Pēc Ibn Abbasa vārdiem tiek nodots, ka Dieva Pravietis (s) teica: “Likteņa Nakti (Lailat-ul-Kodr) gaidiet desmit pēdējās Ramadāna dienās, (kad) atliks deviņas, vai septiņas, vai piecas (naktis līdz mēneša beigām).” Citā uzticamā hadīsā, kuru atstāstījis Ibn Umars, Dieva Sūtnis (s) runā par Likteņa Nakts pienākšanu pēdējo septiņu nakšu laikā.
Abu Huraira ir atstāstījis sekojošus Dieva Sūtņa (s) vārdus: “Tam, kurš Likteņa Nakti pavadīs lūgšanās, ar ticību un cerību, Allāhs balvā dos visu iepriekšējo grēku piedošanu.” Ja mēs ‘trāpīsim’ uz šo nakti un pavadīsim to pielūgsmē – tas līdzinās tam, it kā mēs būtu pavadījušie pielūgsmē visu mūžu: Kurānā šī nakts tiek pielīdzināta ar tūkstoš mēnešiem, kas kopā sastāda aptuveni 85 gadus – vidējo cilvēka dzīves ilgumu.
“Patiesi, man tika pavēstīts par likteņa nakti, bet pēc tam man lika par to aizmirst…”
Mums tīšuprāt netika norādīts precīzs Lailat-ul-Kodr datums – Pravietis (s) ar to vēlējās mūs mudināt to meklēt pašiem, pavadot pielūgsmē pēc iespējas vairāk laika. Jēga ir tajā, lai mēs to meklētu, cerētu un censtos būt tās cienīgi! Tāpat eksistē zinātnieku viedoklis, ka šī nakts ‘migrē’ – no gada gadā mainās, iekrītot dažādos datumos. Allāhs zina labāk. Taču tas, kurš pieņem, ka likteņa nakts iekrīt, piemēram, 27. Ramadāna datumā, un citās naktīs ir paredzējis atpūsties, ļoti riskē vispār ‘netrāpīt’.
Visaugstākais Dievs izdara savu izvēli, un Viņa izvēle ir mums likums: no visām dienām – piektdienu, no visiem cilvēkiem – Pravieti (s), no visām lejup sūtītajām grāmatām – Kurānu, no visām sūrām – Al-Fatihu, bet no visām naktīm – ŠO…
Līdzīgi, visaugstākais Dievs veic Savu izvēli katru dienu. Šajā naktī Viņš izvēlas tos, kurus glābs no elles. Dieva apsolījums nemainās – ja Viņš glābj kādu no mums, tad tas jau vairs nekad nenokļūs ellē. Taču, lai izpelnītos būt Viņa izvēlēto vidū, nepietiek vien lūgties šajā naktī – nodomam ir jābūt ļoti patiesam, dvēselei, sirdij, visai būtnei ir jātiecas pēc taubas (grēku nožēlas).
Kad Pravieša (s) sieva Aiša viņam jautāja, kādu duā (lūgšanu) viņai skaitīt šajā naktī, tad viņš atbildēja sekojošo:
“Allahumma, innaka anta afvan tuhibbu-l-afva, fa-afvu anna!”
“O, Allāh, patiesi Tu, Piedodošais, mīli piedot, tad piedod jel mums!”
Var skaitīt arī jebkuru citu duā, paturot prātā sekojošo:
1. Jācenšas kļūt par izvēlēto – parādīt Dievam, ka tu esi glābšanas cienīgs!
2. Jāmudina arī ģimeni pievērsties pielūgsmei. Aiša teica: “Kad pienāca Ramadāna pēdējās desmit dienas, Pravietis (s) ciešāk savilka savu izāru (tas ir, nodevās pielūgsmei ar īpašu centību un attālinājās no visām savām sievām), naktīs nodevās pielūgsmei un modināja savus ģimenes locekļus (lai arī tie lūgtos).” Viņš arī teica: “Subhanna-Lla! Tik daudz brīnišķīgu lietu lejupsūtītas šajā naktī, tik daudz Dievs dod no savām krātuvēm! Ak, tie, kuri guļat savās istabās!” (vēršoties pie savām sievām); tas ir – Dieva Pravietis (s) aicināja savas sievas celties un pavadīt šo nakti pielūgsmē: lasot Kurānu, lūdzoties, skaitot dhikru un duā.
Vārds ‘kodr’ tulkojas ne tikai kā ‘varenība’ un ‘spēks’, bet arī kā ‘cieņa’ un ‘gods’. Iespējama ir arī vēl viena nozīme: ‘ierobežojumu nakts’ – šajā naktī uz zemes nolaižas tik daudz eņģeļu, ka viņiem kļūst šauri Zemes telpā. Šajā naktī tiek sūtīti lēmumi un iepriekšnolemtais visam nākamajam gadam. Par to ir teikts Kurāna sūrā “Dūmi” (44:2-5): “[Zvēru] pie Skaidrā Raksta, Mēs nosūtījām to svētītā naktī. Nudien Mēs bijām brīdinājuši. Tajā [naktī] tiek pieņemta katra izlemta lieta ar Mūsu lēmumu. Nudien Mēs bijām sūtījuši [pravieti].”
Kādā hadīsā ir teikts: “Kurš piecelsies šajā naktī un meklēs imānu (ticību) un Allāha atalgojumu, tam Allāhs piedos grēkus, kas veikti līdz tam.”
Kurāna sūrā “Varenība” (97:1-5) teikts: “Patiesi, Mēs nolaidām viņu [Kurānu] Varenības Naktī [otra nozīme: Likteņa Naktī]. Un kas tev dos zināt, kas ir Varenības nakts? Varenības nakts ir labāka par tūkstoš mēnešiem. Tajā nolaižas [otra nozīme: viens pēc otra] eņģeļi un Gars [Džibrīls] ar sava Kunga atļauju un ar visiem rīkojumiem [otra nozīme: ar sava Kunga atļauju visos rīkojumos]. Tā ir miera un drošības [pilna] līdz rītausmai.”
Likteņa Nakts īpatnības
1. Visaugstākais Dievs šajā naktī no Visu Rakstu Raksta (glabājamās tāfeles, kas atrodas zem Viņa troņa) lejupsūtīja Kurānu uz zemākajām debesīm, uz Bejtu-l-Izza (Tikumu Namu), kurš atrodas debesu telpā virs Kāabas.
2. Šī nakts ir “labāka par tūkstoš mēnešiem”.
3. Šī ir labklājības un svētības nakts.
4. Nolaižas eņģeļi un Džibraīls (Gabriels).
5. Tā ir salam (miers).
6. Šajā naktī, Dievs risina dažus jautājumus par iepriekšnolemto nākamajam gadam (imāma an-Navavī, “Šarh”, Muslima tafsīrs).
7. Tiek pieņemtas duā.
Kādas ir Likteņa Nakts pazīmes?
1. Pēc ibn Abbasa atstāstīta hadīsa: “Šī nakts ir viegla – ne auksta, ne karsta, saule nākamajā rītā lec bez stariem (tas ir, tos nevar redzēt), nav karsta.”
2. Abilstoši hadīsam no Vafila ibn Atika (at-Tabarani), tā ir gaiša nakts, tajā nekad nav ‘krītošu zvaigžņu’.
Ir zināms, ka Dieva Sūtnis (s) pakārtoja savas lietas šai naktij. Tas nozīmē, ka pret šīm dienām ir jāizturas īpaši nopietni: jāsagatavojas un jāsaplāno ko un kad var darīt. Kāds Pravieša (s) līdzgaitnieks bija sagatavojis īpašu vīraku šai naktij, cits ģērba īpašas svētku drānas, kuras nevalkāja citās dienās. Viņi saprata: ja tev izdodas atrast šo nakti, tad tavs iekšējais stāvoklis noteikti mainīsies! Meklējot šo nakti, daudzi pavada pielūgsmē visu desmit pēdējo Ramadāna dienu nepāra naktis.
Ak, Allāh, ļauj mums atrast šo nakti, lai tā mūs izmainītu, lai mēs kļūtu cienīgi kļūt par Taviem izredzētajiem!
—————————–
Raksta avots: www.islamnaneve.com