Šariāta normas radītas, lai nestu mums labo un atvairītu ļauno. Viss, ko diktē islāms, ir cilvēkam derīgs un labvēlīgs, bet viss, ko tas aizliedz, sevī nes ļaunumu cilvēkam. Islāma normas neaprobežojas ar pavēlēm un aizliegumiem, kas saistīti ar reliģiskajiem rituāliem. Šariāts reglamentē visas sabiedrisko attiecību sfēras un nosaka likumus, noteikumus un ētiku, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, labklājību un komfortu.

Neskatoties uz to, cilvēki bieži vien uzskata, ka svarīgi ir izpildīt tikai to Šariāta likumu daļu, kas nosaka rituālās normas, neņemot vērā tos nodarījumus un pārkāpumus, kuri Tiesas dienā var sagādāt ne mazāk problēmu kā grēki, kas saistīti ar pielūgsmes rituāliem.

Piemēram, muslimi var steigties uz mošeju, lai godinātu Visaugstāko, bet atstāt savu automašīnu kur pagadās, kas izraisīs daudzu cilvēku lāstus viņu virzienā. Turklāt šie pārmetumi būs pelnīti, kā uz to norāda Sunna.

Vai gan dievbijīgs cilvēks, kurš tiecas pienācīgi veidot savas attiecības ar Visaugstāko, var būt vienaldzīgs pret to, ka sagādā neērtības un problēmas Viņa kalpiem? Kā var muslims mierīgu sirdi nodoties lūgšanām Dievam, kad viņa automašīna kļuvusi par satiksmes “korķa” iemeslu, kurā desmitiem cilvēku, aizkavēti savās ikdienas gaitās, nervozē un sapņo tikai par to, kā sodīt “patiesi ticīgo”? Vai šādu pielūgsmi mācīja Dieva Pravietis (s)?

Pravietis Muhammads (s) teica: „Muslims ir tas, no kura mēles un rokas necieš citi muslimi” (Bukhārī, Muslims)

Kā teicis Dieva Pravietis (s), ceļa attīrīšana no šķēršļiem arī ir viens no pielūgsmes veidiem. Tāpat kā šādu šķēršļu radīšana, lai nebūtu kājām jāiet lieki 100 – 200 metri, kalpo par iemeslu Dieva sodam. Turklāt atcerieties, ka katrs noietais solis mošejas virzienā ir svētīgs darbs.

Ja grēks pret Dievu tiek piedots, kad ticīgais to patiesi nožēlo, tad pārkāpumu, kas izdarīts attiecībā pret kādu cilvēku, piedot var tikai pats cietušais, kuram turklāt pienākas kompensācija par nodarītajiem zaudējumiem. Tiesas dienā šie cilvēki pieprasīs no mums mūsu labos darbus, vai arī atdos savus ļaunos. Solā, uz kuru mēs steidzāmies, radot citiem problēmas, var izrādīties nepietiekams, lai kompensētu nodarīto ļaunumu. Dieva priekšā būs jāatbild arī par to, kā esam ar savu attieksmi iedragājuši islāma imidžu.

—————————

Raksta autors: Abdulmumins Gadžijevs