Desmit veidi, kā iegūt vairāk Dieva mīlestības

Ibn Kojjims Al-Džauzījja, Madarij as-Saalikeen sējums 3, lpp. 17-18; Citēts Abdullāh ibn Džarullāh Al-Džarullāh „Ticības prieks”

Ibn Al-Kojjims minēja desmit cēloņus, kas rada Dieva mīlestību uz Viņa kalpu un kalpa mīlestība uz savu Kungu. Šie desmit ir:

Pirmais, recitēt Korānu, apdomājot lasītā nozīmi.

Otrais, tiekties tuvāk Dievam, veicot brīvprātīgās darbības pēc obligāto darbību beigšanas. Tas ir tā, kā tas noteikts svētā hadīsā (hadeeth qudsi – hadīss, kur Muhameds saka Dieva vārdus, bet ne no Kurāna): “Mans kalps turpina tikt tuvāk Man, veicot brīvprātīgās darbības, līdz Es viņu mīlu.” (Al-Bukhārī)

Trešais, nemitīga Dieva atcerēšanās jebkuros apstākļos, ar savu mēli, sirdi un darbībām. Šis punkts nosaka Dieva mīlestības daudzums uz mums.

Ceturtais, dodot priekšroku tam, ko Viņš mīl, nevis tam, ko tu pats mīli, kad tu esi savu vēlmju pārņemts.

Piektais, sirdij esot kārai pēc Dieva vārdiem, un zīmēm, un sirdij klejojot šajā zināšanu dārzā.

Sestais, pamanot Dieva laipnību, labestību un devību, gan slēpto, gan atklāto.

Septītais, un šis ir visbrīnišķīgākais: sirdij esot maigai, pakļautai un lēnprātīgai Dieva priekšā.

Astotais, esot vienatnē ar Dievu laikā, kad Kungs ir vistuvāk – nakts pēdējās trešdaļas laikā, lasot Viņa Grāmatu un to beidzot ar grēku nožēlu un lūgšanu pēc piedošanas.

Devītais, sēžot ar mīļajiem un patiesajiem, gūstot labumu no visauglīgākajām no viņu runām. Un nerunāt, ja vien runāšana ir vairāk noderīga, un, ja tu zini, ka tā uzlabos tavu stāvokli un būs noderīga citiem.

Desmitais, atturoties no jebkā, kas stāv starp sirdi un Dievu.

Šie desmit cēloņi ved Dievu mīlošos uz patiesas mīlestības ceļu, kura galamērķis ir Dieva mīlestība.