Pravietis Muhammads (s) teica: “Kad kāds no jums guļ, sātans sasien trīs mezglus ap cilvēka pakausi, sakot: lai tev gara nakts, tāpēc guli cieši. Kad pamosties un piemini Allāha vārdu, viens no šiem mezgliem tiek atraisīts. Kad veic vudū (rituālo apmazgāšanos), tiek atraisīts otrs; kad izpildi lūgšanu, tad visi mezgli ir atraisīti – tu kļūsti možs, mundrs un esi patīkamā noskaņojumā. Citādi kļūsti ļauns un slinks.” (Sahī Bukhāri)

Kādā aukstā rīta stundā, mazs puika ar brūniem, skruļļainiem matiem un lielām, melnām acīm gulēja savā ērtajā gultiņā. Zvaigznes zaigoja skaistajās, tumši pelēkajās debesīs. Nozvanīja modinātājs. “Izslēdz to! Tas ir tik skaļš un krīt uz nerviem,” vīrs melnā kapucē, ar bālu seju un rētu uz vaiga čukstēja zēna ausī. Hamza pamodās no miega un izslēdza modinātāju. “Labi!” vīrs melnajā kapucē sacīja, viltīgi smaidīdams. “Tagad liecies vien čučēt,” viņš uzsita Hamzam uz pleca. Zēns saprata, ka, ja viņš tagad dosies pie miera, viņš nokavēs fadžr lūgšanu. Viņš mēģināja pacelt segu. “Nē! Dodies atpakaļ gulēt,” uzstāja vīrs ar kapuci. “Bismillā,” sacīja Hamaza, izkāpjot no gultas un izstaipoties. Vīrs nozuda dūmu mākonī.

“Kad pamosties un piemini Allāha vārdu, viens no šiem mezgliem tiek atraisīts…”

Hamza iegāja vannas istabā un atgrieza krānu. Ūdens bija gluži auksts. “Vai tiešām tu gribi bāzt rokas šai ledainajā ūdenī?” vīrs ar kapuci jautāja. “Ej atpakaļ savā siltajā gultiņā!” “Aūdhu billāhi minaš šaitan nir-radžīm,” Hamza noskaitīja, un vīrs atkal izgaisa.

“…kad veic vudū (rituālo apmazgāšanos), tiek atraisīts otrs…”

Puika veica apmazgāšanos un devas pēc sava lūgšanu paklāja. Viņa sirds bija mierīga. “Ko? Ko tu dari – tev taču jāiet uz skolu! Atlikušas taču tikai dažas stundiņas salda miega.” Nepievēršot uzmanību čukstiem, Hamza nodevās lūgšanai un, pasakot “Allāhu Akbar”, vīrs nozuda trešo reizi.

“…kad izpildi lūgšanu, tad visi trīs mezgli ir atraisīti – tu kļūsti možs, mundrs un esi patīkamā noskaņojumā.”

Pēc lūgšanas, Hamza atgriezās gultiņā ar smaidu sejā, jo viņš zināja, ka bija tikko uzveicis sātanu.

“Rīt tiksimies atkal!” skatoties uz Hamzu, sacīja vīrs melnajā kapucē.

“Dievs! Es meklēju pie Tevis patvērumu no sātana,” Hamza noskaitīja duā (lūgšanu) un devās ieslīga atpakaļ miegā.

———————————————–

Raksta avots: www.hibamagazine.com