Ik gadu miljoniem ticīgo veic islāma ticības piekto pīlāru – svētceļojums uz Meku, jeb Hadžu. Šis pīlārs ir obligāts katram muslimam vismaz reizi dzīvē, ja vien viņš/viņa var to atļauties fiziski un finansiāli, un ja ceļš ir drošs.

Hadžs ir galīgā pielūgsmes forma, jo tā iekļauj visu pārējo rituālu garīgās nozīmes un prasa ticīgajam lielu upuri. Savā ziņā tas ir Islāma klosterības analogs, kad muslimi uz noteiktu laiku atsakās no šīs pasaulīgās dzīves, lai arī ārpushadža laika šīs dzīves pamešana ir aizliegta. Šajā unikālajā pasākumā 2,5 -3 miljoni muslimu no visas pasaules valkā īpašus apģērbus. Apģērbs sastāv no divām baltām bezšuves daļām, kas veido balti ģērbtu ticīgo jūru, kurā nozūd bagātības, statusa, šķiras un kultūras atšķirības. Viņi visi kopā un vienādi stāv Dieva priekšā.

Muslimu veiktie Hadža rituāli ir pravieša Ābrahama (Lai viņam miers un Dieva svētība – saas) rituāli, kā arī iezīmē simbolisku līdzību ar Augšāmcelšanas dienas notikumiem. Viņš tos veica kopā ar savu dēlu Išmaēlu (saas), kad bija kopā uzcēluši Kābu – svētnīcu Dievam. Hadžs notiek 5-6 dienas, sākot ar mēness kalendāra pēdējā mēneša 8. dienu. Rituāli iekļauj iešanu riņķī ap Kābu (Tawwaf), lūgšanas, iešanu starp Safa un Marwā pakalniem, kā to darīja Hadžara (Ābrahama sieva) meklējot ūdeni savam dēlam Išmaēlam. Tad svētceļnieki stāv kopā uz Arafata kalna un kopā lūgšanās lūdz Dievam piedošanu. Vienā no rituāliem ar pirksta gala lieluma akmentiņiem svētceļnieki nomētā divus akmens stabus, kas simbolizē Sātanu un nomētāšana muslimu attieksmi pret to.

Visi šie rituāli, ja izdarīti pareizi, pārdomāti, izprasti un izjusti, atstāj milzīgu pozitīvu psiholoģisku ietekmi, stiprina ticību, dievbijību un muslimu brālību.

Hadžs beidzas ar svētkiem (sauktiem par Eid al-Adha), kuri ir atzīmēti ar speciālām svētku lūgšanām, lopiņa upurēšanu (aita, kaza, govs, kamielis), svētku mielastu, labdarību, dāvanām un apsveikumiem.

[Show slideshow]