Solā ir apbrīnojama islāma sastāvdaļa – veids kā muslimi „sarunājas” ar Dievu. Muslimi veic solā piecas reizes dienā. Dažkārt solā tiek neprecīzi saukts par lūgšanu, tādējādi to saistot ar kristīgajā kultūrā esošo lūgšanu, kas vairāk atbilst tādām islāma praksēm kā duā (piesaukt, lūgt Dievu personīgā lūgšanā) un zikr (Dieva atcerēšanās gan apziņā, gan atkārtojot dažādas frāzes).

Solā ir pielūgsmes forma, kas iepriekš bija dota tikai praviešiem, bet Muhammada (s) dzīves laikā, Dievs deva šo iepriekš ekskluzīvo praksi arī pēdējā Pravieša sekotājiem.

Solā ir otra nozīmīgākā pielūgsmes izpausme islāmā tūlīt pēc šahādas (ticības apliecināšanas) un bieži tiek apzīmēta kā otrais islāma pīlārs.

Solā ir obligāta pielūgsmes prakse, kas jāveic piecas reizes dienā noteiktos laika posmos. Šo piecu posmu sākuma laiks ir:

1. rīta gaismas parādīšanās līdz saullēktam (fadžrs),

2. tūlīt pēc pusdienlaika (duhrs),

3. pēcpusdiena (asrs),

4. tūlīt pēc saulrieta (magribs),

5. un agrīnā nakts (iša).

Pirms solā, ticīgajam ir jāveic rituālā apmazgāšanās un jāpārliecinās par apģērba un lūgšanu vietas tīrību. Lūdzējs var veikt solā individuāli vai kolektīvi, mājās, ārā un katrā tīrā vietā, kā arī mošejā (visieteicamāk). Īpašs ir piektdienas pusdienas laika solā, kas saucas džummuā un aizvieto ikdienas pusdienlaika solā. Arī džummuā ir obligāts – tas ir jāveic kopā ar citiem ticīgajiem mošejā. Džummuā papildina arī sprediķis (khutbā).

Islāmā nav hierarhiskas garīdzniecības – nav ne priesteru, ne mācītāju. Solā vada jebkurš pietiekami Korānu zinošs indivīds, kuru ir ievēlējuši tie, kas sanāk kopā uz lūgšanu. Lūgšanu vadītājs (vai vadītāja, ja sanākušie ir sievietes) saucas par imāmu (priekšnieks, līderis, vadītājs – arābu val.) Ir arī minimālais nepieciešamais sanākušo skaits, lai varētu veikt kolektīvo solā: divi cilvēki kolektīvam solā un trīs cilvēki (ieskaitot imāmu) priekš džummuā.

Solā teksts sastāv no Korāna fragmentiem, Dievu slavinošām frāzēm un aizlūguma par praviešu sekotājiem. Daļa teksta jāsaka oriģinālā (arābu valodā) un daļu var teikt paša lūdzēja valodā. Solā var papildināt ar individuālu aizlūgumu. Solā laikā ticīgais ieņem dažādas ķermeņa pozīcijas – stāv, noliecas, metas uz ceļiem pie zemes un sēž. Solā laikā, ticīgais vēršas virzienā uz Kābu, kas atrodas Mekā. Šis virziens iezīmē muslimu vienotību un paklausību Dieva pavēlēm.

Solā nozīme slēpjas tajā, ka ticīgais piecas reizes dienā uztur pastāvīgu saikni ar Dievu. Ja ticīgais veic solā no sirds, tas palīdz izvairīties no grēkiem un kļūmēm. Solā veicina arī disciplīnu, Dievapziņu un uzticēšanos tikai un vienīgi Dievam, kā arī apziņu par to, cik svarīgi ir strādāt pēcnāves dzīves labā. Kolektīvi veikts solā stiprina kopienas vienotību, vienlīdzību un brālības/māsības saites.

——————————————–

Raksta avots: islamtomorrow.com

Raksta oriģināls: http://islamtomorrow.com/salah.asp