Džamals Al-Dīns Zarabozo (Jamaal al-Din Zarabozo) – ASV islāma aprindās populāra personība – stāsta par Kurāna brīnumiem un to ietekmi uz viņa ceļu pie islāma.

Devītā daļa: Zemāk aprakstīts pravietojums, kam ir sakars ar notikumu, kas bija pilnīgi ārpus pravieša Muhammada (s) un arābu kontroles – persiešu iekarošana.

Nākot no kristīgas vides, es ar nepacietību vēlējos noskaidrot, kādi pravietojumi tiek saistīti ar Kurānu un pravieti Muhammadu (s). Man tika mācīts ka, ja pravieša pravietojumi nepiepildās, tad viņš nevar būt īsts Dieva pravietis.

Kurānā ir vairāki šādi pravietojumi, bet es uzsvēršu tikai vienu no tiem – patiesībā es vienu no tiem jau esmu pieminējis, to, ka Kurāns tiks saglabāts. Līdzīgi, Dievs apsolīja, neskatoties uz to, ka pravietim (s) bija daudz pretinieku, kas vēlējas viņu redzēt mirušu, ka Viņš aizsargās pravieti Muhammadu (s) līdz viņa misija tiks pabeigta. Un tik tiešām pravietis (s) nenomira, līdz Dievs nebija atklājis šīs rindas, „…Šodien Es jūsu labad pabeidzu un pilnveidoju jūsu reliģiju…(Kurāns 5:3)

Es uzsveru šo konkrēto pravietojumu, jo tam ir sakars ar notikumiem, kas bija pilnīgi ārpus pravieša (s) un arābu kontroles.

Kurānā ir fragments kurā teikts: „Sakauti romieši viszemākajā vietā virs zemes. Bet pēc savas sakāves tie atgūs virsroku – pēc dažiem (vairāk par divi, bet mazāk par desmit) gadiem. Lēmums ir aiz Allāha līdz šim un pēc tam. Tanī dienā ticīgie priecāsies par Allāha [doto] uzvaru. Viņš dod uzvaru tam, kam vēlas, un Viņš ir Varenais un Žēlojošais.” (Kurāns 30:2-5)

Šī atklāsme nonāca pie pravieša (s) laikā, kad muslimi Mekātika ļoti vajāti. Īstenībā, tas bija ap to laiku, kad notika pirmā muslimu migrācija no Mekas uz Abesīniju – migrācija, kas notika dēļ vajāšanām. Tas bija 615. g.m.ē. Tajā pašā laikā Bizantijas impērija bija pilnībā pārņēmuši persieši. Mekas elku pielūdzēji sevi identificēja ar persiešiem, kas bija zoroastrieši un pielūdza gaismas dievu un tumsas dievu, kamēr muslimi sevi identificēja ar kriestīgo Bizantiju, jo viņi ticēja atklāsmei no Dieva, praviešiem un tamlīdzīgām lietām. Patiesībā, karš starp Bizantijas impēriju un persiešiem tika aprakstīts kā kas līdzīgs krusta kariem, jo tika iznīcinātas daudzas kristiešu svētvietas. Līdz ar to, Mekas neticīgie bija ļoti priecīgi par to, kas notika. Šajā kontekstā tika atklāta šī atklāsme no Dieva.

Īstenībā, pat pēc šīs atklāsmes atnākšanas, bizantieši turpināja zaudēt persiešiem. Situācija kļuva tik slikta, ka Bizantijas imperators bija spiests pārvietot savu galvaspilsētu no Konstantinopoles uz Tunisu Ziemeļārfikā. Tomēr Dievs apgalvoja, ka viņi gūs uzvaru trīs līdz deviņu gadu laikā.

Īsumā, kā britu vēsturnieks Gibbons (Gibbon) rakstīja: „Pat septiņus līdz astoņus gadus pēc šī Kurāna pareģojuma, situācija bija tāda, ka neviens nevarēja pat iedomāties, ka Bizantijas impērija jebkad atkal gūs virsroku pār Irānu. Nemaz nerunājot par dominanci, neviens pat necerēja, ka šādos apstākļos impērija vispār izdzīvos.”[i]

Tomēr, Heraklius 623. g.m.ē. uzsāka savu pretuzbrukumu no Armēnijas un 624. g.m.ē. viņš nopostīja galveno Irānas uguns-templi un sakāva persiešus. Tas bija tas pats gads, kad notika Badr kauja. Pēc tam, kad muslimi bija spiesti bēgt uz Medīnu, un pēc tam, kad pats pravietis (s) bija emigrējis un nodibinājis tur islāmisku valsti, Mekas neticīgie turpināja vajāt muslimus un centās pielikt punktu islāmam. Pirmais militārais konflikts starp abām pusēm notika Badr kaujā. Daudz vājāk bruņoti un ievērojamā mazākumā, neliela muslimu grupiņa spēja gūt satriecošu uzvaru pār Mekas politeistiem. Maudūdi raksta: „Ibn’ Abbas, Abu Sa’id Khudri, Sufjan Thauri, Suddi un citi ir ziņojuši, ka romiešu uzvara pār irāniešiem un muslimu uzvara Badr kaujā pret politeistiem notika praktiski vienlaicīgi. Tādēļ muslimi bija divtik priecīgi. To pašu apgalvo Bizantijas un Irānas vēstures. 624. g.m.ē. ir gads, kad notika Badr kauja, un tas ir tas pats gads, kurā Bizantijas imerators iznīcināja zoroastriešu izcelsmes vietu un nopostīja galveno Irānas uguns-templi.”[ii]

______________________________

Autors: Džamāls Al-Din Zarabozo; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/545/miraculous-quran-part-9/

(Article by: Jamaal al-Din Zarabozo; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/545/miraculous-quran-part-9/)

_______________________________

[i] Gibbons, “Romas Impērijas panīkums un sabrukums” (Decline and Fall of the Roman Empire) Ņujorka, Modern Library. 2. nodaļa, 788. lpp. Citēts no S.Abdul A’la Maudodl, “Kurāna nozīme” (The Meaning of the Quran) Lahora, Pakistāna: Islamic Publications. 9. nodaļa 184. lpp.

[ii] Ibid. 9. nodaļa 191. lpp