(raksta trešo daļu lasiet šeit)

2. Dievs nevar mainīties.

Bībelē Dievs pats esot teicis: „Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos…” (Bībele, Maleahija grāmata 3:6)

Ar to Viņš pasaka, ka Viņš nav vienu dienu priecīgs, otru bēdīgs, bet trešajā dienā dusmīgs. Viņa būtība nemainās, un tāpēc Dievs nevar būt pakļauts tiem pašiem likumiem kam cilvēks. Piemēram, Dievs radīja laiku, tāpēc Viņš nevar būt pakļauts laikam, jo Viņš eksistēja vēl pirms laiks bija radīts, Viņš nekļūst vecs, Viņš neiet caur kaut kādiem laikiem un nemainās laikā, nekļūst miegains vai piekusis. Viņš radīja gaisu, tāpēc Viņam to nevajag, jo Viņš eksistēja jau tad, kad tā nebija, Viņš radīja sauli, tāpēc tās siltums Viņam nav nepieciešams. Viņam nesalst un nav karsti. Ar Dievu tas nevar notikt, tāpēc Dievs nevar atnākt uz zemi, kļūt par cilvēku un tikt pakļauts visiem šiem likumiem, kam pakļauti cilvēki. To Dievs nevar izdarīt saskaņā ar Viņa būtību.

Ir cilvēki kas saka, ka Dievs var izdarīt pilnīgi jebko, bet šāda tipa apgalvojums nav pilnībā precīzs. Jo Dievs var izdarīt jebko, kas ir saskaņā ar Viņa būtību. Piemēram, Dievs nevar tikt nosūtīts uz Elli vai uz Paradīzi, Dievs nevar nomirt, Viņš nebija dzimis, Dievs neēd. Ir noteiktas lietas, ko Viņš nedara, jo tas būtu pretrunā ar Viņa būtību, lietas, kas Viņu padarītu mazāk par Dievu, ja Viņš tās darītu. Tāpēc islāmā Dievam ir skaidri noteikti atribūti, ko Viņš par sevi ir teicis – kāds Viņš ir. Cilvēka atribūti nevar tikt piešķirti Dievam. Atsevišķi Dieva atribūti (piemēram, žēlsirdība u.tml.) zemākā pakāpē var būt piešķirt cilvēkam, bet to augstākā pakāpe pieder Dievam. Taču ja mēs savus atribūtus piešķiram Dievam, tas samazina Viņa dievišķumu.

Ja Dievs ir Vistaisnīgākais, tad Viņš nedarīs kaut ko netaisnīgu. Ja Dievs ir Pašpietiekams, tad viņš nevar būt no kāda atkarīgs. Viņš ir Patiesais, tāpēc Viņš nevar melot un krāpties.

Viss, ko mēs darām un kas mūs padara par ne tik ideāliem, Dievs to nevar darīt, jo Viņš ir ideāls. Jebkas, kas Viņu padarīs ne tik ideālu, Viņš to nevar izdarīt. Būtība, kas nav dievišķa, nevar eksistēt Dievā. Tā var eksistēt tikai Viņa radībā, jo Dievs tās uztaisīja, radīja, tās nav daļa no Viņa. Tieši tāpēc nav iespējams, ka visu laiku Dievs būtu bijis tikai viens un pēkšņi Viņš nolemj sadalīties trijās daļās. Viņš nemainās procesa vidū, Viņš cilvēces eksistences vidū pēkšņi nemaina visu pestīšanas metodi, jo Viņš ir pastāvīgs. Viņš nemainās un tāpēc arī nemaina savu pestīšanas metodi. Tā ir tāda pati, kā bija no pašiem pirmsākumiem, kopš Ādams tika nosūtīts uz zemes – doties pie Dieva pa tiešo, pierādot, ka esi tā vērts, lai tev piedotu, piestrādājot pie tā, lai Dievs tev piedotu, un darot labus darbus. Tā tas ir bijis vienmēr.

Arī muslimi tic, ka Jēzus atgriezīsies uz šīs zemes, un, kad viņš atgriezīsies, viņš to visu padarīs skaidru. Vispirms viņš salauzīs krustus, pierādot, ka viņš nav ticis sists krustā. Otrā lieta, ko viņš izdarīs: viņš nogalinās cūku, pierādot, ka viņš nekad nav pārkāpis Mozus noteiktos likumus, bet bija nācis tos atkārtoti mācīt. Viņš atnāks un paskaidros, ka nav Dievs un nav Dieva dēls un lai viņu nepielūdz. Un tad viņš parādīs cilvēkiem pareizo ceļu, kā sekot Dievam – to, kā tas bijis jādara no paša sākuma.

Pirms minam galveno iemeslu, nedaudz pakavēsimies pie tā, ko apskatām. Mēs tiecamies parādīt Dieva patieso būtību. Viņš pilnīgi noteikti nav cilvēks. Viņš nevar būt cilvēks. Kad muslimi saka savu ticības apliecinājumu, tas sākas ar noliegumu – mēs noliedzam jebkādas citas dievības eksistēšanu, nekas šajā eksistencē nevar būt mūsu radītājs, un tad mēs apstiprinām – ka ir tikai viens īstais Dievs Radītājs. Mēs necenšamies uzbrukt kristietībai, bet tikai parādīt Dieva un Jēzus patieso būtību, aizstāvēt Jēzu, jo mēs ļoti mīlam Jēzu, viņam nepatiktu, ka cilvēki viņu pielūdz, jo tas ir pretrunā visam, ar ko viņš nāca, visam ko mācīja.

Tieši to mēs mēģinām jums paskaidrot, ka ir tikai viens Dievs, un Viņš radīja mūs, nevienam atļauju neprasot. Viņš neprasīja atļauju ne mūsu vecākiem, ne Jēzum, ne Mozum, utt. Tāpēc mums nav jāiet lūgt Dievu caur kādu, mums nav jālūdz kādam atļauja, priesterim vai kādiem svētajiem būt par mūsu starpniekiem ar Dievu. Mēs dodamies pie Viņa viens pret vienu, un, kad esam sapratuši, ka ir tikai viens Dievs, mums ir jāsaprot, kāda ir Viņa vēsts, un ko īsti Viņš no mums vēlas. Šeit svarīgu lomu spēlē Dieva vēstneši un pēdējais cilvēcei sūtītais Pravietis Muhammads (s), kura atnākšanu pareģoja arī Jēzus. Jaunajā derībā Jēzus pavēstīja par Muhammada (s), kurš būs pēdējais pravietis un žēlastība cilvēcei. Un viņš mums pastāstīja, kā jādzīvo, lai darītu to, ko Dievs no mums ir vēlējies.

Visiem liekas, ka islāms ir kaut kas jauns un savādāks. Tomēr ja mēs Bībelē izpētām to, kā dzīvoja Jēzus, Mozus un Ābrahams, tad var secināt, ka muslimi tikai tiecas dzīvot tā, kā šie visi pravieši to bija mācījuši. Mēs neesam atpalikuši laikā – mēs esam devušies atpakaļ, lai pielūgtu Dievu tā, kā Viņš to vienmēr ir licis, pielūgtu Viņu tā, kā Viņš to ir gribējis. Tas nenozīmē, ka mums ir jāsāk jāt uz kamieļiem un jāizmet visa tehnoloģija. Nē, mēs dzīvojam mūsdienu pasaulē un varam izmantot visu, ko tā piedāvā, bet kad ir runa par attiecībām ar Dievu, tad ir jāatgriežas pie tā, kādas mums tās rādīja pravieši.

Kad runājam par Vienīgā Radītāja pielūgsmi, mēs atgriežamies pie vārda ‘islāms’ nozīmes – pakļaut sevi pilnībā tam, ko vēlas Dievs. Tā ir pielūgsmes patiesā būtība. Es darīšu to, ko Dievs no manis vēlas. Tieši to Jēzus darīja visu savu dzīvi. Viņš darīja visu, ko Dievs no viņa prasīja. Un ja Dievs vēlas, lai es lūdzu vismaz piecas reizes dienā, tas es to daru, un pat tas nav gana – tā būtu jājūtas muslimam un tā būtu jājūtas tam, kurš patiesi pielūdz Dievu. Ka es nespēju izdarīt gana daudz priekš Dieva, lai atmaksātu Viņam par manis radīšanu. Dievs vēlas, lai gavēju, tad es gavēju pateicībā Viņam. Viņš vēlas, lai atturos no alkohola un ārlaulību sakariem, tad es to daru, jo tas ir dzīvesveids, kas ir patīkams Dievam.

Tieši tajā slēpjas pielūgsmes būtība, ka mēs ikkatru savas dzīves soli speram saskaņā ar to, ko Dievs vēlas. Tātad būtībā mēs kļūstam par Dieva kalpiem, Dieva vergiem. Jo būsim godīgi – mēs visi vergojam kaut kā labā: priekšniekam darbā, sievai, naudai, utt. Mēs katrs savā ziņā kalpojam kaut kam, un Dievs saka, lai esam kalpi Viņam, jo ja nebūsim Viņam, tad būsim kam citam, kas mūs nekad nepadarīs laimīgus. Mēs lūdzam tikai no Viņa, upurējam tikai Viņam, ziedojam tikai Viņa labā, nevis lai izskatītos labi kāda priekšā vai paši justos labi; pielūdzam tikai Viņu, gavējam tikai Viņa dēļ, atsakāmies no alkohola, nemelojam, nezogam utt. – visu tikai Viņa dēļ. Dievam tas nav vajadzīgs, jo Viņš ir pašpietiekams, bet mums tas ir vajadzīgs. Dievu nekādi neiespaidos tas, ja mēs to nedarīsim, taču tas atstās iespaidu uz mums pašiem.

Dievs ir labs, un Viņš pieņem to, kas ir labs. Ja kļūstam par Viņa kalpu, mēs arvien tuvināmies cilvēka ideālajai būtībai. Jo vairāk mēs tiecamies Dievam izpatikt, jo labāki cilvēki kļūstam. Ja katrs no mums to tiešām censtos darīt, tad kādā pasaulē mēs dzīvotu? Arī kristieši saka savās lūgšanās: „Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes…” (Bībele, Mateja evaņģēlijs 6:9-10)

Šajā rakstā ir apskatīti tikai desmit iemesli, kāpēc Jēzus nav Dievs, lai gan to ir daudz vairāk.

Tātad mēs, muslimi, sakām, ka neviens nav pielūgsmes tiesīgs, izņemot Vienīgo īsteno Dievu. “Vienīgais īstenais Dievs” no arābu valodas tulkojas kā Allāhs. Jēzus dzimtā valoda bija aramiešu, un šajā valodā Dievu sauc Āllaha. Jūdi Dievu sauc – Elohim. Arābu valodā runājošie kristieši, kas lasa Bībeli, arī izrunā vārdu Dievs kā Allāhs. Angļu valodā Dievu sauc God, un šāds vārds angļu valodā vēl tikai 600 gadu iepriekš vispār neeksistēja. Tieši tāpat kā latviešu valodas vārds ‘Dievs’ arī neeksistēja Jēzus laikā.

Dievs cilvēkiem ir piešķīris gribas brīvību, un pielūgsmes būtība ir tā, ka mēs apmainām savu brīvo gribu pret Paradīzi – mēs atdodam Dievam savu brīvo gribu paši pēc savas brīvas izvēles, sakot, ka gribam darīt to, ko Dievs no mums vēlas. Tas ir tas, ko mācīja Jēzus, Muhammads, Mozus un visi citi pravieši. Apmaiņā pret to, mēs iegūstam mūžīgu dzīvi Paradīzē. Taču, ja mēs pavadām visu savu dzīvi, izpatīkot tikai paši savām iegribām, un par Dievu vispār neatceramies (vai atceramies tikai lielā nelaimē vai uz svētkiem), vai tiešām mēs ar to varēsim nopelnīt Paradīzi?

1. Dievs ir pielūgsmes objekts.

Lai arī kādai reliģijai cilvēks nesekotu, kāda dievība vienmēr ir tā, kam tiek veltīta pielūgsme, no kuras tiek lūgts brīdī, kad nav vairs kam lūgt, kam tiek celtas statujas un pielūgsmes vietas, kam tiek veikta upurēšana, utt. – atšķiras vien šo dievību vārdi: Buda, Krišna, u.tml. Ja Jēzus būtu bijis Dievs, viņš būtu skaidri norādījis cilvēkiem viņu pielūgt. Bet viņš ir teicis gluži pretējo. tādējādi paredzot, ko cilvēki nākotnē darīs: „Bet velti tie Mani pielūdz (citur tulkots kā godā), sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.” (Bībele, Mateja evaņģēlijs 15:9) Ne viņa, ne Dieva likumus, bet cilvēku likumus. Trīsvienība, Jēzus padarīšana par Dievu un Mozus mācības nosaukšana par nesvarīgu – tas viss ir cilvēku izdomājums un būs velti darīts. Apdomājiet, ko nozīmē ‘velti’ – tas nozīmē, ka tiesas dienā ieradīsies cilvēks, kas daudzus gadu desmitus būs pielūdzis Jēzu, un tajā dienā Jēzus šos cilvēkus noliegs, kā liecina šīs rindas, kurās viņš norāda, ka veltīgi mēs viņu pielūdzam.

Kurānā ir teikts, ka tiesas dienā Dievs prasīs Jēzum, vai viņš lika kādam sevi pielūgt, un Jēzus teiks: nē, es nedarītu neko, izņemot to, ko tu man esi licis.

Un [dienā], kad Allāhs sacīs: “Ak Īsa (Jēzus), Marjamas (Marijas) dēls! Vai tas biji tu, kas ļaudīm teica – ņemiet mani un manu māti par diviem pielūdzamajiem Allāha vietā?” Viņš atbildēs: “Lai topi Tu teiktin [teikts]! Nepiederas man teikt to, uz ko man nav [nekādu] tiesību. Ja es to teicu, tad Tu to zini. Tu zini visu to, kas manī, bet es nezinu to, kas Tevī. Patiesi, Tu esi Tas apslēptā Zinātājs!” (Kurāns, 5:116)

Tāpēc visa Jēzum veltītā pielūgsme ir veltīga, jo viņš nav pielūgsmes objekts. Šo triku ar mums izspēlē Sātans, kurš visu mūsu eksistences laiku mēģina mums likt pielūgt nepatiesas lietas: statujas, dzīvniekus, debess ķermeņus un arī cilvēkus. Taču tiesas dienā Sātans viņus pametīs, kad viņi mēģinās Sātanu vainot, viņš atzīs, ka bija viņus mānījis un ka nevēlas ar viņiem neko kopīgu. Visi lūgšanu kalni, ko šādi cilvēki būs veikuši, un viņu nestie upuri neko nenozīmēs, jo tie nebūs veikti Dievam, bet kaut kam citam. Tāpēc Jēzus Bībelē teica, lai viņu nepielūdz. Pat tad, kad kāds pie viņa atnāca un teica: „Labais Mācītāj…” (Bībele, Marka evaņģēlijs 10:17 un Lūkas evaņģēlijs 18:18 un Mateja evaņģēlijs 19:16) viņš atbildēja: „Kāpēc tu mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.” (Bībele, Marka evaņģēlijs 10:18 un Lūkas evaņģēlijs 18:19 un Mateja evaņģēlijs 19:17)

Jēzus vienmēr noliedza sevis pielūgšanu. Viņš nenoliedza, ja viņu sauca par kungu, jo tā bija cieņas izrādīšanas uzruna starp jūdiem. Taču nebija tāda gadījuma, kad kāds mēģina viņu pielūgt, un viņš to nenoraida.

Atgriezīsimies pie pirmā cilvēka Ādama – vai viņš pielūdza Dievu trijās daļas vai darīja ko tādu, kā cilvēki dara tagad? Viņš veltīja savu pielūgsmi Dievam. Tāpēc labāk darīsim to, ko darīja viņš, darīsim to, ko darīja Ābrahams. Vai viņi piesauca Jēzu, vai kādu citu cilvēku? Mums ir jāseko tam, ko darīja pravieši. Ādams, Noass, Ābrahams, Mozus, Dāvids, Zālamans, Jēzus, Muhammads un visi citi pravieši pielūdza un sauca tikai uz vienu Dievu. Jēzus nekad nelūdza Jēzum. Tāpēc arī mums būtu jārīkojas tāpat, kā rīkojās viņi, un jāpielūdz tikai vienīgais īstais Dievs.

Ar visu šo mēs nevēlamies nevienu noniecināt vai kādam uzbrukt. Mēs vēlamies, lai visi ir glābti. Mēs vēlamies nokļūt Paradīzē un vēlam, lai arī citi nokļūst Paradīzē. Dievs ir teicis, ka ja Viņa kalpi nāktu pie Viņa ar grēkiem tik lieliem kā kalni, bet nepiesaucot Viņam sabiedrotos, tad Dievs viņiem piedotu, jo Viņš ir Vispiedodošākais.

Tāpēc veltiet lūgšanas Viņam pa tiešo. Beidziet pielūgt radības un pielūdziet tikai Dievu. Jebkas, kas ir radīts, nevar būt Dievs, mīliet Jēzu tā, kā viņu ir jāmīl – kā varenu Dieva pravieti.

——————————————

Raksta avots: https://www.youtube.com/watch?v=YW99U4JWNEc