Vai pirmās desmit Dhul-Hidža dienas ir īpašākas par citām dienām? Kurus labos darbus ir ieteicams un vajadzētu darīt vairāk šajās desmit dienās?

Visa slava Dievam.

Pirmās desmit Dhul-Hidža dienas ir labākais laiks pielūgsmei – pats Dievs ir izvēlējies šīs dienas pār citām. Ibn ‘Abbās ir atstāstījis, ka Pravietis (s) teica: “Nav citu dienu, kurās labi darbi būtu vairāk tīkami Allāham, kā šajās desmit dienās.” Viņi jautāja: “Pat ne džihāds Allāha dēļ?” Viņš atbildēja: “Pat ne džihāds Allāha dēļ, ja vien vīrs nedodas džihādā, līdzi ņemot visu savu bagātību, un neatgriežas ar tukšām rokām.” (Bukhārī 2/457)

Arī Anass ir atstāstījis, ka Pavietis (s) teica: “Nav darba, kas būtu labāks Allāha priekšā vai kuru Viņš vairāk atalgotu, kā tas labais darbs, kurš ir izdarīts pirmajās desmit Al-Adha dienās.” Tika jautāts: “Pat ne džihāds Allāha dēļ?” Viņš atbildēja: “Pat ne džihāds Allāha dēļ, ja vien vīrs nedodas džihādā, līdzi ņemot visu savu bagātību, un neatgriežas tukšām rokām.” (Al-Dārimi atstāstījums, 1/357; tā isnāds ir hasan, kā minēts al-Irwa’, 3/398.)

Šie un citi teksti norāda, ka šīs desmit dienas ir labākas par visām citām gada dienām (bez izņēmumiem) un pat par desmit pēdējām Ramadāna dienām. Taču pēdējās desmit Ramadāna naktis ir labākas par pirmajām desmit Dhul-Hidža naktīm, jo tajās ir Lailat-ul-Kadr, kas ir labāka par tūkstoš mēnešiem. (Skatīt Tafsīr Ibn Kathīr, 5/412.)

Tāpēc muslimiem ir jāsāk šīs desmit dienas ar sirsnīgu grēku nožēlu Dieva priekšā, jādara pēc iespējas vairāk labo darbu kopumā, pievēršot īpašu uzmanību sekojošām jomām:

1 – Gavēšana

Gavēšana pirmajās desmit Dhul-Hidža dienās ir sunna, jo Pravietis (s) iedrošināja mūs darīt labus darbus šajās pirmajās desmit dienās, un gavēšana ir viens no labākajiem labajiem darbiem, kuru Dievs ir izvēlējies Pats priekš Sevis, kā tas ir teikts kudsī hadīsā: “Visi Ādama dēla darbi ir priekš viņa paša, izņemot gavēni, kurš ir priekš Manis, un kuru Es atalgošu Pats.” (Bukhārī, 1805)

Pravietis (s) mēdza gavēt pirmās deviņas Dhul-Hidža dienas. Hunaida ibn Khālids ir atstāstījis savas sievas teikto, ka viena no Pravieša (s) sievām teica: “Pravietis (s) mēdza gavēt pirmās deviņas Dhul-Hidža dienas un Ašūras dienu, un trīs dienas katru mēnesi: pirmo mēneša pirmdienu un divas ceturtdienas.” (Atstāstījis Al-Nasā’i, 4/205, un Abu Daūds; Al-Albāni to klasificējis kā sahī darbā Sahī Abi Daūd, 2/462.)

2 – Bieža tahmīd, tahlīl un takbīr recitācija

Pirmo desmit Dhul-Hidža dienu sunna ir recitēt:

• takbīr (teikt: ‘Allāhu Akbar’ (Allāhs ir Visdižākais)),
• tahmīd (teikt: ‘Alhamdu Lillāh’ (paldies/pateicība Allāham)),
• tahlīl (teikt: ‘Lā Ilāha ill-Allāh’ (nav cita dieva kā vien Allāhs)),
• tasbī (teikt: ‘Subhān Allāh’ (slava/slavinājumi Allāham)).

Šie vārdi ir jāsaka skaļi mošejās, mājās, uz ielām un ikkatrā vietā, kur ir atļauta Dieva atcere, veicot šo pielūgsmi atklāti un sludinot Dieva varenumu. Vīriešiem šie vārdi jāsaka skaļi, bet sievietes var teikt klusām.

Dievs saka (kā nozīme ir): “Lai piedalītos tajās lietās, kas dod viņiem labumu, un zināmās dienās piesauktu Allāha vārdu pār tiem mājlopiem, ar kuriem Viņš viņus apgādājis. Ēdiet jel no tiem un barojiet [katru] trūcīgo un nabago.” (Kurāns 22:28)

Lielākā daļa islāma zinātnieku ir vienisprātis, ka “zināmās dienas” ir pirmās desmit Dhul-Hidža dienas, jo Ibn Abbās ir atstāstījis, ka zināmās dienas ir pirmās desmit Dhul-Hidža dienas. Abd-Allāhs ibn Umars ir atstāstījis, ka Pravietis (s) teica: “Nav citu dienu, kuras būtu lieliskākas Allāha priekšā vai kurās labie darbi būtu Viņam vairāk tīkami, kā šīs desmit dienas; tāpēc recitējiet daudz šajās dienās tahlīl, takbīr un tahmīd.” (Atstāstījis Ahmads, 7/224; Ahmads Šākirs ir klasificējis tā isnādu kā sahī.)

Takbīrs skan sekojoši: “Allāhu akbar, Allāhu akbar, lā ilāha ill-Allāh, Allāhu akbar, va Lillāh il-hamd” (Allāh ir Visdižākais, Allāh ir Visdižākais, nav cita dieva kā vien Allāhs; Allāhs ir Visdižākais un lai pateicība Allāham). Ir arī citas variācijas.

Mūsdienās šis takbīrs ir kļuvis par aizmirstu sunnu, jo īpaši šajās pirmajās desmit Dhul-Hidža dienās. To praktiski nevar dzirdēt, kā vien no dažiem muslimiem. Šis takbīrs ir jāsaka skaļā balsī, lai atdzīvinātu šo sunnu un atgādinātu par to tiem, kas aizmirsuši. Ir pierādīts, ka Ibn Umars un Abu Huraira pirmajās desmit Dhul-Hidža dienās mēdza it uz tirdzniecības vietām, skaļi recitējot takbīru, un ļaudis arī sāka recitēt takbīru, kad viņi šos abus izdzirdēja, jeb, citiem vārdiem sakot, ļaudis atcerējās par takbīru un katrs pie sevis to sāka recitēt; tas nenozīmē, ka viņi to recitēja kopā vienlaicīgi – Šariātā tas tā nav noteikts.

Aizmirstas sunnas atdzīvināšana nes sevī lielu atalgojumu, kā tas ir norādīts sekojošos Pravieša (s) vārdos: “Tas, kurš atdzīvinās kādu no manām sunnām, kas ir izzudusi pēc manas aiziešanas, saņems tādu atalgojumu kā katrs, kurš to darīs, neatņemot ne mazākā mērā neko no viņu atalgojuma par to.” (Atstāstījis al-Tirmidhi, 7/443; šis hadīss ir hasan saskaņā ar apstiprinātiem ziņojumiem.

3 – Hadža un umras veikšana

Viens no labākajiem pielūgsmes veidiem šajās pirmajās desmit dienās ir hadža veikšana uz Dieva svēto Namu. Tas, kuram Dievs palīdzēs veikt hadžu uz Viņa Namu un izpildīt pareizi noteiktos rituālus, tiks – in ša Allāh – iekļauts Dieva Sūtņa (s) teiktajos vārdos: “Un pieņemta hadža atalgojums nav mazāks par Paradīzi.”

4 – Udhija (upurēšana)

Viens no labākajiem darbiem, kas šajās desmit dienās tuvinās cilvēku Dievam, ir meklēt labi barotu un veselu dzīvnieku, nopirkt to Dieva dēļ un upurēt Viņam par godu.

Steigsimies gūt pēc iespējas vairāk no šīm brīnišķīgajām dienām, pirms nolaidīgais nožēlo izdarīto un vēlas, kaut varētu atgriezties atpakaļ, taču nesaņem šādu iespēju.

————————–

Raksta avots: Isalm Q&A (www.islamqa.com); oriģināls angliski: http://islamqa.info/en/49042