas nedrīkst atgādināt sieviešu apģērbu.
4. Tas nedrīkst būt cieši pieguļošs vai caurspīdīgs.
5. Vīriešiem ir aizliegts valkāt tīra zīda apģērbu un zelta rotaslietas – tas ir atļauts tikai sievietēm.
6. Visbeidzot, vīriešiem ir ieteicams vilkt tādu apģērbu, kas nesniedzas zem viņu potītēm.

Nākamajā raksta daļā mēs tuvāk aplūkosim auras definīciju un runāsim par to, kā dažādās situācijās var būt dažāds auras apjoms.

________________________________

Autore: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.newmuslims.com/lessons/135/

(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at http://www.newmuslims.com/lessons/135/)

________________________________

Raksti šajā sērijā:
Ģērbšanās vadlīnijas islāmā (1/3)
Ģērbšanās vadlīnijas islāmā (2/3)
Ģērbšanās vadlīnijas islāmā (3/3)