Viss, kurā ir maigums, ir skaits, un jebkas, kam tā trūkst, ir neglīts. Ja, satiekot kādu, tu sveicini viņu ar gaišu smaidu un laipnu vārdu, tu demonstrē patiesi veiksmīga cilvēka rakstura iezīmes – īpašības, kas piemīt pat bitēm. Kad bite nolaižas uz zieda praktisku iemeslu vadīta, tā neizposta to, jo Dievs atalgo maigumu ar to, ko Viņš liedz nežēlībai. Ir cilvēki ar magnētiem līdzīgām personībām, kuri piesaista sev ikvienu tuvumā esošo, jo viņus ciena un mīl dēļ viņu miermīlīgā runas veida, labajām manierēm un cēlajiem darbiem.

Uzticības un draudzību iegūšana ir māksla, kuru pārvalda cēlie un dievbijīgie – viņus pastāvīgi ieskauj cilvēku loks. Viņu klātbūtne jebkurā pulcēšanas reizē ir kā svētība, un kad viņu nav, viņu pietrūkst un par viņiem tiek jautāts. Šie cilvēki vadās pēc sekojošām uzvedības normām:

“Un labais darbs nelīdzinās sliktajam. Atvairi ļaunu ar to, kas ir labāk, un tad tas, starp kuru un tevi bija naids, pēkšņi paliks kā dārgs un tuvs draugs.” (Korāns 41:34)

Viņi izsūc no citiem ļauno ar savu sirsnību, piedošanu un maigumu. Viņi aizmirst par viņiem nodarītajām netaisnībām un patur atmiņā saņemtās laipnības. Viņu virzienā vērstie kodīgie un aizskarošie vārdi aiziet garām viņu ausīm, tajās nenokļūstot, un pazūd nebūtībā uz neatgriešanos. Viņi atrodas pastāvīgā miera stāvoklī. Cilvēki kopumā, un jo īpaši muslimi, ir pasargāti no jebkā slikta, kas varētu nākt no viņu rokām. Pravietis Muhameds (s) teica: “Muslims ir cilvēks, kura mēle un roka nenodarīs ļaunu citam muslimam. Un ticīgais ir tas, kuram citi uztic savas asinis un mantību.”

Pravietis ir arī teicis: “Patiesi, Allāhs pavēlēja man uzturēt attiecības ar tiem, kas mani atraida, piedot tam, kurš nodara man netaisnību, un dot tiem, kuri nedod man to, kas man pienākas.”

“Tiem, kuri … savalda dusmas un piedod cilvēkiem, – un Allāhs mīl tos, kur dara labu.” (Korāns 3:134)

Dodiet šādiem cilvēkiem labās vēstis par atalgojumu šajā pasaulē ar miera pilnu dzīvi. Tāpat dodiet šādiem cilvēkiem labās vēstis par lieliskajiem atalgojumiem aizsaulē (Paradīzē), kur viņi atradīsies Piedodošā Dieva tuvumā.

_________________________________

Autors: Aaidh ibn Abdullah al-Qarni; avots: “Don’t Be Sad”.