Usama bin Zeids bija Pravieša (s) verga Zeida bin Haritas dēls. Usama pavadīja savu bērnību tīrā, ticības piesātinātā gaisotnē – par viņa rakstura izveidi rūpējās divi dziļi ticīgi vecāki. Lai gan viņa ģimene nebija nedz bagāta, nedz ietekmīga, viņš izpelnījās augstu statusu Pravieša (s) līdzgaitnieku vidū dēļ savas stiprās ticības, tīrās pārliecības un nodomu neviltotības.

Kopš mazotnes, Usama ļoti vēlējās doties kaujās, lai cīnītos Dieva dēļ. Kad muslimi sāka gatavoties Badra kaujai, viņš lūdza tēvam atļauju viņiem pievienoties. Tā kā viņš tolaik bija tikai desmit gadus vecs, viņa tēvs teica: “Bet tu taču nespēj pacelt zobenu?” Usama atbildēja: “Ja es nevaru pacelt zobenu, es taču varu šaut uz viņiem bultas.” Tomēr baiļojoties par viņa drošību, tēvs nedeva Usamam atļauju doties kaujā.

Usamam bija vienpadsmit gadi, kad viņš redzēja, kā mudžāhidīni dodas uz Uhuda kauju. Viņš pievienojās viņiem, nesot zobenu, kas bija garāks par viņu pašu. Citi muslimi jautāja: “Kas gan ir šis zēns un kas viņu atvedis uz kaujas lauku? Viņš taču teju spēj nest zobenu!” Kad viņi saprata, ka Usama ir atnācis uz kaujas lauku pats pēc savas iniciatīvas, viņi sāka uztraukties par zēna drošību un pārliecināja viņu doties mājās.

Kad Usamas tēvs atgriezās no kaujām, viņš mēdza stāstīt dēlam par muslimu karotāju varonību un viņu mīlestību uz islāmu. Šie stāsti piepildīja zēna sirdi, veidojot viņu par drošsirdīgu kareivi, izcilu līderi un spožu personību islāma vēsturē.

————————————————

Sagatavojusi Laila Brence, balstoties uz “Child Companions around the Prophet (saw)” grāmatu.