Abdullāhs bin Abbas bin Abdul-Muttalibs bija pravieša Muhammda (s) brālēns. Abdullāha tēvs Al-Abbas rūpējās par Pravieti (s) pēc Abu Taliba nāves. Viņa māte Ummul-Fadl Lubaba bint Al-Harith bija otrā sieviete, kas pieņēma islāmu uzreiz pēc Pravieša (s) sievas Khadidžas. Par Abdullāhu mēdza teikt, ka viņš ir Al-Habr Val-Bahr (mācītais vīrs un (zināšanu) jūra), un viņš bija pazīstams kā Ibn Abbas.

Ibn Abbas bija tikai trīspadsmit gadus vecs, kad Pravietis (s) aizgāja aizsaulē. Kopš mazotnes, Ibn Abbas bija pazīstams ar savu mīlestību uz zināšanām un degsmi tās apgūt. Visu savu bērnību viņš pavadīja blakus Pravietim (s), sekojot itin visur viņa pēdās, mācoties no viņa visu, ko redzēja un dzirdēja, un uzdodot jautājumus par visu, kas viņam nebija skaidrs. Viņš bija kopā ar Pravieti (s) gan mājās, gan ceļojumos, gan masdžidā, gan arī muslimu pulcēšanās reizēs. Ibn Abbasa atmiņā bija uzkrātas tik detalizēti sīkas zināšanas par Kurāna pantu atklāsmes apstākļiem, ka Umars mēdza teikt: „Šis zēns ir ļoti nobriedis: viņam ir zinātkāra mēle un saprotoša sirds.”

Esot vēl zēns, Ibn Abbas piedzīvoja ļoti lielu godu – viņš pats savām acīm redzēja eņģeli Džibrīlu (Gabrielu). Tajā reizē, viņš bija kopā ar savu tēvu un Pravieti (s). Viņš redzēja, kā Pdravietis (s) pagriezās sāņus no viņa tēva, lai privāti kaut ko pateiktu kādam citam. Vēlāk viņš uzzināja, ka viņa tēvs šo svešinieku nebija redzējis. Pravietis (s) apstiprināja, ka tas esot bijis pats Džibrīls.

Pravietis (s) mēdza aizlūgt Dievam par Ibn Abbasu, lai Viņš dod tam izpratni par reliģiju un Kurāna interpretāciju. Šodien mēs viņu atceramies kā izcilu islāma zinātnieku. Viņa zināšanas bija tik plašas, ka viņu mēdza saukt par Harb Al-Ummah (kopienas zinošais vīrs).

————————————–

Sagatavojusi Laila Brence, balstoties uz “Child Companions around the Prophet (saw)” grāmatu.