(raksta pirmo daļu var lasīt šeit)

4. Iemācies kritizēt bez sāpināšanas

Dzirdot, kā daži muslimi kritizē viens otru, varētu padomāt, ka viņi runā ar kādu islāma noniecinātāju, nevis ar paša brāli vai māsu. Šāda nekompetenta uzvedība ir drošs veids naida radīšanai, citu sāpināšanai un strīdiem. Tas nav ceļš pretim vienotībai.

Mums ir jāapgūst kritikas adab (etiķete), vai tā būtu vērsta pret atsevišķu muslimu vai mūsu vadoņiem. To zinot un pielietojot, mēs spēsim ne tikai atrisināt problēmas praktiskā manierē, bet arī vairot brāļu un māsu vienotības sajūtu kopienā.

Ja tev liekas, ka tava kritika pret kādu pagātnē ir bijusi rupja vai sāpinoša, lūdzu, ej un atvainojies viņiem. Pirms tu to dari, aizlūdz par to brāli vai māsu, jo Pravietis (s) ir teicis, ka duā veicina mīlestību starp cilvēkiem.

5. Izvairies ieņemt stingru nostāju nesvarīgos jautājumos

Eksistē tā saucamais ‘prioritāšu fikh’, kas būtībā tas nozīmē to, ka daži islāma aspekti ir svarīgāki par citiem. Ja apzināsimies mūsu prioritātes, mēs izvairīsimies padarīt maznozīmīgus ar ticību saistītus jautājumus par kopienas šķelšanās iemesliem. Jo īpaši muslimu vadoņiem vajadzētu šo ne tikai saprast, bet arī ieviest savās kopienās, lai nelielas nesaskaņas nesagrautu muslimu vienotību.

6. Nesauc nevienu par kāfiru (neticīgo)

Ja mēs vēlamies radīt labvēlīgu augsni vienotības uzplaukumam, ir jāpieliek punkts šim negatīvajam fenomenam saukt kādu ticīgo par kāfiru. Citu apsaukāšana par kāfiriem ir drošākais veids, kā izolēt atsevišķus indivīdus no muslimu sabiedrības. Mums jāatceras, ka muslimi nāk no visdažādākajām kultūrām un sociāli ekonomiskajām vidēm, neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši un uzauguši ticībā, vai arī pievērsušies tai vēlāk. Ja cilvēks izsaka idejas, kas neietilpst islāmiskajā vērtību sistēmā, viņš vai viņa ir laipni jāizlabo. Viņu apsaukāšana par kāfiriem tikai piešķils uguni viņu zināšanu trūkumam, dusmām un ietiepībai, nemaz nerunājot par to, ka tas viņus pazemos un apkaunos.

Pravietis (s) mūs ir brīdinājis, ka, ja viens cilvēks nosauc otru par kāfiru, bet izrādās, ka apsaukātais tāds nemaz nav, tad tas indivīds, kurš ir izteicis šo apgalvojumu, ir kāfirs.

7. Pārvari etniskās robežas

Zināšanu trūkuma radītā prakse veidot ‘etniskās masdžidas’, Alhamdulillāh, lēnām, bet droši izzūd. Tomēr ejams vēl ir garš ceļš. Visām mūsu institūcijām, organizācijām un kopienām ir jākļūst etniski dažādākām un atvērtākām rūpēties par no dažādām vidēm nākušu muslimu vajadzībām. Muslimu vadoņiem un katram muslimam individuāli ir pienākums pārliecināties, ka neviens muslims, neatkarīgi no viņu etno-kultūras vides, nejūtas ignorēts, pamests novārtā vai izstumts no kopienas.

To var paveikt tikai tad, ja muslimu vadoņi un individuāli muslimi spers pirmo soli pretim muslimam, kas dēļ savas etniskās piederības varētu būt bijis izolēts no masdžidām un citām institūcijām. Nepietiek, ka vienkārši atver durvis visiem. Ir jāstrādā pie tā, lai saņemtu atsauksmes, ierosinājumus un atbalstu no visiem muslimiem, kas sekmētu to, ka viņi jūtas piederīgi kopienai.

Personiskāks veids, kā nostiprināt attiecības ar citiem muslimiem, ir uzaicināt viņus pie sevis ciemos uz kopīgu maltīti. Uzaicini arī ne-muslimus, lai noņemtu savstarpējās barjeras un dalītos ar islāmu.

8. Pievērs uzmanību sūrā Hudžurat minētajam padomam

Šī Kurāna 49. nodaļa sniedz lieliskus padomus par to, no kādas uzvedības muslimam būtu jāizvairās, lai nodibinātu vienotību starp muslimiem. Piemēram, Dievs sniedz mums padomu izvairīties no citu apsmiešanas, neslavas celšanas un aizdomām pret citiem. Tās visas ir lietas, kas kalpo par pamatu mūsu sašķeltībai un rada naidu, sāpes un strīdus.

Ģimenes kopā sanākšanas reizēs apspriediet sūrā Hudžurat minētās tēmas par muslimu uzvedību, izveidojiet savā kopienā mācību grupas gados jauniem un vecākiem muslimiem un runājiet par šīm tēmām khutbās (spediķus), lai dalītos šajā Dievišķajā gudrībā ar visiem.

Kad atminies, ka esi veicis ghībah (kāda aprunāšanu) pret citu muslimu vai ne-muslimu, vajadzētu atcerēties, ka tev ir jāprasa šim cilvēkam piedošana. Tas ir priekšnoteikums, lai atbrīvotos no šī grēka.

9. Saki citiem ‘salām’ un dalies ar šiem padomiem

Citu sirsnīga un patiesa sveicināšana ar ‘salām’ [‘assalāmu aleikum’ – muslimu miera sveiciens] ievērojami veicinās vienotības veidošanos un vispārēju labumu. Pravietis (s) teica: „Ak ļaudis! Nododiet salām, pabarojiet izsalkušos, saglabājiet attiecības ar saviem radiem un lūdziet, kamēr ļaudis guļ (naktī) un jūs ieiesiet Paradīzē ar mieru.” (Tirmidhi) Papildus tam, dalieties ar iepriekš minētajiem padomiem ar citiem muslimiem savā kopienā. To var izdarīt, iesakot khatībam (sprediķa lasītājam) piektdienās un Īd lūgšanās izmantot šo rakstu kā pamattēmu sprediķim. Tāpat tu vari arī vienkārši izdrukāt šo rakstu un izdalīt to citiem ticīgajiem vai publicēt to vietējā vai masdžidas laikrakstā. Ir svarīgi šo tēmu pārrunāt arī dažādās muslimu pulcēšanās reizēs, lai rosinātu muslimus par to aizdomāties.

10. Viec duā par vienotību

Palūdz imamam, lai viņš savās khutbās uzsver vienotību kā islāmisko pienākumu un iesaka praktiskus risinājumus tā realizēšanai jūsu valstī vai islāmiskajā organizācijā.

Iesaki arī muslimiem, kas dodas hadžā, lai viņi veic īpašu duā par muslimu vienotību. Kad hadžu veikušie muslimi atgriežas no svētceļojuma, Pravietis (s) pamudināja mūs doties viņus sagaidīt un, kad esam viņus sagaidījuši, arī lūgt, lai viņi par mums aizlūdz duā. Šī ir vēl viena iespēja lūgt duā par muslimu vienotību.

Visbeidzot, pārliecinies, ka tu kā indivīds ne tikai veicini vienotību, bet arī veic par to duā, jo galu galā iznākums ir Dieva rokās.

——————————–

Autors: Abduls Maliks (Abdul Malik); avots: http://muslimvillage.com/2015/05/09/31188/10-things-you-can-do-to-develop-a-culture-of-muslim-unity/