Kafija

Pasaulē ik dienas tiek izdzertas apmēram 1 600 000 000 kafijas tases. Miljardiem cilvēku to ir padarījuši par daļu no savas ikdienas rutīnas. Un tomēr tikai daži apzinās šī visur esošā dzēriena islāmisko izcelsmi.

Saskaņā ar vēstures liecībām, 1400-tajos gados kafija kļuva par ļoti populāru dzērienu muslimu vidū Jemenā, Arābijas dienvidu pussalā. Leģenda vēsta, ka kāds kazu gans (daži saka, ka no Jemenas, citi – ka no Etiopijas) pamanījis, ka viņa kazas kļuva ļoti enerģiskas un sāka daudz lēkāt pēc tam, kad bija saēdušās kāda konkrēta koka sēklas. Viņš bija gana drosmīgs, lai izmēģinātu šīs sēklas arī pats, tādējādi pamanot, ka tās viņam dod enerģijas pieplūdumu. Ar laiku attīstījās tradīcija šīs sēklas apgrauzdēt un pārliet ar ūdeni, lai pagatavotu skābenu, bet spēcīgu dzērienu – un tā radās kafija.

Neatkarīgi no tā, vai šis stāsts par kazu ganu ir patiess vai nē, kafija atrada savu ceļu no Jemenas uz visu pārējo Osmaņu impēriju, kas bija 15. gs. muslimu impērija. Visās lielākajās muslimu pasaules pilsētās – Kairā, Stambulā, Damaskā un Bagdādē – uzplauka kafijas namiņi, kas bija specializējušies šī jaunā dzēriena pagatavošanā. Savu ceļu no muslimu pasaules uz Eiropu šis dzēriens atrada caur slaveno tirdzniecības pilsētu Venēciju. Lai gan sākumā katoļu autoritātes to nopēla kā “muslimu dzērienu”, kafija tik un tā kļuva par daļu no Eiropas kultūras. 1600-tajos gados kafijas namiņi kļuva par vietu, kur satikās filozofi, lai pārrunātu tādus jautājumus kā cilvēktiesības, valdības funkcijas un demokrātija. Šīs pie kafijas tases veiktās diskusijas aizsāka to, ko mēs pazīstam kā Apgaismības laikmetu – vienu no spēcīgākajām intelektuālajām kustībām mūsdienu pasaulē.

No Jemenas/Etiopijas kazu gana līdz Eiropas politisko uzskatu grozīšanai, patērējot vairāk nekā 1 miljardu kafijas tasīšu ikdienas, šis muslimu izgudrojums ir viens no svarīgākajiem izgudrojumiem cilvēces vēsturē.

Algebra

Lai gan daudzi vidusskolnieki, nomokoties matemātikas stundu laikā, īsti nenovērtē algebras nozīmīgumu, tas ir viens no nozīmīgākajiem muslimu zelta laika devumiem mūsdienu pasaulei. To izstrādāja lieliskais zinātnieks un matemātiķis Muhammads ibn Mūsa al-Khawarizmi, kas dzīvoja no 780. līdz 850. gadam Persijā un Irākā.

Savā monumentālajā grāmatā „Al-Kitāb al-mukhtaṣar fī ḥisāb al-džabr wal-mukābala” (Latviski: Īss konspekts aprēķinu veikšanai izmantojot pabeigšanu [divu salauztu daļu atkal apvienošanu] un balansēšanu [izslēgšanu]), viņš ir izvirzījis pamatprincipus algebriskajiem vienādojumiem. Pašas grāmatas nosaukums satur vārdu “al-džabr” [jeb “al-gabr”], kas nozīmē “divu salauztu daļu atpakaļ apvienošana”, un no šī vārda ir radies latīņu termins “algebra”. Grāmatā al-Khawarizmi paskaidro, kā izmantot algebriskos vienādojumus ar nezināmiem mainīgajiem, lai atrisinātu reālās pasaules problēmas, tādas kā zakā (obligātais attīrīšanās ziedojums no muslima gūtajiem ienākumiem) aprēķināšana un mantojuma sadalīšana. Viņa lēmums izstrādāt algebras nosacījumus ir unikāls ar to, ka tas ir radies no vēlmes padarīt vienkāršākus ar islāmisko likumdošanu saistītos aprēķinus, lai tos pielietotu tādā pasaulē, kurā nav kalkulatoru un datoru.

1000-tajos un 1100-tajos gados Eiropā al-Khawarizmi grāmatas tika pārtulkotas latīņu valodā, kur viņš bija pazīstams kā Algoritmi (vārds “algoritms” ir balstīts uz viņa vārda un viņa darbiem, kas saistīti ar matemātiku). Bez darba, ko viņš ieguldīja algebras izstrādāšanā, mūsdienās nebūtu iespējams pielietot praktisko matemātiku tādās jomās, kā, piemēram, inženierzinātnes. Viņa darbi tika iekļauti matemātikas mācību grāmatās Eiropas universitātēs simtiem gadus pēc viņa nāves.

(raksta nobeigumu varat lasīt šeit)

———————————————

Raksta avots: http://lostislamichistory.com/5-muslim-inventions-that-changed-the-world/