Dievs bija ļoti iecietīgs pret Mūsu un deva viņam visu, ko vien viņš prasīja lūgšanās priekš savas tautas. Kad Mūsā nonāca no Tūr kalna ar Toru (Dieva doto Grāmatu), viņš lika saviem ļaudīm lūgt Dievam piedošanu un ticēt tikai vienam vienīgajam Dievam. Būdami stūrgalvīgi pēc dabas, Mūsas ļaudis atteicās ticēt Dievam, līdz viņi paši nebūs
Džamals Al-Dīns Zarabozo (Jamaal al-Din Zarabozo) – ASV islāma aprindās populāra personība – stāsta par Kurāna brīnumiem un to ietekmi uz viņa ceļu pie islāma. Piektā daļa: Dieva un praviešu apraksti Kurānā salīdzinājumā ar to aprakstiem Bībelē un Talmūdā. Talmūdā[1], no kuras, pēc zinātnieka Rodinsona apgalvojuma, Kurāns ir aizņēmies informāciju, ir pieminēts notikums, kur vairāki
Cietumā kopā ar Jūsufu sēdēja arī karaliskā galma pavārs un vīna pasniedzējs. Kādu dienu, viņi abi pienāca pie Jūsufa un pastāstīja viņam par saviem sapņiem. Pavārs bija nosapņojis, ka viņš nes uz galvas maizi un ka šo maizi knābā putni. Vīna pasniedzējs sapnī bija redzējis, ka viņš taisa no vīnogām vīnu. Dievs bija svētījis Jūsufu
Ibrāhīma dēlam Ishākam bija dēls Jakūbs. Jakūbs bija ļoti dievbijīgs vīrs – viņš bija Dieva pravietis. Viņam bija divpadsmit dēli no dažādām viņa sievām. Jaunākie divi (Jusufs un Bani Amins) bija dzimuši no vienas mātes. No visiem saviem dēliem, Jakūbs mīlēja visvairāk Jusufu. Kādu dienu, Jusufs redzēja sapni, ka saule, mēness un vienpadsmit zvaigznes veica
(raksta trešo daļu lasiet šeit) 2. Dievs nevar mainīties. Bībelē Dievs pats esot teicis: „Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos…” (Bībele, Maleahija grāmata 3:6) Ar to Viņš pasaka, ka Viņš nav vienu dienu priecīgs, otru bēdīgs, bet trešajā dienā dusmīgs. Viņa būtība nemainās, un tāpēc Dievs nevar būt pakļauts tiem pašiem likumiem kam
Tālā pagātnē Irākā kādam vīram vārdā Azars, kurš greba no koka elkus, piedzima dēls vārdā Ibrāhīms. Tolaik arābi pielūdza koka un akmens elkus. Tāpat viņi ticēja, ka zvaigznes noteica cilvēku likteni. Kad Ibrāhīms pieauga, viņš sāka saprast, ka cilvēku roku taisīti elki nevar nevienam palīdzēt. Nebija nekādas jēgas no tiem neko lūgt. Tie pat nevarēja
Miljoniem gadu atpakaļ, pasaules nebija. Dievs teica: „Kun!” („Esi!”), un pasaule bija radīta. Taču tajā joprojām nebija cilvēku. Pat Džannā (debesīs/ Paradīzē) nebija cilvēku. Džanna ir visskaistākais dārzs, kādu jebkurš no mums var iedomāties. Tajā ir dažnedažādākie augļu koki, kādus vien varam iztēloties – granātāboli, olīvas, vīnogas un daudzi citi. Džannā plūst spirdzinoša ūdens, piena un
1848 
