Neviena no Dieva zīmēm nav tik skaidra un plaši pazīstama kā Saule un Mēness. Līdzīgi, nav nekā dramatiskāka par to, kad iestājas Saules un Mēness aptumsumi. Kopš neatminamiem laikiem, dažādas tautas ir piedēvējušas aptumsumiem īpašu nozīmi, kā piemēram izcilu cilvēku dzimšana vai nāve un tamlīdzīgi.

Dieva Vēstnesis (s) ir mums parādījis, kā pareizi izprast šādus notikumus un padarīt tos par Dievam tīkamiem. Lai gan mēs zinām fizisko Saules un Mēness aptumsumu iemeslu, tikai atklāsmē mēs varam meklēt Šariāta (islāma likumdošanas) noteikto iemeslu.

Aptumsumu iemesls

Mēs zinām, ka patiesais aptumsumu iemesls ir brīdināt ļaudis – iedvest viņos steidzamu bijību atgriezties pie paklausības Visuvarenajam Dievam. Saskaņā ar imāmu Bukhārī, Pravietis (s) teica: “Šīs zīmes, ko Allāhs sūta, nav saistītas ar neviena nāvi vai dzīvi, bet Allāhs iedveš savos kalpos caur tām bijību, tāpēc, ja jūs to (aptumsumu) redzat, tad steidzaties atcerēties Allāhu un aizlūdziet Viņu un meklējiet Viņa piedošanu.” [1]

Tajā pašā atstāstījumā, pēc tam, kad saule bija aptumsusi, Pravietis (s) ienāca masdžidā satraukts un noraizējies, it kā būtu sākusies noliktās Stundas norise. [2] Tā bija viņa reakcija laikā, kad viņš noteikti jau zināja, ka noliktā Stunda nesāksies, pirms būs norisējušas citas Tiesas Dienas lielās zīmes. Atcerieties, ka šāda reakcija bija tam, kuram viņa iepriekšējie un nākamie grēki jau bija piedoti! Tomēr Pravietis (s) tāpat bija satraukts, redzot šo lielo Dieva varenības zīmi – tad kā gan Dieva grēkojošiem kalpiem būtu jāizturas šodien, kad visapkārt ir tik daudz atklātas nepaklausības Dievam, un liela daļa noliktās Stundas atnākšanas zīmju jau ir piepildījušās? [3]

Baiļu sēšana radības dvēselēs bieži ir vienīgais veids, kā pievērst viņu uzmanību ikdienas realitātei. Bailes un brīdinājums bieži ir vienīgie, kas liek mums atgriezties pie Dieva pielūgsmes, kā Viņš to ir teicis Savā grāmatā: „… Un Mēs sūtām [kādu] ar zīmēm tikai, lai iebiedētu.” (Kurāns 17:59)

Vai mums ir jāinformē cilvēki par to priekšlaicīgi?

Mūsdienu augsti attīstītās tehnoloģijas laikmetā, ir labi zināms, ka mēs varam priekšlaikus noteikt, kad solārie un lunārie aptumsumi notiks, reizēm pat līdz sekundes precizitātei. Vai mums būtu jāsagatavojas lūgšanām un citām pielūgsmes darbībām?

Ir svarīgi atcerēties, ka islāms ir visas cilvēces reliģija – gan zinātnieku, gan beduīnu. Lai arī cik precīza zinātne nebūtu, darot mums zināmu precīzu aptumsumu norises laiku, nav pareizi pildīt lūgšanas, ja vien mēs paši fiziski neredzam šo aptumsumu. Tam ir jābūt saskatāmam ar neapbruņotu aci, nevis caur teleskopu vai citiem līdzīgiem instrumentiem. Lai gan ir atļauts lietot astronomu kalkulācijas kā vadlīnijas, tikai tad, kad aptumsums ir apstiprināts, mēs varam pildīt lūgšanas; ja tas netiek apstiprināts, tad mums nekas nav jādara.

Daži islāma zinātnieki, kā piemēram šeihs Al-Uthaimīns, atzīst par labāku neinformēt par aptumsumu priekšlaikus, jo tad, kad aptumsums notiek pēkšņi un negaidīti, tā iedarbība efekts ir daudz lielāks un dramatiskāks, un tāpēc tuvāks tam efektam, kādu būtu piedzīvojuši agrīnie muslimi, kā to ir atstāstījis imāms Bukhārī. Šeihs turpināja sakot, ka varbūt cilvēki tad sāks gatavoties aptumsuma lūgšanām līdzīgi, kā viņi gatavojas piektdienas vai Īd svētku lūgšanām, tādējādi padarot šo lūgšanu par kaut ko ikdienišķu un dabīgu. [4]

No otras puses, varētu piebilst, ka mūsdienās būtu praktiski neiespējami iepriekš nezināt par tādiem notikumiem kā aptumsumi, vētras un viesuļvētras priekšlaikus, jo notiek liela mēroga novērojumi to noteikšanai. Tāpat ibn Taimijja ir minējis savā Madžmū, ka cilvēkam ir jāveic nijja (nodoms) pildīt kusūf lūgšanu, tiklīdz viņu ir par to informējis kāds, kas ir zinošs šajā sfērā, un ka gatavošanās tam var salīdzināt ar centieniem veikt labus darbus, balstoties uz nodaļu par tiekšanos pēc paklausības Dievam, sekojot Pravieša (s) sunnai. [5]

Dievs zina labāk.

Aptumsuma lūgšana

Lai gan ir atšķirības viedokļos, lielākā daļa fukahā pastāv uz Salāt al-Kusūf veikšanu Saules aptumsumā un Salāt al-Khusūf veikšanu Mēness aptumsumā. [6]

Darbības abās šajās lūgšanās ir identiskas – atšķirība ir tikai nosaukumā. Abas tiek uzskatītas par sunna mu’akkadah [7], lai gan grupā vēlīno hanafi skolas piekritēju uzskata to par vādžib. Lūgšana ir detalizēti raksturota hadīsos, kurus nodevuši ibn Abbās, آ’isha, Abu Mūsa un citi [8]:

• Netiek saukts nedz adhāns, nedz ikāma. Lūgšana tiek pildīta grupā, lai gan to ir atļauts pildīt arī vienatnē.
• Lūgšana sastāv no divām vienībām, katrā rakā ir divi rukū.
• Imāms veic ierasto Takbīrat ul-Ihrām.
• Recitācija pirmajā rakā ir gara (jo īpaši Salāt al-Khusūf, tāpēc ka lunārais aptumsums ir daudz garāks par solāro), kā to ir atstāstījis آ’isha, kas aptuveni līdzinās pēc garuma otrajai Kurāna sūrai (Al-Baqarah). [9]
• Imāms veic takbīru un tad iet garā rukū, veicot tasbī un tahmīd.
• Tad imāms paceļ galvu un saka „Sami’a Allāhu Liman Hamidahu” un tad „Rabbanā va lakal Hamd”, un tad paliek stāvot. Viņš neiet uz sudžūd.
• Tagad sākas otrā stāvēšana ar recitāciju, kas nav tik gara kā pirmajā rakā. Tās aptuvenais garums ir kā Kurāna trešā sūra (Ali ‘Imran). [10]
• Imāms veic otro rukū, kas nav tik garš kā pirmais, tad viņš paceļ galvu un iztaisnojas, un tad iet uz sadždu, kā parastā lūgšanā.
• Abas sadždas tiek pagarinātas un tad imāms atkal pieceļas kājās. Tagad pabeigts ir viens rakā.
• Viss cikls tiek atkārtots vēlreiz, katram intervālam esot īsākam pēc garuma kā pati pirmā stāvēšana.
• Kad tas ir pabeigts, ir izpildīta divu vienību lūgšana ar četriem rukū un četrām sadždām.

Vai lūgšana tiek pildīta skaļi vai klusām?

Saskaņā ar stiprāko zinātnisko viedokli, tā tiek pildīta skaļi, jo Aiša ir atstāstījusi, ka Pravietis (s) pildīja Salāt al-Kusūf skaļi. [11]

Hanafi skolas piekritēji uzskata, ka Salāt al-Kusūf ir jāpilda klusām. [12] Viņi saka, ja lūgšana tika pildīta skaļi, tad kāpēc Aišai vajadzēja noteikt aptuveno recitācijas garumu? Tomēr Bukhārī hadīss ir skaidrs un sastāda stiprāko atstāstu šajā jautājumā.

Hadīss, kurā Pravietis (s) stāvēja lūgšanā ilgu laiku un no viņa nebija dzirdama ne skaņa – šim hadīsam ir vāja atstāstījuma ķēde. [13]

Kur lūgšana tiek pildīta

Sunna ir pildīt Salāt al-Kusūf masdžidā kopā ar citiem muslimiem, kā to ir norādījis imāms Bukhārī ar savu tabvib. [14] Arī sievietēm ir atļauts piedalīties šajā lūgšanā masdžidā.

Hanafī skolas piekritējiem ir atšķirīgs viedoklis par abām lūgšanām – viņi dod priekšroku Salāt al-Kusūf pildīšanai mošejā, un uzskata, ka tā ir sunna pildīt Khusūf lūgšanu mājās katram individuāli. Kā pierādījumu viņi uzrāda principu, ka brīvprātīgās lūgšanas ir pildāmas mājās, ja vien nav skaidru pierādījumu kam citam. Ir daudz pierādījumu par solāro aptumsumu, bet par lunāro ir daudz vairāk nekā par solāro, un tā kā nekas nav bijis atstāstīts [15] par lunārā aptumsuma lūgšanu masdžidā, tad sākotnējais lēmums ir tāds, ka tā jāpilda mājās. Tāpat šo argumentu stiprina fakts, ka lunārais aptumsums vienmēr notiek naktī. [16]

Khutba pēc lūgšanas

Tā ir sunna, ka imāms pēc lūgšanas dod divu daļu khutbu, kā atgādinājumu par šādu dramatisku un grafisku notikumu kā aptumsums. Ir jāsauc ļaudis uz laba darīšanu, jādod viņiem padomi reliģijas lietās un jāpavēl viņiem veikt taubu (grēku nožēlu) un īpaši meklēt patvērumu pie Dieva no soda, ko piedzīvo kapā, kā to ir noteicis imāms Bukhārī savā Sahīh. [17] Daži ir skaidrojuši saikni starp sodu kapā un aptumsumu tajā, ka tie abi ietver tevi tumsā, tādējādi dodot tālāku ieskatu, kā agrīnie muslimi attiekušies pret šādiem notikumiem. [18]

Ir atstāstīts, ka Pravietis (s) khutbā pēc Kusūf lūgšanas teica: „Ja jūs zinātu to, ko es zinu, tad jūs smietos maz un raudātu daudz.” [19] Tas vēlreiz uzsver nepieciešamību uztvert un saprast aptumsumu par tādu, kāds tas patiesībā ir – Dieva milzīgās varas zīmi, kas atgādina par notikumiem, kad cilvēki sapratīs, ka noteiktā Stunda ir klāt, jo solārā sistēma pilnībā sabruks. Aptumsums dod mums šo nākotnē gaidāmo notikumu garšu. Ir jātiecas gūt pēc iespējas vairāk labuma no šī notikuma, nevis jāattiecas pret to kā pret izpriecu, kā mēs redzam tik daudz neticīgo darām šajā laikā.

Citas brīvprātīgās pielūgsmes darbības, izņemot lūgšanu

Ir atstāstīts, ka Pravietis (s) pavēlēja ticīgajiem šādos bailes iedvesošos brīžos veikt pēc iespējas vairāk istighfār un dhikr. [20] Tāpat ir ieteicams veikt duā (personīgos aizlūgumus) un ziedot labdarībā. Šādos laikos ieteicamas arī tādas labas darbības kā vergu brīvlaišana – ir jātiecas izmantot iespēju ne tikai pildīt sunnu, bet tuvināties Dievam ar to, kas Viņam tīkams.

Es lūdzu Dievam pasargāt mūs visus no Viņa soda un dusmām, un padarīt mūs par tiem, kas Viņu mīl un griežas pie Viņa ar grēku nožēlu.

Un Allāhs zina labāk.

Lai Dieva miers un svētība ir pār Pravieti (s) un viņa ģimeni.

*****

Piezīmes:

1. al-Bukhâri in Kusûf (no. 1059)

2. ibid

3. al-Fath (1/705)

4. Sharh al-Mumti’ (5/236)

5. Majmû’ al-Fatâwa (24/257)

6. al-Fath (1/691)

7. The Hanbalis considered it so in al-Mughni (3/321) as do the Shâfi’îs, and the famous narration from Abû Hanîfah (see Tuhfatul Fuqahâ 1/182). Ibn Rajab considered it a fardh kifâyah (see Sharh Mumti’ 5/237)

8. al-Bukhâri in Kusûf (no. 1044, 1046, 1047, 1055, 1056, 1059)

9. Abû Dâwûd (no. 1187) and authenticated by Albâni

10. ibid

11. al-Bukhâri in Kusûf (no.1065), Muslim in Salât al-Kusûf (no.901), Tirmidhi (no.563)

12. Badâ’i as-Sanâ’i (1/629)

13. Shu’ayb al-‘Arnaût amongst many others graded it weak in all its chains. See Sahîh ibn Hibbân (7/94-96).

14. the naming and placing of his chapter titles in a specific way to show his fiqh

15. this has been refuted by ibn Hajr in al-Fath (2/707) showing more than one narration of Salât al-Khusûf being performed.

16. Badâ’i as-Sanâ’i (1/631)

17. al-Bukhâri in Kusûf (no.1055)

18. al-Fath (1/691)

19. al-Bukhâri in Kusûf (no.1044)

20. al-Bukhâri in Kusûf (no.1059)

—————————————————–

Raksta autors: Abu Īsa Niamatullāh (Abu Eesa Niamatullah); avots: http://propheticguidance.co.uk/understanding-eclipses-the-islamic-way/