Nakts lūgšanas Ramadāna laikā gūst sevišķu pārākumu pār citām. Dieva Vēstnesis (s) teica: “Kurš veic Ramadāna nakts lūgšanu ticībā un tiecoties pēc atalgojuma no Allāh, tā iepriekšējie grēki taps piedoti.” (Muslims) Šajā hadīsā ‘ticība’ nozīmē ticēšanu tam, ko Dievs ir apsolījis nakts lūgšanas veicējiem, bet ‘tiekšanās pēc atalgojuma’ norāda, ka lūdzēja nolūks nedrīkst būt izrādīšanās cilvēku priekšā.

Vārds ‘tarāvīh’ ir atvasināts no arābu valodas saknes vārda ‘rāha’, kurš nozīmē ‘atpūsties, atslābināties, izmantot atpūtai’. Šo lūgšanu tā sauc tādēļ, ka ticīgie mēdza to paildzināt: ik pēc četrām rakām viņi apstājās, lai nedaudz atpūstos, un tad atkal atsāktu, līdz lūgšana bija pabeigta.

Tarāvīh lūgšana kopā ar citiem muslimiem

Dieva Vēstnesis (s) bija pirmais, kurš iedibināja sunnu (paražu) lūgt tarāvīh lūgšanu masdžidā kopā ar citiem muslimiem (džam`ah). Vēlāk viņš to pārstāja darīt, bīdamies, ka šī lūgšana varētu kļūt ummai (muslimu kopienai) par obligāti veicamu pienākumu, un tas viņiem varētu būt par grūtu.

Āiša, Pravieša (s) sieva, teica: “Allāh Vēstnesis (s) lūdza tarāvīh lūgšanu masdžidā vienu nakti, un ļaudis lūdza kopā ar viņu. Viņš atkārtoja nākamajā naktī, un dalībnieku skaits pieauga. Līdzgaitnieki sapulcējās uz kopīgo lūgšanu trešajā un ceturtajā naktī, bet Vēstnesis (s) neieradās. No rīta viņš tiem sacīja: ‘Es redzēju, ko jūs darījāt pagājušajā naktī, un no pievienošanās jums mani atturēja vienīgi manas bailes, ka tas jums varētu tapt darīts par pienākumu Ramadānā.” (Bukhārī un Muslims)

Raku skaits tarāvīh

Taisnajiem priekštečiem (salaf sālih) bija atšķirīgi viedokļi par to, cik rakas ir tarāvīh un vitr lūgšanā. Minēti tik atšķirīgi skaitļi kā 39, 29, 23, 19, 13 un 11 rakas. Ir viedoklis, ka vispareizākais no visiem minētajiem skaitļiem ir 11 rakas. Kad Āišai tika jautāts par Pravieša (s) lūgšanu, viņa atbildēja: “Nedz Ramadānā, nedz kādā citā laikā viņš nelūdza vairāk par 11 rakām.” (Bukhārī un Muslims)

Tomēr nekāds ļaunums neceļas arī no vairāk nekā 11 raku veikšanas. Iespējams, ka tieši tāpēc līdz mums ir nonākuši šie dažādie skaitļi. Kad Pravietim (s) vaicāja par nakts lūgšanu, viņš teica: “To var veikt ik pa divām rakām, un ja kāds bīstas, ka pietuvojies rīts, lai lūdz vienu raku kā vitr pēc visa, ko viņš jau lūdzis.” (Bukhārī un Muslims)

(Tulkotāja piezīme: Ir vērts ņemt vērā, ka saskaņā ar visiem četriem mazhabiem (sunnītu Svētā likuma skolām) vēlamais raku skaits tarāvīh lūgšanā ir 20, kam pēc tam seko 3 vitr rakas. Hanafī skolā šīm 20 rakām Ramadāna naktīs tiek piešķirts ‘sunna mu’akkadah’ jeb ‘apstiprinātās sunnas’ statuss, kas nozīmē, ka to neveikšana bez īpaša iemesla ir grēks. Pat ja nav iespējams doties uz masdžidu, lielu svētību dod arī tarāvīh lūgšanas veikšana mājās un vienatnē, ja nav citas iespējas.)

Tiecoties noskaitīt vairāk raku, daži veic tarāvīh ārkārtīgi ātri. Tas nav pareizi, īpaši, ja steiga noved pie kādu lūgšanas noteikumu neievērošanas, kas lūgšanu padara nederīgu. Tāpat arī imāmam (lūgšanas vadītājam) nav ieteicams lūgt pārmērīgi ātri, jo sekotājiem varētu rasties grūtības pagūt veikt lūgšanai nepieciešamās darbības.

Tarāvīh neveikšana

Nevienam bez īpaša iemeslā nevajadzētu izlaist tarāvīh lūgšanu. Tā ir daļa no fiziskās un garīgās vingrināšanās: tās veikšana drīz pēc iftār (gavēņa pārtraukšanas) sekmē savlaicīgu un kārtīgu barības sagremošanu, un šīs lūgšanas veicēju gaida garīgi atalgojumi.

Ikvienam vajadzētu apmeklēt lūgšanu masdžidā, arī sievietēm, parūpējoties, ka viņas ir atbilstoši apģērbušās. Dieva Vēstnesis (s) teica: “Neatturiet Allāh kalpones no iešanas uz Allāh masdžidu.” Taču daži zinātnieki norāda, ka sievietēm masdžidā ir jābūt atsevišķai telpai un ieejai, lai novērstu iespējamo fitnu (pārbaudījumus, kārdināšanu). Viņām nevajadzētu nedz lietot smaržas, nedz skaļi sarunāties, nedz izrādīt savu daiļumu. Dievs saka: “Lai (tās) neatklāj savu rotājumu/daiļumu, izņemot, kas parādās no tā.” (Kurāns 24:31)

‘Kas parādās no tā’ attiecas uz ārējo tērpu, jo tad, kad Vēstnesis (s) pavēlēja sievietēm apmeklēt svētku lūgšanu, Umm Atīja teica: „Allāh Vēstnesi, dažām no mums nav ārējā tērpa (džilbāba).” Dieva Vēstnesis (s) viņai teica, lai māsa (kurai ir vairāk par vienu tērpu) iedod uzvilkt tai, kurai tā nav. (Vispāratzīts hadīss)

Sievietēm ir sunna lūgt aizmugurējās rindās aiz vīriešiem. Ir ziņots, ka Vēstnesis (s) teicis: “Labākās rindas vīriešiem ir priekšējās, un sliktākās vīriešiem ir aizmugurējās rindas. Labākās rindas sievietēm ir aizmugurējās, un sliktākās sievietēm ir priekšējās rindas.” (Muslims)

Sievietēm vajadzētu masdžidu atstāt, tiklīdz kā imāms pabeidz lūgšanu ar salām, un viņām nevajadzētu bez īpaša iemesla aizkavēties. Umm Salama teica: “Kad Allāha Vēstnesis (s) pabeidza lūgšanu ar salām, sievietes piecēlās, lai dotos prom, bet Vēstnesis (s) brītiņu palika savā vietā. Allāhs zina vislabāk, bet iespējams, ka Vēstnesis (s) tā rīkojās, lai sievietes aizietu, pirms vīrieši viņas apsteidz.” (Bukhārī)

Tarāvīh ir Ramadāna būtība. Visa gada garumā, liela daļa ticīgo nepilda nakts lūgšana (qijām al-lajl) – svētītais Ramadāna mēnesis ir vienīgais izņēmums. Muslimi pulcējas masdžidā vai citviet, lai lūgtu tarāvīh, cerēdami gūt vislielāko labumu. Un kādēļ gan ne? Ramadāns ir vienīgais mēnesis, kurā brīvprātīga pielūgsme (nafl `ibādah) tiek atalgota ar obligātās pielūgsmes (fard `ibādah) atalgojumu. Lai Dievs dod ikkatram ticīgajam šo brīnišķo iespēju iemantot Allāha labpatiku. Āmīn.

——————————————–

Raksta autors: Umm Usmān; avots: www.hibamagazine.com