Katram muslimam, atbilstoši savām spējām, ir jābūt sludinātājam. Nav obligāti būt erudītam visos reliģijas jautājumos un mācīties piecpadsmit gadus kādā aizrobežu universitātē, lai aicinātu cilvēkus uz islāmu. Pietiek aicināt uz to, ko zini un pats dari – tad pienākums pret Dievu būs izpildīts.

Uzsākot aicināt uz islāmu, nevajag domāt, ka viss noritēs gludi, jo cilvēku, kas nāk ar patiesību, allaž ir atstūmuši. To, kurš savulaik nāca ar vārdiem ‘La illāha illa Llāh’, padzina no viņa dzimtās pilsētas, piekāva, rīkoja pret viņu sazvērestības un boikotus. Ar to nāksies sastapties arī tev, ja patiesi aicināsi citus sekot Dievam.

Gluži tāpat kā citos ar islāmu saistītos jautājumos, arī aicinot uz Dieva reliģiju, padoms ir jāmeklē pie visdrošākā padomdevēja – Dieva Grāmatas, kā arī pie tās labākā praktiskā piemēra – Dieva Vēstneša (s) sunnas. Tieši Pravieša Muhammada (s) dzīve mums sniedz nenovērtējamu piemēru, kā cilvēki aicināmi uz islāmu. Visaugstākais Dievs par to saka: „Allāha Vēstnesis jums bija lielisks piemērs, tiem, kas cer uz Allāhu un Pēdējo dienu un nemitīgi atceras Allāhu.” (Kurāns 33:21)

Studējot Pravieša (s) dzīvi, mēs redzam, ka tā ir bijusi nemitīga cīņa par patiesību – bezgalīgas pacietības un nelokāmības piemērs. Uzsākot aicināšanu uz islāmu, visupirms Dieva Vēstnesis (s) vērsās pie savas ģimenes, jo tieši šādu pavēli viņš saņēma no Visaugstākā: „Brīdini savus tuvākos radiniekus!” (Kurāns 21:214)

Pēc pirmo atklāsmju saņemšanas, kuras viņam atnesa eņģelis Džibraīls (Gabriels), Pravietis (s) atskrēja mājās un visupirms izstāstīja visu savai sievai Hadidžai. Viņa tad arī kļuva par pirmo sievieti, kura pieņēma Dieva reliģiju. Pēc tam islāmu pieņēma pravieša brālēns Alī ibn Abu Talibs, viņa tuvākais draugs Abu Bakrs un audžudēls Zaīds ibn al Harisa. Pievērsiet uzmanību! Visi, kas pirmie pieņēma islāmu, bija Dieva Pravieša (s) tuvākie cilvēki. Viņš nedevās tiešā ceļā pie Mekas valdniekiem, lai sāktu viņiem sludināt! Tieši pretēji – pirmie Pravieša (s) aicināšanas ceļā bija viņa paši tuvākie ļaudis. Tikai vēlāk, kad muslimu skaits pieauga un viņi kļuva par vērā ņemamu spēku, Visaugstākais Dievs pavēlēja viņam sākt aicināt uz islāmu visus Mekas iedzīvotājus.

Dažkārt muslims, kas vēlas sākt aicināšanu uz islāmu, nesāk vis ar savu ģimeni, bet gan ar draugiem un darba kolēģiem. Islāma zinātnieki apgalvo, ka šāda metode nav visai pareiza, jo neatbilst Dieva norādījumam sākt ar saviem tuvākajiem radiniekiem. Vecākus un radiniekus aicināt uz islāmu ir visvieglāk, jo viņi ar tevi nodzīvojuši visu mūžu – redzot tavu sirsnību un patiesīgumu, viņi būs gatavi tev sekot, atbalstīs tevi grūtos brīžos un aizstāvēs tevi, ja tas būs nepieciešams.

Muslims, kurš nesāk ar saviem vecākiem un tuviniekiem, riskē būt nepatiess savos nolūkos. Apzinoties, ka visi, kas neatbild Dieva reliģijas aicinājumam, atradīsies ļoti grūtā situācijā lielajā Tiesas dienā, muslims nevar pamest savu māti iznīcībai. Vai viņš neveltīs visus savus spēkus, lai glābtu viņu un citus savus tuviniekus no mokoša soda? Protams, veltīs, ja viņš ir patiess savos nolūkos. Savukārt ja viņu virza vēlme iegūt noteiktu statusu sabiedrībā vai kļūt pazīstamam, tad vecāku aicināšana uz islāmu viņam noteikti nebūs pirmajā vietā!
Kurānā Visaugstais Dievs saka: “Ak, tie, kuri esat noticējuši! Sargiet sevi un savas ģimenes no Uguns, kuras iekuri būs cilvēki un akmeņi. Pār viņiem ir eņģeļi – bargi un spēcīgi. Viņi neatkāpjas no Allāha pavēlēm un izpilda visu, ko viņiem vēl.” (Kurāns 66:6)

Dievs mums pavēl domāt par Kurānā teikto un sekot Viņa Sūtnim Muhammadam (s). Aplūkojot Pravieša (s) piemēru tajā, kā aicināt citus uz islāmu, mēs redzam, ka vispirms viņš visus spēkus veltīja saviem radiniekiem un tuviniekiem, daudzi no kuriem pieņēma viņa aicinājumu. Tāpat ir jārīkojas visiem, kuri nolēmuši uzsākt cilvēku aicināšanu uz Dieva reliģiju. Ja šis ceļš jau ir uzsākts un vecāki palikuši iepakaļ, nekad nav par vēlu paspert soli atpakaļ un izlabot kļūdu.

Lai Dievs palīdz mums iet pa taisno ceļu, uzvest uz tā savu ģimeni, tuvos cilvēkus un visus pārējos!

——————————————
Raksta autors: Umars Butajevs; raksta avots: www.islamcivil.ru