Salmāns Abū Dāvūds skaidro hadža – muslimu svētceļojuma uz Meku – rituālos slēpto dziļāko nozīmi. Hadžs ir viens no lielākajiem pacietības un padevības pārbaudījumiem, kas prasa no muslima gan fizisku, gan garīgu sagatavošanos. Fiziskā sagatavotība iekļauj sevī veselības uzlabošanu, imunitātes pacelšanu un piemērotu apavu izvēli, ja muslims ir nolēmis šķērsot lielus attālumus starp rituālu vietām
Daudzos Kurāna pantos, Dievs ir teicis Pravietim Muhammadam (s) sekot Ibrāhīma ticībai, kurš bija patiess ticīgais un guva iesauku Khalilullāh (Dieva draugs). Pēc piedzīvotās cietsirdības pie Irākas karaļa Namrūda, kurš mēģināja viņu nogalināt, Ibrāhīms atstāja Irāku, lai dotos uz Palestīnu un vēlāk uz Ēģipti. Viņam līdzi bija viņa sieva Sāra, kura bija arī viņa māsīca,
admin
1901 
0 Komentāru
Hadžara, Ibrahīms, Išāks, Ishāks, islāma pravieši, Ismaīls, pravieši, Sāra
Pagājušajā reizē tu uzzināji, ka Ibrāhīms atstāja savu sievu Hadžaru un viņu dēlu Ismāīlu pamestā vietā. Tad viņš atgriezās pie savas pirmās sievas Sāras, kura bija noskumusi, ka viņiem nebija abiem kopīgu bērnu. Dažus gadus vēlāk, Dievs sūtīja pie Ibrāhīma eņģeli Džibraīlu (Gabrielu), lai nodotu viņam priecīgas ziņas par to, ka viņam būs vēl viens
(raksta iepriekšējo daļu var lasīt šeit) Hadžara un Ismāīls turpināja dzīvot tur, kur Ibrāhīms bija viņus atstājis. Ibrāhīms šad un tad apciemoja savu ģimeni. Kad Ismāīls bija pieaudzis par jaunu zēnu, Ibrāhīms nosapņoja, ka Dievs liek viņam upurēt viņa dēlu Ismāīlu. Ibrāhīms pamodās ļoti nobijies. Taču sapnis atkārtojās trīs naktis pēc kārtas. Viņš kļuva pārliecināts,
(raksta pirmo daļu lasiet šeit) Hadžara, atstāta pavisam viena starp diviem kalniem (Safu un Marvu), nezināja ko iesākt. Kad bērns lielajā karstumā sāka aiz slāpēm raudāt, viņas sirds plīsa pušu par viņas dēlu – bet ko gan viņa varēja iesākt? Nebija nedz ūdens, nedz ēdiena, nedz patvēruma, un nekur neredzēja itin nevienu dzīvu būtni. Viņa
Kad Hadžarai piedzima Ismāīls, Ibrāhīma pirmā sieva Sāra skuma par to, ka viņai nebija pašai savu bērnu. Dievs pavēlēja Ibrāhīmam aizvest viņa sievu Hadžaru un dēlu Ismāīlu uz vientuļu vietu un atstāt viņus tur. Vai vari iedomāties, kā Ibrāhīms jutās? Viņam bija neizsakāmi grūti paklausīt šai pavēlei – atstāt savu sievu un bērnu, kurš bija
Tālā pagātnē Irākā kādam vīram vārdā Azars, kurš greba no koka elkus, piedzima dēls vārdā Ibrāhīms. Tolaik arābi pielūdza koka un akmens elkus. Tāpat viņi ticēja, ka zvaigznes noteica cilvēku likteni. Kad Ibrāhīms pieauga, viņš sāka saprast, ka cilvēku roku taisīti elki nevar nevienam palīdzēt. Nebija nekādas jēgas no tiem neko lūgt. Tie pat nevarēja
وَمَنْ أَحْسَنُ دِينًا مِّمَّنْ أَسْلَمَ وَجْهَهُ لله وَهُوَ مُحْسِنٌ واتَّبَعَ مِلَّةَ إِبْرَاهِيمَ حَنِيفًا وَاتَّخَذَ اللّهُ إِبْرَاهِيمَ خَلِيلاً “Un kā reliģija var būt labāka par to, kas padeva savu seju Allāham, būdams labu darošs, un sekoja Ibrāhīma reliģijai kā viendievis. Un Allāhs ņēma Ibrāhīmu par tuvu draugu.” (Kurāns 4:125) Dhul-Hidžam iestājoties, daudzi no mums māj atvadas