Alī ibn Abu Talibs: No karotāja līdz kalifam
Alī kļuva par ceturto taisnīgo kalifu. Viņš sekoja Pravieša Muhameda, Abu Bakra, Omāra un Osmāna pēdās un valdīja pār muslimu impēriju aptuveni no 656. līdz 661. gadam. Alī, jaunākais Pravieša brālēns un znots, vienmēr centās atdarināt iemīļoto vecāko brālēnu. Jau kopš bērnības viņš mācījās islāmu un sekoja tā mācībām. Ar spēcīgu roku un maigu sirdi, viņš vienmēr kalpoja Dievam un Viņa Sūtnim. Muslimi atceras viņa drosmi, godīgumu, devīgumu, labsirdību un uzticību islāma lietai.
Pārceļoties uz Medīnu, Alī apprecēja Pravieša meitu Fātimu. Ģimene dzīvoja pieticīgi, jo gan viņš, gan viņa vairāk tiecās pēc Dieva labpatikas, nevis pēc pasaulīgiem labumiem. Viņiem nebija kalpu vai vergu. Alī pats smēla un nesa ūdeni, bet Fātima mala kukurūzu, kamēr viņas rokas kļuva raupjas no smagā darba. Reiz viņi tomēr atnāca pie Pravieša ar lūgumu pēc kalpa, bet viņš pārmetot atbildēja, ka nevar viņiem šādu greznību piešķirt, kad apkārt ir tik daudz nabadzīgo un izsalkušo.
Tajā vakarā Pravietis apciemoja meitu un znotu. Viņš tiem iemācīja Dieva pieminēšanas vārdus. Viņš teica, ka Dieva pieminēšana un slavēšana dos viņiem daudz vairāk labuma, nekā tie gūs no kalpa vai verga. Alī nekad neaizmirsa šo padomu – pēc šī vakara nepagāja ne nakts, kad viņš pirms gulēt iešanas neatkārtotu šos vārdus. Alī ģimene daudz ko ziedoja Visvarenā labpatikas dēļ – viņi atdeva pēdējo, kas viņiem bija, lai palīdzētu tiem, kuri bija nabadzīgāki par viņiem. Viņu devīgumam nebija robežu. Viņi attiecās ar labestību un cieņu pret ikvienu, ko viņi sastapa.
Imams Ahmeds sauc Alī par vienu no vislabāk audzinātākajiem islāma sekotājiem. Alī pelnīti sauc par spēcīgu un drošsirdīgu karotāju. Pirmajā kaujā starp muslimiem un pagāniem (kaujā pie Badras) viņš sevi pilnā mērā parādīja. Pēc tam jaunais lauva piedalījās visās kaujās, izņemot vienu. No hadīsiem mēs zinām, ka Haibaras kaujā Pravietis Muhameds izrādīja lielu cieņu gados janākajam brālēnam.
Pravietis Muhameds teica: “Rīt es iedošu karogu cilvēkam, kurš mīl Dievu un Viņa Sūtni un kuru pašu mīl Dievs un Viņa Sūtnis. Viņš nebēg no karalauka, un Visvarenais dāvās caur viņu uzvaru.”Visu nakti līdzgaitnieki pavadīja cenšoties uzminēt, kura rokās tiks dots karogs. Omārs ibn Al Hattabs teica, kad tā bija vienīgā reize, kad viņš vēlējās kļūt par vadoni, bet šis gods tika Alī.
Pēc Osmāna ibn Afāna slepkavības, par kalifu ievēlēja Alī. Daudzi bija priecīgi par viņa kandidatūru, bet pats Alī šaubījās. Viņu biedēja tas, ka starp muslimiem jau ir radies dumpīguma gars. Tikai pēc tuvāko Pravieša sekotāju pārliecināšanas un viņu atbalsta iegūšanas, Alī piekrita. Notikumi ap Osmāna slepkavību atveda muslimus pie “pārbaudījumu ēras”. Alī valdīšana no sākuma līdz beigām iekrita šajā smagajā satraukumu un pārbaudījumu laikā. Tomēr viņš sevi parādīja, kā cienīgs kalifs, kā arī pienākas cilvēkam, kurš visu mūžu ir tiecies atdarināt Pravieti.
Alī bija ļoti ticīgs cilvēks, rūpīgi studēja islāmu un kā valdnieks darīja visu iespējamo, lai saglabātu svēto Korānu un Pravieša Muhameda sunnu. Kad nesaskaņas muslimu vidū noveda līdz karam, Alī kļuva vēl uzmanīgāks un atbildīgāks pret savu misiju. Viņš lieliski apzinājās milzīgo atbildību par muslimu nākotni, kura bija gūlusies uz viņa pleciem.
Ir jāpiemin, ka Alī un Osmāns bija brāļi pēc reliģijas, patiesi uzticīgi Dievam, Viņa Sūtnim un islāma reliģijai. Abi valdīja muslimu ummu ar pazemīgu sirdi, askētismu un dievbijību.
Alī tika nogalināts ar saindētu zobenu. Slepkava veica cirtienu, kad Alī lūdzās mošejā. Abu Bakrs, Omārs ibn Al Hattabs, Osmāns ibn Afāns un Alī ibn Abu Talibs vienmēr būs spilgti apbrīnas vērti piemēri. Viņi visi tiecās sasniegt islāma ummas labklājību. Viņu vadība vienmēr bija svētais Korāns un cēlais Dieva Sūtņa piemērs.
_______________________
Autors: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā krieviskās versijas, kas atrodama: https://www.islamreligion.com/ru/articles/2328/
(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.com from the Russian article at https://www.islamreligion.com/ru/articles/2328/ )
_______________________
Rakstu sērija par pirmajiem četriem kalifiem:
- Abu Bakrs, Patiesīgais: Pirmais (1/3)
- Abu Bakrs, Patiesīgais: Mēs esam divi, un Dievs – trešais ar mums (2/3)
- Abu Bakrs, Patiesīgais: Aizstāvis (3/3)
- Omārs, Atšķirošais: “Stiprini islāmu ar Omāru” (1/3)
- Omārs, Atšķirošais: Ummas cilvēks (2/3)
- Omārs, Atšķirošais: Visu ticīgo vadonis (3/3)
- Osmāns Ibn Afāns: Devīgais un dievbijīgais (1/2)
- Osmāns Ibn Afāns: Divu gaismekļu īpašnieks (2/2)
- Alī ibn Abu Talibs: Jaunības gadi (1/2)
- Alī ibn Abu Talibs: No karotāja līdz kalifam (2/2)