Veselība islāmā: fiziskā sagatavotība un sportošana

Pravietis Muhameds (s) ir teicis, ka stiprs ticīgais ir labāks par vāju ticīgo. (Bukhari) Viņš runāja ne tikai par ticības un rakstura, bet arī par fizisko stiprumu, norādot, ka ir vēlams būt labi fiziski sagatavotam, ja Dievs mums ir devis iespēju un līdzekļus tā sasniegšanai. Islāma visaptverošā pieeja dzīvei un tādējādi arī veselībai dod mums iespēju būt arī fiziski stipriem un veseliem. Ja Dievs ir lēmis, ka mūsu dzīvē būs kāda slimība vai ievainojumi, tad islāms dod mums veidu, kā būt pateicīgiem par šādiem pārbaudījumiem.

Šis raksts, kas ir pēdējais četru rakstu sērijā par islāma visaptverošo pieeju veselībai, apskatīs ko islāms, pravietis Muhameds (s) un islāma zinātnieki saka par fizisko sagatavotību un sportošanu. Atsevišķā rakstu sērijā mēs runāsim vairāk par to, kā islāms iesaka rīkoties slimības vai ievanojuma gadījumos.

Islāmā ticīgajiem ir jārūpējas par savu garīgo, emocionālo un fizisko veselību. Dievs ir nodevis mums liedošānā šos ķermeņus, kas darbojas kā sarežģīti mehānismi. Mēs nedrīkstam tiem nodarīt pāri – tie ir jāuztur labā kārtībā. Kā jau mēs iepriekš minējām, diēta un uzturs spēlē svarīgu lomu labākās iespējamās veselības uzturēšanā – tāpat svarīgs ir arī aktīvs dzīvesveids. Islāms dod priekšroku vienkāršai diētai savienojumā ar fiziskajām aktivitātēm.

Lai izpildītu trīs no pieciem islāma ticības pamatpīlāriem, muslimam ir jābūt fiziski labi sagatavotam un veselam. Piecu ikdienas lūgšanu pildīšana arī ir fiziskās aktivitātes veids, kas sevī ietver visu ķermeņa muskuļu un locītavu vingrināšanu, kamēr koncentrācija lūgšanas laikā atvieglo garīgo stresu. Laba veselība tāpat ir nepieciešama, ja vēlamies gavēt Ramadāna mēnesī vai veikt hadžu (svētceļojumu uz Meku), kas sevī ietver nogurdionšu fizisko aktivitāti vairāku dienu garumā.

Pravietis Muhameds (s) mudināja savus sekotājus strādāt, būt enerģijas pilniem un sākt dienu agrās rīta stundās, kas viss veicina veselību mūsu ķermeņos. Viņš teica: “Ak, Dievs, padari agrās rīta stundas svētīgas manai kopienai.” (Ahmad) Liekais svars, nepietiekamības uzturā, slinkums un vājums ir lietas, par kurām mums nāksies atbildēt Dieva priekšā. Lai gan mēs bieži vien nespējam kontrolēt salsimšanas vai ievanojumus, ir daudz situāciju, kuras sākas vai pasliktinās mūsu pašu nenovīdības dēļ attiecībā uz diētu vai fiziskām aktivitātēm. Pravietis Muhamdeds (s) teica: “Jebkura darbība, kas veikta bez Dieva atceres, ir vai nu novirzīšanās vai neuzmanība, izņemot šīs četras: Iešana no mērķa uz mērķi [loka šaušanas vingrinājumu laikā], zirga trennēšana, spēlēšanās ar ģimeni un mācīšanās peldēt.” (At-Tabarani)

Pravietis Muhameds un viņa līdzgaitnieki bija dabīgi labi fiziski sagatavoti. Dzīve toreiz bija grūtāka, lieli ceļa gabali tika mēroti kājām, vīrieši medīja un audzēja paši savu pārtiku. Nebija bezmērķīgu nodarbju, kas radītu slinkumu un veltīgi izniekotu daudzas citādi konstruktīva laika stundas. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana uzmanību novērsošu altivitāšu un izklaides formu, kas veicina slinkumu un noved pie sliktas veselības.

Lai gan tehnoloģijās ir daudz laba, ir svarīgi neizniekot laiku, sēžot TV ekrāna priekšā vai spēlējot virtuālās spēles, kas var kaitēt mūsu veselībai. Zinātnieki ir pierādījuši, ka jo vairāk stundu bērni pavada ekrānu priekšā, jo augstāks ir viņu aptaukošanās procents. [4] Citi pētījumi norāda, ka tas ir tāpat arī ar pieaugušajiem. Fiziskās aktivitātes, no otras puses, dara daudz laba.

Fiziskās aktivitātes vairo muskuļu tonusu, uzlabo lokanumu, veicina izturību, stiprina sirdi un palīdz novērst depresiju. Tās palīdz arī atbrīvoties no liekā svara. Aerobiskās aktivitātes cīnās pret sirds saslimšanām un augstu asinsspiedienu, kā arī mazina diabēta risku, kamēr spēka vingrojumu un svarcelšana stiprina muskuļus, samazina aptaukošanos, vairo kaulu blīvumu, cīnās pret muguras sāpēm un artrītu un uzlabo vispārējo garīgo veselību.

Cienījams islāma zinātnieks Imāms Ibnul-Qayyem apgalvo, ka kustības palīdz ķermenim atbrīvoties dabīgā veidā no nevajadzīgiem pārtikas atlikumiem un stiprina ķermeņa imūnsistēmu. Tāpat viņš apgalvo, ka katram ķermeņa orgānam ir derīgi savi īpaši sporta veidi (vai kustības) un ka jāšana, šaušana ar loku, brīvā cīņa un skriešanās sacensības ir sporta veidi, kas dara labu visam ķermenim. (Zad-al-Ma’aad)

Lai gan fiziskās aktivitātes spēlē svarīgu lomu muslima dzīvē, tās nedrīkst aizņemt laiku, kas domāts reliģisku pienākumu pildīšanai vai pavadīšanai ar ģimeni. Saskaņā ar islāma visaptverošo pieeju dzīvei, viss ir jādar ar mēru – nav atļautas pārmērības vai fanātisms. Islāma mācības mudina uz vidusceļu un balansētu pieeju dzīvei, tāpēc mēs nevaram ļaut, ka fiziskaš nodarbes vai kāds sporta veids plinībā pārņem mūsu dzīves. Tāpat fizisko aktivitāšu laikā ir jāaturas no nevajadzīgas laika pavadīšanas kopā ar pretējo dzimumu un nedrīkst valkāt apģērbu, kas atsedz tās ķermeņa daļas, kurām jābūt apklātām.

Islāms atbalsta visu, kas veicina prāta veselību un uztur ķermeni vitāli stipru, ja vien tas neved uz grēku, nenodara ļaunu, vai nestājas ceļā reliģisku pienākumu veikšanai. Pravieša Muhameda (s) tradīcijas neapšaubāmi mudina piedalīties sporta aktivitātēs, lai veicinātu veselīgu dzīvesvedu un stiprinātu mīlestību ģimenēs kā arī ticīgo vidū.

Imāms Bukhārī ir atstāstījis: “Pravietis gāja garām kādiem vīriem no Aslam cilts, kuri (tirgū) sacentās loka šaušanā. Viņš viņiem teica: ‘Šajiet, Ismaēla bērni – jūsu tēvs (pravietis) bija prasmīgs šāvējs. Šaujiet un es asmu ar to un to.’ Viena no divām komandām tad pārtrauca šaut. Pravietis jautāja: ‘Kāpēc jūs nešaujat?’ Viņi atbildēja: ‘Kā gan mēs varam šaut, ja tu esi ar viņiem (otru komandu)?’ Tad viņš teica: ‘Šaujiet, un es būšu ar jums visiem.’

Kādā citā atstāstā, Pravieša Muhameda sieva Aiša min viņu mīlestību uz spēlēm un sportošanu. Viņa teica: “Es skrējos ar Pravieti un viņu uzvarēju. Vēlāk, kad man bija nācis klāt vairāk svara, mēs atkal skrējāmies, un viņš uzvarēja. Tad viņš teica: ‘Šī atceļ iepriekšējo (attiecināts uz iepriekšējo skriešanos).’” (Bukhari)

Patiess ticīgais saredz cilvēka ķermeņa brīnumaino dabu un ir pateicīgs par to Radītājam. Šī pateicība izpaužas tajā, ka viņš velta uzmanību un rūpējas par savu ķermeni, lai tas būtu pie labas veselības. Islāma visaptverošā pieeja veselībai ietver prāta, ķermeņa un dvēseles visus aspektus. Cilvēks, kas patiesi rūpējas par veselību, apvieno diētu un fiziskās aktivitātes ar Dieva atceri un nodomu pildīt visus savus reliģiskos pienākumus.

_______________________

Autors: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama:https://www.islamreligion.com/articles/1904/health-in-islam-part-4/

(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at: https://www.islamreligion.com/articles/1904/health-in-islam-part-4/)

_______________________

Šaja sērijā:

• Veselība islāmā: Visaptveroša pieeja (1/4)
• Veselība islāmā: Korāns ir dziedināšana (2/4)
• Veselība islāmā: Diēta un uzturs (3/4)
• Veselība islāmā: Fiziskā sagatavotība un sportošana (4/4)