2614 
Islāma nostāja par Helovīnu
Apskatot tikai dažus no pierādījumiem par Helovīna vēsturi (un citu arī ir vēl gana daudz), varam gūt skaidru izpratni par islāma nostāju šajā jautājumā:
“Saki: ‘Neviens debesīs un virs zemes nezina Apslēpto, tikai Allāhs. Un viņi [nemaz] nenojauš, kad viņi tiks augšāmcelti.’” (Kurāns 27:65)
Šis Kurāna pants nepieļauj Helovīnā praktizēto zīlēšanu un nākotnes pareģošanu; un populārais hadīss “tas, kurš atdarina cilvēkus, ir viens no viņiem” pieliek punktu jebkādām runām par Helovīna svinēšanu.
Fatāvā al-Ladžna al-Dā’ima ir teikts: “Kurānā un Sunnā ir skaidri pierādījumi – par kuriem ir vienisprātis ummas pirmās paaudzes –, ka islāmā ir tikai divi Īd (vai svētki): Īd-ul-Fitr un Īd-ul-Adha. Jebkādi citi svētki, izņemot šos, vai nu tie būtu saistīti ar konkrētu cilvēku, kādu grupu, vēsturisku atgadījumu vai jebko citu, ir jaunievedumi, un muslimiem nav atļauts nedz tos svinēt, nedz akceptēt to eksistenci, nedz priecāties par tiem vai palīdzēt un piedalītos to svinēšanā jebkādā veidā, jo tas pārkāpj Allāha noliktās robežas.”
Turklāt muslimiem pietiek vien ar to faktu, ka šīs svinības sakņojas pagānismā. Šādi svētki, ar visu tos ietverošo ārišķīgumu, var likties ārkārtīgi pievilcīgi, un mums var būt ļoti grūti atturēties no vispārējās plūsmas tos svinēt, taču lai arī kā mēs censtos atrast ‘mērenākas’ fatvas šajā jautājumā, visur figurē vieni un tie paši divi vārdi: nav atļauts!
Tā kā Helovīns šķiet vispievilcīgākais tieši bērniem, jo viņi dabū saldumus par brīvu, vecākiem ir ārkārtīgi svarīgi būt labi informētiem un gataviem aktīvi risināt šo problēmu.
Ieteikumi vecākiem
1. Atklāti pastāstiet bērniem par Helovīna izcelsmi un izskaidrojiet, kāpēc mūsu reliģija nepieļauj to svinēšanu. Aizlieguma patieso iemeslu izskaidrošana būs daudz pārliecinošāka par jebkādām citām izdomātām atrunām.
2. Vienmēr, kad mēs kādam kaut ko atņemam, tādējādi izveidojot tukšu vietu, ir jāatceras piedāvāt alternatīvas. Šajā gadījumā, rosiniet bērnus gatavoties Īd svētku svinēšanai un iesaistiet viņus citās halal (atļautās) izklaidējošās aktivitātēs.
3. Vēl viena pieeja ir rast bērniem pastāvīgas izklaidējošas aktivitātes: sports, saldumu cepšana, laika pavadīšana ar draugiem, viņu iemīļoto ēdienu gatavošana, u.tml. Šādas regulāras aktivitātes novērsīs viņu prātus no piedalīšanās aizliegtos svētkos un izklaidēs.
4. Visbeidzot, neļaujiet bērniem iet uz skolu, kad tur notiek Helovīnam veltīti pasākumi. Neskatoties uz to, cik reizes jūs viņiem skaidrosiet par to, ka šie svētki ir aizliegti, viņi var nebūt gana stipri, lai nepiedalītos Helovīna aktivitātēs. Atcerieties – tas, ko jūsu bērni redz, iespaido viņus vairāk nekā tas, ko viņi dzird. Jūsu padomi var izrādīties velti, ja vide viņiem diktēs pretējo.
Noslēgumā
Ik gadu Helovīna drudzis arvien vairāk un vairāk piesātina un pārņemam visu sabiedrību. Tomēr tā vietā, lai plūstu līdz ar šo straumi, mums ir jāizglīto pašiem sevi un jo īpaši mūsu bērnus par to, kāpēc mēs nevaram piedalīties šajos svētkos. Nav nekā slikta tajā, ka mēs esam savādāki. Mūsu reliģija dod mums iespēju svinēt un priecāties (galu galā, tikko taču bija divi Īd svētki!) – ar to vajadzētu pietikt. Protams, mums ir atļauts izklaidēties, taču ja mēs ieslīgstam pārmērībās un tādējādi izejam uz kompromisiem ar mūsu reliģiju, tā jau ir ticības trūkuma pazīme, kas liecina par to, ka nelepojamies ar savu reliģiju.
Cerams, ka saldumu prasīšana tagad vairs neizskatās tik pievilcīga. Ir svarīgi turēties pa gabalu no šiem bīstamajiem svētkiem, jo ja mēs tajos piedalāmies, mēs apliecinām to, kas iet pret mūsu akīdu (pārliecību). Esiet uzmanīgi!
—————————————
Raksta autore: Zainaba Zafara (Zaynub Zafar); avots: blog.islamiconlineuniversity.com
———————————————–
Šajā rakstu sērijā: