Zināms, ka Pravietis (s) ir teicis: “Sievieti var vēlēties apprecēt viņas bagātības, daiļuma, augstdzimušās izcelsmes vai reliģiskuma dēļ, bet izraugieties ticīgu sievieti, un jums sekmēsies.”

Vislabāko nolūku vadīti, daži muslimi cenšas sekot šim Pravieša (s) padomam un reliģiju izvirza par galveno kritēriju, izraugoties dzīvesbiedri. Tomēr jau drīz viņi sastopas ar grūtībām: kā definēt ‘reliģiskumu’, un tieši kurām reliģiskajām īpašībām potenciālajai sievai vajadzētu piemist? Vai ir gana ar hidžāba nēsāšanu un regulārām lūgšanām? Bez šaubām, šīs pazīmes norāda uz tikumību, bet ārējās izpausmes dažkārt var būt maldinošas, tāpēc nepieciešams pievērst uzmanību arī dziļākiem apsvērumiem, pirms pieņemt šo nozīmīgo lēmumu.

Pareiza akīda (ticības pārliecības) 

Pirmais no šiem apsvērumiem ir pareizas ticības pārliecības jeb akīda, jo cilvēku uzskatu un ticību sistēmas var būt atšķirīgas. Ja cilvēks pavada visu savu dzīvi, darot labus darbus, bet viņa uzskatu sistēma ir sagrozīta, ākhirā (pēcpasaulē) viņš var nesaņemt nekādu atalgojumu.

Laulības sakarā runājot, ticības pārliecības veido cilvēka pasaules skatījumu, tāpēc diviem cilvēkiem ar atšķirīgām pārliecībām ir grūti rast kopsaucēju, jo viņu skatpunkti ir atšķirīgi. Dzīvesbiedri ir kā acu pāris: katra acs redz pati par sevi, bet, kad abas fokusējas uz vienu un to pašu mērķi, tās dod tādu uztveres dziļumu, kādu katra atsevišķā acs viena pati nevar sasniegt. Ja katrai acij ir citas krāsas brilles, tas var radīt vienīgi apmulsumu. Turklāt tas rada grūtības bērniem, kuri bieži apjūk: kā tad viņiem vajadzētu raudzīties uz pasauli? Pat muslimu vidū dažādiem reliģiskajiem novirzieniem ir atšķirīgas akīdas (ticības pārliecības), tādēļ nepieciešams būt uzmanīgam, izraugoties tādu dzīvesbiedru, kura ticības pārliecības saskan ar tavējām.

Patiesums Dieva priekšā

Nākamo nozīmīgo īpašību var būt diezgan grūti novērtēt. Patiesums Dieva priekšā ir saistīts ar katra muslima nolūkiem, tāpēc tas ir ļoti personīgs jautājums. Ja sieva it visu pirmām kārtām dara Dieva dēļ, varat būt droši, ka islāms ir ne tikai uz viņas lūpām, bet arī sirdī: tā ir reliģijas dziļākā būtība. Ja viņa izdara ko labu savam vīram vai viņa radiem, tas pirmām kārtām tiek darīts, tiecoties pēc Dieva atalgojuma; viņai nerūp, vai viņas labais darbs tiek novērtēts vai nē, jo viņa zina, ka Dievs novērtē viņas paveikto. Ar šo dižo īpašību vien iespējams atrisināt daudzus laulības dzīvei raksturīgus pārpratumus un nesaskaņas.

Mīlestība pret Pravieti (s) un viņa Sunnu

Mīlestība pret Pravieti (s) un viņa Sunnu ir vēl viens svarīgs jautājums, ko jāņem vērā, apsverot precības. Sunna muslimiem dod tādu dzīvesveida paraugmodeli, kas vada viņus pie visdabiskākā veida, kādā Dievs mums paredzējis dzīvot. Sieva, kuras paraugs ir Pravietis (s), nemitīgi centīsies uzlabot savu raksturu. Viņa tieksies iemantot tādas īpašības kā pacietība, pateicība, pazemība, dievbijība, godīgums, vienkāršība, uzticamība, u.c. Labai, ticīgai sievai šādas īpašības ir nepieciešamas.

Ja muslims seko Sunnai, viņa dzīvi raksturo līdzsvarotība. Viņš īsteno un piepilda gan Dieva, gan apkārtesošo cilvēku tiesības. Sieva, kura mīl Pravieti (s), sekos viņa piemēram, izturoties pret cilvēkiem gādīgi un iejūtīgi. Sievai ir nozīmīga loma, veidojot attiecības starp ģimenēm un draugiem, tādēļ patiesi ieinteresēta un gādīga sieva ar savu piemēru sekmēs aicināšanu uz islāmu (dava) un palīdzēs apkārtējiem kļūt labākiem. Viņa pastāvīgi domās par citu labklājību gan reliģiskā, gan pasaulīgā ziņā un palīdzēs uzturēt labas attiecības ar radiniekiem. Neapšaubāmi, viņa neaizmirsīs pienākumus pret saviem bērniem, kuru raksturi ir jāveido tieši viņai.

Mīlestība uz zināšanu ieguvi

Kā nākamajai pēc mīlestības pret Dievu un mīlestības pret Pravieti (s) būtu jānāk mīlestībai uz zināšanu ieguvi. Sieva, kura izlēmusi nodoties mācībām visa mūža garumā, vienmēr meklēs iespējas sevi uzlabot, gan reliģijas (dīna), gan šīs pasaules (dunjas) jautājumos. Katrā savas dzīves posmā, viņa dedzīgi apgūs tās zināšanas, kuras nepieciešamas viņas pienākumu īstenošanai. Pareiza akīda (ticības pārliecības) viņai palīdzēs veidot savu iekšējo redzējumu, visam apgūtajam iegulstoties pareizajā pārliecību ietvarā. Tas ļaus viņai iemantot izpratni par lietu dabu. Šī hikma (gudrība) un firāsa (intuīcija) ir reti sastopamas un vērtīgas īpašības. Zināms, ka Pravietis (s) ir teicis: “Kurš dodas ceļā, meklēdams zināšanas, Allāh darīs viņam vieglu ceļu uz Paradīzi (…).” (Ibn Mādža) Pastāv arī lielāka iespēja, ka šo mīlestību uz zināšanu ieguvi viņa varēs nodot tālāk saviem bērniem.

Paklausība

Iespējams, ka sievai piemīt visas minētās īpašības; taču, ja viņa nav paklausīga, pastāv ģimenes sairšanas draudi. Paklausībai jābūt trīskāršai: Dieva pavēlēm, Pravietim (s) un pēc tam – vīram. Katrai sabiedrības institūcijai ir nepieciešams vadītājs: atbildīgais, kurš rūpējas par visas grupas interesēm. Ģimenē šī atbildība ir vīra rokās, kuram neapšaubāmi vispirms jātiecas visas augstākminētās īpašības iegūt pašam un tikai pēc tam jāprasa tās no savas potenciālās dzīvesbiedres. Ģimeni nevar vadīt divi cilvēki. Ja sieva neklausa vīram, sākas juceklis. Plašākā mērogā, ģimenes nesaskaņas rada nekārtības sabiedrībā, jo stipra ģimene ir veselīgas sabiedrības pamatakmens.

Lai īstenotu sekmīgu islāmisku laulību, gan vīram, gan sievai būtu jābūt pilniem apņēmības pilnveidot sevi un iegūt labas rakstura īpašības, kas nozīmē iet daudz tālāk par vienkārši reliģijas rituāliem. Ja sievai ir pareiza akīda (ticības pārliecības), viņa ir patiesa Dieva priekšā, mīl Sunnu un īsteno to savā dzīvē, tiecas mācīties un ir paklausīga savam vīram, saprātīgam un reliģiskam muslimam atliek ļoti maz citu lietu, ko vēl vajadzētu apsvērt.

—————————————————-

Autors: Abu Abdullāhs (Abu Abdullah); avots: www.hibamagazine.com.