Faktori, kas ticību dzīvei pēc nāves padara par nepieciešamu.

Jautājums par to, vai dzīve pēc nāves pastāv vai nē, neietilpst zinātnes sfērā, jo zinātni interesē tikai fiksētu datu klasificēšana un analīze. Vēl jo vairāk, tikai pēdējos pāris gadsimtus cilvēka prātus ir nodarbinājuši zinātniskie jautājumi un to izpēte šī termina mūsdienīgajā izpratnē, kamēr ideja par dzīvi pēc nāves ir pazīstama kopš neatminamiem laikiem. Visi Dieva pravieši sauca savus ļaudis pielūgt Dievu un ticēt dzīvei pēc nāves. Viņi tik ļoti uzsvēra nozīmīgumu ticēt dzīvei pēc nāves, ka pat niecīgākās šaubas par tās realitāti nozīmēja Dieva noliegšanu un padarīja visas pārējās reliģiskās doktrīnas bezjēdzīgas. Dieva pravieši ir nākuši un aizgājuši, viņu misijas laiks ir aizkaisīts pār gadu tūkstošiem, bet, neskatoties uz to, viņi visi sludināja par dzīvi pēc nāves. Fakts, ka viņi visi risina šo metafizisko jautājumu tik pārliecinoši un noteikti, pierāda, ka viņiem ir vienots zināšanu avots par to, kas sagaidām pēc nāves: dievišķā atklāsme.

Tāpat arī mēs zinām, ka ļaudis, pie kuriem pravieši tika sūtīti, nostājās pret šiem praviešiem, galvenokārt par augšāmcelšanās jautājumu pēc tam, kad cilvēks ir nomiris, jo šie ļaudis domāja, ka tas nav iespējams. Bet par spīti šai pretestībai, pravieši ieguva daudz patiesu sekotāju. Rodas jautājums: kas lika šiem sekotājiem atmest savas agrākās ticības sistēmas? Kas lika viņiem noraidīt viņu senču nodibinātās uzskatu sistēmas, tradīcijas un paražas, neskatoties uz to, ka šādi viņi riskēja ar pilnīgu atstumtību paši no savas kopienas? Atbilde ir pavisam vienkārša – viņi izmantoja savas prāta spējas un sirdi, lai atskārtu patiesību. Vai viņi saprata šo patiesību praktiskas pieredzes ceļā? Tas nevar tā būt, jo mums nav neiespējams gūt praktisku pieredzi par dzīvi pēc nāves.

Patiesībā papildus uztveres apziņai, Dievs cilvēkam ir devis arī racionālo, estētisko un morālo apziņu. Šī ir tā apziņa, kas vada cilvēku attiecībā uz realitātēm, kuras mēs nevaram pārbaudīt caur maņu orgāniem. Tieši tāpēc visi Dieva pravieši, aicinot cilvēkus ticēt Dievam un dzīvei pēc nāves, apelēja pie estētiskās, morālās un racionālās cilvēka dabas puses. Piemēram, kad Mekas elkdievji noliedza pēcnāves dzīves eksistenci, Kurāns atklāja viņu nostājas vājību, izvirzot tam ļoti loģiskus un racionālus argumentus:

“Viņš deva līdzību par Mums, bet aizmirsa paša rašanos. Viņš teica: “Kas atdzīvinās šos kaulus, kad tie jau būs sadrupuši (sairuši)?” Saki: “Tos atdzīvinās Tas, kurš radījis tos pirmo reizi, un Viņš par katru radību ir Zinošs!” – Tas, kurš radījis jums no zaļā koka uguni, un ar kuru jūs tagad iekurināt. Vai tad Tas, kurš radījis debesis un zemi, nepavisam nav spējīgs rādīt tādus kā jūs? Bet protams, [ka ir spējīgs,] jo Viņš ir Tas Zinošais Visa Radītājs!” (Kurāns 36:78-81)

Citviet Kurānā ir skaidri teikts, ka neticīgajiem nav stingra pamatojuma tam, ka viņi noliedz pēcnāves dzīves eksistenci. Tas ir balstīts tikai uz pieņēmumiem.

“Un viņi teica: “Ir tikai mūsu šī dzīve – mēs mirstam un dzīvojam un nekas mūs nenogalina, kā tikai laiks!” Bet viņiem nav par to it nekādu zināšanu. Viņi tik vien, kā izdara pieņēmumus. Un, kad viņiem tiek lasītas Mūsu zīmes kā skaidri pierādījumi, par viņu argumentu kļūst vien tikai vārdi: “Atvediet mūsu tēvus, ja jūs sakāt patiesību!” (Kurāns 45:24-25)

Protams, Dievs piecels visus mirušos, bet ne jau lai izpildītu mūsu kaprīzes vai ikdienišķās pasaules tukšās iegribas; Dievam ir pašam Savi plāni attiecībā uz lietām. Pienāks diena, kad viss visums tiks iznīcināts un tad atkal mirušie tiks augšāmcelti, lai stātos Dieva priekšā. Tā diena būs dzīves, kas nekad nebeigsies, sākums un tajā dienā katra persona tiks Dieva atalgota saskaņā ar tās labajiem vai sliktajiem darbiem.

Paskaidrojums, ko sniedz Kurāns par pēcnāves dzīves eksistenci, ir tāds, kādu to pieprasa cilvēka morālā apziņa. Patiesībā, ja dzīves pēc nāves nebūtu, tad jebkāda ticība Dievam zaudē jēgu, vai pat ja arī kāds ticētu Dievam, tas būtu netaisnīgs un vienaldzīgs Dievs. Viņš būtu Dievs, kurš ir radījis cilvēku, tikai lai pēc tam vairs neinteresētos par tā likteni. Viennozīmīgi Dievs ir taisnīgs. Viņš sodīs tirānus, kuru noziegumi ir neskaitāmi: nogalinājuši simtiem nevainīgus cilvēkus, radījuši pagrimumu sabiedrībā, paverdzinājuši neskaitāmus cilvēkus, lai tie kalpotu viņu iegribām, un tā tālāk. Tā ka cilvēka mūžs šajā pasaulē ir ļoti īss, un arī pati šī fiziskā pasaule nav mūžīga, tad sodi un atalgojumi, kas atbilstu cilvēka veiktajiem ļaunajiem un krietnajiem darbiem, šeit nav iespējami. Kurāns ļoti uzsvērti norāda, ka Tiesas dienai ir jānāk, un Dievs izlems katras dvēseles likteni saskaņā ar viņa vai viņas darbu sarakstu.

“Bet tie, kuri noliedza, teica: “Tā Stunda pie mums nenāks!” Atbildi: “[Nāks] gan! Tā noteikti atnāks pie jums! [Zvēru] pie sava Kunga, visa Apslēptā Zinātāja, no kura nedz debesīs, ne arī uz zemes nav noslēpts [pat] tas, kas ir skudriņas svarā, un [lai arī] kas mazāks vai lielāks par to [nebūtu], tas viss ir skaidrā Grāmatā. [Nāks gan], lai Viņš atmaksātu tiem, kuri ticēja un darīja labus darbus. Tieši viņiem ir [sagatavota] piedošana un dāsna iztika!” Bet tiem, kuri centušies Mūsu zīmēm patraucēt, ir [sagatavotas] mocības no sāpīga soda.” (Kurāns 34:3-5)

Atdzimšanas diena būs diena, kad vispilnīgāk izpaudīsies Dieva atribūti – taisnīgums un žēlastība. Dievs izlies savu žēlastību pār tiem, kas cieta Viņa labā savas pasaulīgās dzīves laikā, ticot, ka viņus sagaida mūžīga svētlaime. Bet tie, kuri ļaunprātīgi izmantoja Dieva veltes, absolūti neparūpējoties par savu nākamo dzīvi, būs visnožēlojamākajā stāvoklī. Iezīmējot salīdzinājumu starp tiem abiem, Kurānā ir teikts:

“Vai tad tas, kuram Mēs devām labu solījumu un kas to ieraudzīs [piepildāmies], ir līdzīgs tam, kuram Mēs devām izbaudīt šīs dzīves iedzīvi, bet pēc tam Augšāmcelšanās dienā viņš tiks atvests [pie Uguns]?” (Kurāns 28:61)

_________________________________

Autors: iiie.net (rediģējuši IslamReligion.com); šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/275/life-after-death-part-1/

(Article by: iiie.net (edited by IslamReligion.com); this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/275/life-after-death-part-1/)