Dažādu reliģiju dziļi ticīgi cilvēki izvēlas nošķirties no pārējiem, lai veiktu sirds attīrīšanu. Meklējot tuvību ar dievišķo, viņi aiziet kalnu alās, klosteros vai eremītu vientulībā, ko viņi izvēlas sabiedrības vietā. Dievs ir pagodinājis islāmu kā pēdējo Derību* ar hadžu (svētceļojums uz Meku), kas ir islāma veids sevis attīrīšanai – noteikts laika periods, kas izvēlēts svētceļotāju
Klāt ir hadža (svētceļojuma uz Meku) sezona! Ahmadu ģimene dalās padomos, kā arī mājās palicēji var padarīt šo laiku īpašu.
Mūsu iemīļotais Pravietis, lai Dieva žēlastība un svētība ir pār viņu, piedzima Mekā, Saūdu Arābijā, ap 570. gadu. Viņš ir piemērs visai cilvēcei, jo vienmēr bija ievērojams vīrs. Viņam lieliski padevās visas dzīves jomas – gan būt par pravieti un valdnieku, oratoru un karavīru, vīru un draugu, tēvu, tēvoci un vectēvu. Viņš bija piemērs mīlestībā,
Burtiskā tulkojumā hadžs nozīmē “doties uz kādu vietu”. Tomēr islāmiski ar to apzīmē gadskārtējo svētceļojumu, ko muslimi veic uz Meku, ar nolūku izpildīt noteiktus reliģiskus rituālus saskaņā ar Pravieša Muhammada (s) sniegto metodoloģiju. Pirmo reizi Dievs noteica Hadžu un tā rituālus pravieša Ābrahama (as) laikā, un viņš bija tas, kuru kopā ar viņa dēlu Ismāīlu,
Kā pirmās desmit Dhul-Hidžah mēneša dienas atšķiras no citām gada dienām? Visi slavinājumi ir Dievam, Kurš radīja laiku un padarīja dažus brīžus labākus par citiem, dažus mēnešus, dienas un naktis labākas par citām, kad atalgojums ir daudzkāršots kā žēlastība pret Viņa kalpiem. Šis ir lielisks iedrošinājums darīt vairāk taisnīgu darbu un kļūt dedzīgākiem Dieva pielūgsmē
(raksta pirmo daļu var lasīt šeit) 4. Iemācies kritizēt bez sāpināšanas Dzirdot, kā daži muslimi kritizē viens otru, varētu padomāt, ka viņi runā ar kādu islāma noniecinātāju, nevis ar paša brāli vai māsu. Šāda nekompetenta uzvedība ir drošs veids naida radīšanai, citu sāpināšanai un strīdiem. Tas nav ceļš pretim vienotībai. Mums ir jāapgūst kritikas adab
(raksta iepriekšējo daļu var lasīt šeit) Hadžara un Ismāīls turpināja dzīvot tur, kur Ibrāhīms bija viņus atstājis. Ibrāhīms šad un tad apciemoja savu ģimeni. Kad Ismāīls bija pieaudzis par jaunu zēnu, Ibrāhīms nosapņoja, ka Dievs liek viņam upurēt viņa dēlu Ismāīlu. Ibrāhīms pamodās ļoti nobijies. Taču sapnis atkārtojās trīs naktis pēc kārtas. Viņš kļuva pārliecināts,
وَمَنْ أَحْسَنُ دِينًا مِّمَّنْ أَسْلَمَ وَجْهَهُ لله وَهُوَ مُحْسِنٌ واتَّبَعَ مِلَّةَ إِبْرَاهِيمَ حَنِيفًا وَاتَّخَذَ اللّهُ إِبْرَاهِيمَ خَلِيلاً “Un kā reliģija var būt labāka par to, kas padeva savu seju Allāham, būdams labu darošs, un sekoja Ibrāhīma reliģijai kā viendievis. Un Allāhs ņēma Ibrāhīmu par tuvu draugu.” (Kurāns 4:125) Dhul-Hidžam iestājoties, daudzi no mums māj atvadas
4055 
