Mēs visi tiecamies gaidāmo Ramadānu pavadīt, attīroties no grēkiem, cenšoties pēc iespējas tuvoties Visaugstākajam, lai gūtu Viņa labvēlību, un cerot, ka mūsu gavēnis tiks pieņemts un mūsu duās (lūgšanas) sadzirdētas.

Taču mēs nevaram mainīties vienā acumirklī, lai kā arī to vēlētos. Cilvēks, kurš ir vesels, bet nekad nav nodarbojies ar fizkultūru, pie vislielākās vēlēšanās nevarēs sasniegt labus rezultātus distanču skriešanā. Tieši tāpat arī garīgajā plānā ir nepieciešama sava veida sagatavošanās, garīgais darbs un ‘treniņi’.

Laika mums paliek arvien mazāk, dienas skrien – nu jau 15… 12… 10 dienas atlikušas līdz mēnesim, kuru tā esam gaidījuši! Centīsimies šogad nepalaist garām iespēju sagatavoties Ramadānam un sāksim ikdienas ‘treniņus’ jau šodien.

Iesakām jums šādus ‘vingrinājumus’:

• Pēc obligāto lūgšanu veikšanas, nodosimies duā, no visas sirds lūdzot Visaugstākajam Dievam Viņa žēlastību – lai Viņš dotu mums Šabāna mēnesī labu veselību, kas ļautu mums ievērot gavēni visa Ramadāna mēneša garumā.
• Lūgsim Visaugstākajam piedošanu par grēkiem un sliktajām lietām, ko mēs katrs mēdzam darīt. Bieži sliktais notiek ‘automātiski’, cilvēkam nepievēršot tam uzmanību un neapzinoties izdarīto – mazlietiņ samelojam, neesam patiesi, par kādu padomājam ko sliktu un tamlīdzīgi.
• Izveidosim sev likumu – katru dienu lasīt istigfar duā: “Astagfiru-Llahi-ļ Aļja, astagfiru Llahi-ļ Azīm” (“Lai man piedod Visaugstākais Allāhs, lai Allāhs Visvarenais man piedod”).
• Pēc iespējas ievērosim šajā mēnesī sunnas gavēni, lūdzot Dievam palīdzību un spēkus izturēt Ramadāna gavēni, ievērojot to tādā veidā, kā tas labpatīk Visaugstākajam Dievam.
• Katru dienu pēc obligātās lūgšanas, lūgsim pēc piedošanas akhirā (nākamajā dzīvē/ aizsaulē) un pēc Visaugstākā Dieva žēlastības akhirā un dunjā (šajā pasaulē) vispirms sev pašam, pēc tam – saviem vistuvākajiem: vispirms vecākiem, ģimenes locekļiem un tuviem radiniekiem un pēc tam arī draugiem, kaimiņiem un paziņām.
• Ja iepriekš minētie cilvēki nav muslimi, vai arī neievēro savas reliģijas pamatus, tad no visas sirds lūgsim Visaugstāko vest viņus uz patiesības ceļa: “Allahumma, jahdihum!” (“Ak, mūsu Kungs, ved viņus uz patiesības ceļa!”).
• Labi apdomāsim un mēģināsim atcerēties, vai neesam kādu nejauši aizvainojuši. Tad nekavējoties ir par to jālūdz piedošana, vispirms Dievam (ir labi pirms piedošanas lūgšanas veikt divus lūgšanas rakātus), bet pēc tam – cilvēkam, kuru esam aizvainojuši.
• Centīsimies maksimāli kontrolēt sevi, sargot savu mēli no sliktiem vārdiem, baumām un, kas ir visgrūtāk, savu prātu no nelāgām domām.
• Tieksimies darīt pēc iespējas vairāk labu darbu un pildīt papildus lūgšanas.
• Lasīsim vairāk Kurānu, aizdomāties par ajātos teikto.
• Katru dienu veltīsim laiku dikram – Visaugstākā Dieva pieminēšanai. Ne tikai tam, ko ikdienas pieņemts skaitīt pēc obligātajām lūgšanām, bet arī papildus, darot to atbilstoši Kurānam un Pravieša (s) sunnai.

Ja labi padomā, tad šis ‘treniņš’ nav no grūtajiem un ir pa spēku katram. Ja būsim patiesi savos centienos izpildīt visus šos punktus, tad Visaugstākais Dievs noteikti palīdzēs mums mūsu centienos tuvoties Viņam. Mēs izjutīsim visu gaišā Ramadāna atnākšanas prieku un svētību. Gavēni veikt mums būs viegli, un dvēselē valdīs prieks un gaišums. In ša Allah, Visaugstākais pieņems mūsu gavēni un būs ar mums apmierināts.

——————————–

Avots: www.islamnaneve.com