Fundamentāls islāms un demokrātiska iekārta ir divas nesavienojamas lietas, – ar šādu secinājumu dodos projām pēc trīs stundu ilgās sarunas ar OMĀRU ABU SAFIJU. Viņš ir dzimis Latvijā, Latvijas pilsonis, un pirms pievēršanās islāmam viņa vārds bija Renārs Kosņikovskis.

Omārs Abu Safija: – Pēc tam kad biju kļuvis par muslimu, es aizbraucu nostiprināt ticību uz Pakistānu. Vispirms trīs dienas jāuzturas kādā islāma centrā, jāklausās gudras lietas no šeihiem. Pēc tam grupu, kur ir 7 – 10 cilvēki, aizsūta uz kādu citu reģionu, kur šīs gudrās lietas viņi cenšas izskaidrot citiem. Jo viena lieta ir dzirdēt, bet pārliecība sirdī ienāk tikai tad, ja tu patiesības vārdu dzirdi, par to domā un to runā.

– Jūs islāmu sludinājāt cilvēkiem, kuri visu mūžu nodzīvojuši islāma valstīs. Kā viņi to uztvēra? Viņi islāmu iezīduši vai ar mātes pienu, bet te atbrauc kāds no Eiropas, ar gaišu sejas krāsu, un skaidro pašsaprotamas lietas!

– Daži, ar ko runājām, pat apraudājās… Viņi teica: absurdi, ka mēs, kas dzīvojam islāma valstīs, neko nedarām, lai to skaidrotu cilvēkiem, kas dzīvo nemuslimu zemēs. Mums teica: patiesībā mums vajadzēja braukt pie jums un jums par to stāstīt! Jūs mums atgādināt to, ko mēs nedarām.

– Tad jau jūs braucāt kā tāds neliels pravietis? Vismaz sludinātājs?

– Mūsdienās katra muslima pienākums ir turpināt pravieša Muhameda darbu: aicināt cilvēkus atbrīvoties no kalpības radībām un savām iegribām un kalpot Radītājam; vairāk domāt nevis par laicīgo, bet par mūžīgo dzīvi; atturēt no naudas raušanas un mudināt uz Dieva pavēļu pildīšanu. Diemžēl muslimi šo darbu ir atstājuši novārtā, tāpēc pasaulē radies ļoti daudz dezinformācijas par islāmu.

– Kļūstot par musulmani, jūs esot atteicies “no baudpilnas dzīves”. Kuras baudas tad nav savienojamas ar islāmu?

– Tas ir “klasiskais” Eiropas trijnieks “sex, drugs and rockandroll” (sekss, narkotikas un rokenrols – angļu val.). Tas ir: sekss ārpus laulības, apreibinošās vielas un mūzika. Apreibinošās vielas ir alkohols, narkotikas, nikotīns – tās, kas bojā veselību un rada atkarību. Mēs uzskatām, ka cietumā būtu jāsēž gan tam, kas ražo heroīnu, gan tam, kas ražo šņabi un cigaretes. Aizliegtas arī ballītes un bezjēdzīga laika pavadīšana, klausoties mūziku. Mūzikas klausīšanās arī ir apreibināšanās veids, bet tikai caur ausīm. Es agrāk spēlēju klavieres – vismaz četras stundas dienā, bet, kad pievērsos islāmam, klavieres sadedzināju. Sākumā gan mūzika skanēja galvā, – es agrāk rakstīju mūziku, darbojos mūzikas grupā. Bet ar laiku tas pārgāja. Tam, kurš ir dzirdējis Korānu, mūziku vairs nevajag. Bet, ja Dievs ko atņem, tad vietā dod kaut ko labāku. Paradīzē skanēs mūzika, būs vīns, no kura nesāp galva un kas neaptumšo prātu.

– Kā jūsu un jūsu dzīvesbiedres vecāki izturējās, kad paziņojāt, ka pāriesiet islāmā?

– Nebija sajūsmā. Bet arī saprata, ka ļaunāk nebūs… Es vismaz atmetu alkohola lietošanu un narkotikas. Lai arī tolaik es to neuzskatīju par problēmu, tā bija mana ikdiena. Tagad arī mana māte un sievas vecāki ir pieņēmuši islāmu.

Muslims ir cilvēks, kurš uzskata, ka nav nekas pielūgsmes vērts kā vien Allāhs, un Muhameds ir viņa pravietis. Taču cits jautājums ir, vai cilvēks, kurš sevi sauc par muslimu, dzīvo saskaņā ar islāma patiesībām. Ļoti daudzi cilvēki, kuri sevi sauc par muslimiem, ir tālu no islāma.

Arī Latvijā mēs braukājām pa dažādām pilsētām, pēc telefona grāmatas meklējam cilvēkus, kuru uzvārds var liecināt par saistību ar islāma pasauli. Uzrunājam. Vieniem mūsu teiktais palika vienaldzīgs, citi kaut ko savā dzīvē vēlējās mainīt. Šobrīd koncentrējamies uz informācijas sniegšanu nemuslimiem.

– Mūsu saruna notiek musulmaņu kafejnīcā “An Noor”, un te pie sienas ir plakāts: “Mēs par humānu attieksmi pret dzīvniekiem”. Saistībā ar lopu kaušanas likumu musulmaņus, tieši pretēji, vaino cietsirdībā pret dzīvniekiem.

– Mēs arī piedalījāmies piketā pie Saeimas. Tikai kādu minūti, jo policija mūs aizdzina. Šī ažiotāža ir sacelta tāpēc, ka Līdaka un citi deputāti gribēja paspīdēt pirms vēlēšanām. Jo politikā viņi praktiski neko nav darījuši un tagad cenšas celt savu reitingu. Kopā sanāk cilvēki, kas neko nejēdz ne no medicīnas, ne lopu kaušanas, un māca citiem, kas ir “pareizi”. Tie, kas gāja pie Saeimas protestēt, ir neizglītoti cilvēki un laikam domā, ka gaļa izaug celofāna maisiņos lielveikala plauktā.

– Internetā izplatītie video sižeti, kas ataino kaušanu musulmaņu tradīcijās, gan izskatās visai šausminoši.

– Atbilstoši šariata tradīcijām, kaujot dzīvnieku, jāpanāk, lai gaļu atbrīvotu no asinīm, kas satur kaitīgas vielas. Kā nogalināt dzīvnieku, lai tas nejustu stresu? Tas nedrīkst redzēt nazi, to nedrīkst satraukt. Es pats esmu kāvis teļus, aitas. Dzīvnieks guļ, ir pilnīgi mierīgs, un tam pēkšņi tiek pārgrieztas miega artērijas un jūga vēnas. Angļu ārsts lords Horders, daudzu zinātnisku publikāciju autors, uzskata, ka tad “dzīvnieks zaudē samaņu uzreiz. Ir grūti iedomāties nesāpīgāku un ātrāku nāvi. Dažas sekundes pēc griezuma dzīvnieks vispār nekustas, pēc tam tā ķermenis sāk raustīties. Konvulsijas ilgst apmēram minūti un tad beidzas. (..) Ja grieziens ir izdarīts ar pietiekami asu nazi un pareizajā vietā, ģībonis un to pavadošā bezsamaņa iestājas uzreiz, līdzko sāk kristies asinsspiediens. Dzīvnieka ķermeņa kustības, kas sākas apmēram pēc 90 sekundēm, pēc dabas ir epileptiskas (..). Spēja sajust sāpes ir zaudēta, jau dzīvniekam noģībstot.”

– Diskutēja arī par dzīvnieka apdullināšanu uzreiz pēc griezuma izdarīšanas.

– Pravietis teicis: nedrīkst sist pa seju dzīvniekam. Tāpat nedrīkst sist ar elektrību. Lopkautuvēs bieži neizdodas apdullināt bulli ar sitienu pa galvu, un viņš var ieskriet betona sienā. Arī tad, ja sitiens nav precīzs un dzīvniekam trāpa pa ausi, tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Paskatieties, cik “humāni” Eiropā nogalina dzīvniekus! Vairākas reizes mēģina apdullināt, dzīvnieks raustās… Ja dzīvnieku apdullina pirms kaušanas, tā ir nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem, ja apdullina pēc kaušanas – līķa apgānīšana.

Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts atbilstoši šariata tradīcijām, skaitās halal gaļa. Es Latvijā jau desmit gadus ēdu tikai halal gaļu. Mums, Latvijas muslimiem, no nesen pieņemtās likuma normas nebūs ne silts, ne auksts. Šis likums ir vajadzīgs zemniekiem, lai viņi varētu eksportēt uz ārzemēm un lai pensionāriem nebūtu jāņem nost pensija. Mēs, Latvijas muslimi, tāpat kausim, kā esam kāvuši līdz šim. Mēs aizbraucam pie kāda zemnieka un sakām, ka gribam nopirkt aitu, bet paši to kausim. Pagaidām neviens zemnieks nav atteicis. Tā, kā kaujam mēs, cilvēki visā pasaulē ir tūkstošiem gadus kāvuši lopus. Ir dīvaini iedomāties, ka gadu tūkstošiem cilvēki, kaujot lopus, ir gribējuši ņirgāties vai mocīt dzīvniekus, bet tikai pēdējā laikā un tikai Eiropā to dara humāni.

Ar halal gaļas piegādi mums, muslimiem, nodarbojas divi brāļi. Šī restorāna vajadzībām gaļa tiek iegūta sadarbībā ar kādu lopkautuvi. Kaujam mēs, muslimi, visu pārējo izdara kautuves darbinieki. Arī lielveikalos šad tad var nopirkt importētu un saldētu halal gaļu – vistas, pīles. Mēs labprāt no “Ķekavas” pirktu vistas, bet tādas, kas nav sistas ar elektrību.

– Kā sokas restorānā [šeit ir runa  par Cafe-an-Noor, muslimu tējnīcu/ēstuvīti, kas kādu laiku darbojās Vecrīgā] ?

– Pagaidām, var teikt, ar to pelnām Paradīzi: šobrīd strādājam pa nullēm. Bet strādājam vēl tikai trīs mēnešus. Vairākums cilvēku naudu izšķiež pašizdomātām vajadzībām. Ja ģimenē ir viens bērns, tam vajag spēļu konsoli par 200 latiem, ja desmit – tad vienu futbola bumbu par pieciem latiem. Muslimiem ir liegts būt izšķērdīgiem. Bet nevienu dienu neesam aizgājuši gulēt nepaēduši, un arī mani bērni pliki neskraida.

– Reliģiju pētnieki Rietumos runā par konfliktu starp “karojošo islāmu” un “apgaismoto islāmu”. Pie kura no tiem jūs pieturaties?

– Islāms ir viens. Jāpieturas pie pravieša teiktā. Islāms nesludina respektu pret citām reliģijām, tajā skaitā tādām, kur pielūdz akmeņus, svētbildes, praviešus vai govi. Islāms sludina padevību Dievam, mīlestību pret Dievu un viņa padevīgajiem kalpiem un naidu pret tiem, kas pelnījuši naidu. Naidu pelnījuši tie, kas nāk ar ieročiem, posta mūsu īpašumu, vēršas pret mūsu ticību un godu. Kā to dara NATO. Naidu pelnījuši arī tie, kas apzināti runā melus par islāmu.

– Mēs redzam islāma teroristus. Piemēram, trīs nesen Lielbritānijā notiesāti par terora aktu gatavošanu lidmašīnā.

– Esmu dzīvojis Pakistānā, Ēģiptē, Saūda Arābijā un nevienu teroristu tur neesmu redzējis. Uzskatu, ka tie galvenokārt ir Rietumu specdienestu safabricējumi, lai kurinātu naidu pret islāmu. Ja Rietumos cilvēki masveidā pieņems islāmu, nelietos narkotikas, alkoholu, neapmeklēs seksšopus, kino, neies uz koncertiem, neņems bankās kredītus (arī tas islāmā ir aizliegts), tad tie, kas ir pie varas, vairs nevarēs cilvēkiem uzspiest savu gribu.

– Vai terorists bin Ladens, kurš organizēja 11. septembri, pēc jūsu domām, arī būtu fikcija?

– Tas ir mans ticības brālis. Es viņu personīgi neesmu saticis. Viņš ir pret Rietumu imperiālismu un muslimu zemju paverdzināšanu. Nav gan pierādījumu lietām, ko viņam mēģina piešūt, viņš ir tikai aizdomās turamais.

– Skandināvijā, Francijā un citās rietumu valstīs, kur ir procentuāli lielas un noslēgtas musulmaņu kopienas, tās dzīvo noslēgtu dzīvi. Daudzi pat neprot attiecīgās valsts valodu, paaudzēm pārtiek no sociālajiem pabalstiem. Šo valstu vērtības, demokrātija viņiem nav pieņemama. Toties procentuāli augsts ir musulmaņu izdarīto noziegumu skaits.

– Rietumvalstu sabiedrības dzīvo izvirtībā, pretēji islāma principiem. Un šie tā sauktie muslimi kļuvuši rietumnieciski – tādi, kas neievēro islāmu. Ja Rietumu demokrātijas modeli esat izdomājuši, tad, lūdzu, pie tā arī turaties! Ja ir likumīgi iebraukt valstī un dabūt pilsonību, tad ko pret to var iebilst? Demokrātijā likumus nosaka vēlēšanu ceļā. Šodien mēs esam viens procents, bet pēc laika varbūt būsim 50 procenti un vairāk. Tad, pēc demokrātijas likumiem, mēs valstī varam pieprasīt Šariātu.

Tie, kurus sauc par fundamentālistiem, ir vienīgie, kuri varētu atturēt tā sauktos muslimus no noziegumu izdarīšanas. Viņi nebaidās ne no policijas, ne no cietuma; vienīgais, ko viņi vēl bijātu, ir Allāhs. Tie, kas grib cīnīties pret islāmu, izdomās visādus mērenos, apgaismotos, Eiropas un citādus islāmus. Bet islāms ir viens, tāpat kā Kurāns ir viens.

– Rakstniekam Salmanam Rušdi izsludināta fatva – nāvessods. Vai patiesi par romānu pienāktos nāvessods?

– Pirmkārt, viņš ir atkritējs – izgājis ārpus islāma. Pēc islāma, cilvēkam, kurš atstāj Dieva reliģiju, pienākas nāvessods. Otrkārt, romāns nomelno islāma reliģiju, Muhamedu un viņa sievas. Es to neesmu lasījis. Mēs negribam, lai runātu melus par labāko no cilvēkiem, kāds jebkad dzīvojis uz zemes. Te nevietā runāt par “vārda brīvību”, jo arī Latvijā soda par goda un cieņas aizskaršanu. Demokrātija ir slikta iekārta. Dzīvojot šajā valstī, mēs ievērojam tos likumus, kas nav pretrunā ar šariatu.

Ar laiku arī Latvijā muslimu būs vairāk. Man drīz būs pieci bērni. Cik bērnu te dzimst kristiešu vai neticīgo ģimenēs? Vai tā būs Latvija, Krievija vai Ķīna, mēs tur dzīvosim pēc islāma likumiem. Mūsu dzimtene nav Latvija, bet gan trešā planēta no Saules – Zeme. Tas ir mūsu mērķis.

———————————————————-

Raksta autore: Ināra Mūrniece; avots: 2009. gada 22. septembrī “Latvijas Avīzē” publicēta intervija ar Omāru Abu Safiju.

Norāde: Galējais intervijas variants ir avīzes, nevis paša Omara apstiprināts.