Neapšaubāmi lielākā svētība, ko Dievs mums var dot šajā dzīvē, ir atvērt mūsu sirdis islāmam. Dievs ir izvēlējies jauno muslimu, lai viņu apgaismotu un attīrītu. Viņš ir devis šim cilvēkam dievišķu dvēseles spēju atzīt labo. Par to, ka cilvēks pieņem patiesību un padodas Dieva gribai, Viņš nekavējoties piedod visus viņa iepriekšējās dzīves grēkus un kļūdas,
Viena no lielākajām barjerām ceļā uz produktivitāti, par kuru dzirdu no māsām dažādos pasaules nostūros, ir pašpārliecības trūkums. Zinu no personīgās pieredzes, ka pašpārliecību attīstīt nav viegli – daži ar to piedzimst, taču lielākajai daļai no mums tā ir jāattīsta un jāpilnveido, mums pašiem pieaugot. Bieži mani draugi un ģimene apgalvo, ka ap mani vijas
Zināms, ka Pravietis (s) ir teicis: “Sievieti var vēlēties apprecēt viņas bagātības, daiļuma, augstdzimušās izcelsmes vai reliģiskuma dēļ, bet izraugieties ticīgu sievieti, un jums sekmēsies.” Vislabāko nolūku vadīti, daži muslimi cenšas sekot šim Pravieša (s) padomam un reliģiju izvirza par galveno kritēriju, izraugoties dzīvesbiedri. Tomēr jau drīz viņi sastopas ar grūtībām: kā definēt ‘reliģiskumu’, un
2112 
