Cietumā kopā ar Jūsufu sēdēja arī karaliskā galma pavārs un vīna pasniedzējs. Kādu dienu, viņi abi pienāca pie Jūsufa un pastāstīja viņam par saviem sapņiem. Pavārs bija nosapņojis, ka viņš nes uz galvas maizi un ka šo maizi knābā putni. Vīna pasniedzējs sapnī bija redzējis, ka viņš taisa no vīnogām vīnu.

Dievs bija svētījis Jūsufu ar talantu izskaidrot sapņus. Viņš abiem vīriem teica: “Es izskaidrošu jūsu sapņus… Tas ir daļa no tā, ko Dievs man ir iemācījis.” Jūsufs viņiem teica, ka pavārs tikšot pakārts un ka viņa galvu knābāšot putni; savukārt vīna pasniedzējs tikšot atbrīvots un nozīmēts galmā pasniegt karalim vīnu. Jūsufs lūdza vīna pasniedzēju, lai tas aizbilstot karalim par viņu (Jūsuf), kad viņš nokļūšot galmā. Taču pēc brīvlaišanas no cietuma, vīna pasniedzējs aizmirsa par Jūsufu, kurš pēc tam pavadīja cietumā vēl dažus gadus.

Kādu dienu, karalim bija dīvains sapnis: viņš redzēja septiņas izkāmējušas govis ēdam septiņas resnas govis. Vēl viņš redzēja septiņas izkaltušas un septiņas zaļas labības vālītes. Viņš jautāja galma ļaudīm, vai kāds var izskaidrot viņam šo sapni. Tikai tad vīna pasniedzējs atcerējās par Jūsufu, kurš joprojām bija cietumā. Paprasījis karalim atļauju, viņš aizgāja aprunāties ar Jūsufu.

Vīna pasniedzējs pastāstīja Jūsufam par karaļa sapni. Tā vietā, lai dusmotos uz saqi par to, ka viņš aizmirsa aizbilst par viņu karalim, Jūsufs izskaidroja sapni: “Septiņus gadus valstī būs labības pārpilnība. Ēdiet tik, cik jums nepieciešams, bet atstājiet, lai pārējā labība paliek vālītēs. Tad nāks septiņi grūti gadi, kuros nebūs lietus un labība neaugs. Tajos ēdiet no tā, ko esat saglabājuši no iepriekšējiem gadiem. Pēc septiņiem sausiem gadiem atkal nāks lietus gadus un laba raža.”

Kad karalis to izdzirdēja, viņš ļoti nopriecājās un gribēja satikt vīru, kas izskaidrojis viņa sapni. Viņš aizsūtīja pēc Jusufa. Taču viņš atteicās atstāt cietumu, jo viņš gribēja, lai karalis saprastu, ka viņš ir ieslodzīts netaisnīgi. Tikai pēc tam, kad karalis bija apjautājies attiecīgajām sievietēm par Jūsufu, kuras apstiprināja viņa nevainību un labo raksturu, Jūsufs piekrita atstāt cietumu.

Jūsufu ar cieņu aizveda uz karaļa galmu, kurš jau bija daudz dzirdējis par viņa plašajām zināšanām, gudrību, uzticību, godīgumu un labajām rakstura iezīmēm. Viņš vēlējās, lai Jūsufs kļūtu par viņa īpašo padomnieku. Jūsufs ieteica, lai uztic viņam atbildību par labības uzglabāšanu un sadali. Karalis piekrita un deva viņam pilnas tiesības uz šo darbu.

Tādējādi Dievs atalgoja Jūsufu par viņa tikumību, dodot viņam tik augstu amatu, kura viņš bija cienīgs.

Vēlāk, kad iestājās sausuma gadi un labības trūkums apkārtējās zemēs, Ēģiptes ļaudīm joprojām bija pietiekami ko ēst. Tas viss bija pateicoties Jūsufa lieliskajai pārtikas rezervju uzraudzīšanai. Uz Ēģipti pēc pārtikas nāca pat ļaudis no apkārtējām zemēm.

__________________________

Avots: Zajeda Zaidi, “Stories from the Quran”, Oxford University Press, 2008.