Vai esam dzimuši, lai būtu brīvi? (2/2): Ko no mums vēlas Dievs

Visi pravieši, to skaitā Ibrahīma (Ābrahāma), Mūsas (Mozus), Isas (Jēzus) un Muhammada (miers viņiem visiem un Dieva svētība), mācīja, ka tas, ko cilvēki izvēlas darīt attiecībā uz ticību Dievam un paklausību Viņam, atstās lielu iespaidu uz viņu galējo iznākumu. Mūsu rokās ir apbrīnojamā spēja mīlēt un būt labsirdīgiem, vai gluži pretēji – neieredzēt un postīt. Un, lai gan visi cilvēki piedzimst ar vienādi spējīgām dvēselēm, tās tomēr paliek dažādas. Patiesībā izvēles brīvība ir visgrūtāk izprotamā un novērtējamā Dieva dāvana. Bez tās būtu bezjēdzīgi runāt par tikumību vai netikumību, par labo un ļauno, jo mēs vienkārši darbotos kā roboti.

Cilvēku, kuram nav iespējas izvēlēties un izlemt, nevar tiesāt. Tas vienkārši būs netaisnīgi. Aiša stāstīja, ka Pravietis Muhammads (s) skaidroja: tie, kuru brīvība vai saprāts ir kaut kādā veidā ierobežoti (piemēram, tie, kas ir pārāk gados jauni, vai nezinoši, vai kuru prātam trūkst līdzsvara), nevar būt morāli atbildīgi par savu rīcību nedz šariāta tiesā (nedz arī sekulāras valsts tiesas priekšā), nedz arī Tiesas dienā.

Kā tādā gadījumā būt ar muslimu al-kodr koncepciju – Dieva pilnīgo un galīgo kontroli pār notikumiem jeb likteni? Kā lai līdzsvarojam ideju par to, ka Dievs zina absolūti visu, ar ideju par cilvēka izvēles brīvību? Ja Dievs visu zina jau iepriekš, tad jau cilvēka dzīve ir pilnībā iepriekšnolemta? Vēl vairāk, ja Visvarenais neiejaucas, lai novērstu iepriekš nolemtu (nelabvēlīgu) notikumu gaitu, tad par sliktu iznākumu atbildīgs ir tikai Viņš? Iznāk, ka viss uz zemes notiekošais ļaunums jau ir iepriekš nolemts un tajā nevar nevienu vainot? Piemēram, ja cilvēks ir kaut ko nozadzis, vai ir taisnīgi viņu par to sodīt, jo viņš taču ir tikai piepildījis iepriekš nolemto? Vai tad viņam bija cita izeja?

Daudzi cilvēki muslimus uzskata par fatālistiem, kuri ir pārliecināti: ja jau viss ir iepriekš nolemts, un Kungs par visu zina jau iepriekš, tātad iznākums vienmēr būs viens un tas pats. Jautājums par likteni ir ļoti sarežģīts – līdz pat šim brīdim cilvēka prāts to līdz galam nav spējis izprast. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka Visaugstākais sūtīja praviešus un lejupsūtīja atklāsmes tādēļ, lai ļaudis ieklausītos, izdarītu savas izvēles un dzīvotu saskaņā ar tām.

Dievs ir Kurānā atklājis: “Patiesi, Allāhs nemaina to [stāvokli], kādā atrodas cilvēki, kamēr viņi nemainīs to, kas ir viņos pašos.” (Kurāns 13:11)

Tas pierāda to, ka, izdarot izvēli, cilvēks spēj ietekmēt likteņa pavērsienus. Tikai mēs nezinām, pie kā novedīs mūsu lēmumi, bet Dievam ir zināms viss. Tātad, ja cilvēks izvēlas darīt konkrētu lietu, tad sekos konkrēts rezultāts, kas vedīs pie konkrētām sekām. Ja cilvēks izvēlas rīkoties savādāk, tad rezultāts un sekas būs savādāki. Ja tu izvēlies izdzert veselu pudeli pretsāpju zāļu, tu šodien mirsi; bet, ja tu izvēlies norīt tikai divas tabletes, tu vari atvieglot savas galvassāpes un iespējams dzīvot līdz pat simts gadiem. Mēs to nesaprotam, bet Dievs saprot – viņa ‘intelekts’ ir miljoniem reižu spēcīgāks un pilnīgi citādāks nekā mūsējais.

Jautājums par likteni ir to vidū, kas saucas al-ghaib (cilvēka prātam slēptās lietas). Mēs nezinām, pie kā novedīs mūsu izvēle, bet mums ir unikāla iespēja jebkurā brīdī vērsties pie Dieva pēc palīdzības un padoma. Kungs rīkotos netaisnīgi, ja nedotu cilvēkam iespēju ietekmēt savu likteni. Un vai tad vispār būtu jēga censties dzīvot pareizi? Fatālisms noved pie bezpalīdzības un izmisuma, un neļauj ne savu, ne savu tuvinieku dzīvi mainīt uz labu.

Ko gan Dievs mums novēl? Panākumus, laimi un patiesu brīvību! Ne to, kuru cilvēki parasti uzskata par brīvību, bet to, kuru mums nes laime. Es varu būt laimīgs, manot savus partnerus katru nedēļu, piebāžot vēderu ar garšīgu, bet neveselīgu pārtiku, tērējot veselu bagātību uz drēbju, dārglietu vai mūzikas disku iegādi, smēķējot, atgriežoties mājās vienalga cik vēlu un liekot tuviniekiem uztraukties, pelnot kaudzēm naudas negodīgā ceļā… Vai šīs patiesi ir lietas, kas kādu darīs laimīgu? Vai tiešām mūsu dzīve ir tik primitīva, lai saredzētu laimi visā tajā?

Sātanam ir tik viegli muļķot cilvēku. Viņš tikai izpušķo ceļu uz iznīcību, parāda to vilinošu un baudām pilnu. Apstājieties un padomājiet. Paskatieties visapkārt: daudzi no visbagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem ir vientuļi; neveselīga pārtika, alkohols un smēķēšana nes līdzi daudz veselības problēmu; nelikumīgi pelnīta nauda liek dzīvot bailēs un satraukumā; gadījuma sakaru rezultātā dzimušie bērni parasti ir negribēti – no viņiem bieži vēlas atbrīvoties, izdarot abortu vai pametot pēc dzimšanas. Brīvībai ir jānes laime, nevis tās rezultātā jācieš pašam cilvēkam un citiem viņam apkārt.

Patiesā laime ir rūpēties par to, ko Dievs ir nodevis mūsu gādībā uz tik īsu laiku: mūsu ķermeņiem, ģimenēm, talantiem, iejūtību pret apkārtējiem. Tas nenozīmē brīvību padoties mūsu dziņām, vēlmēm un iegribām, kuras, kā mēs to labi zinām, sāpinās gan mūs, gan laika gaitā arī citus. Tas var skanēt paradoksāli, bet cilvēks, kurš spēj atteikties no egoistiskas brīvības un kļūt par Dieva kalpu, vienmēr būs patiesi brīvs. Tāda cilvēka sirdsapziņa būs tīra, jo viņš zinās, ka ir darījis labāko, ko spējis. Viņš būs pārliecināts par sevi un pilns cerību. Tāds cilvēks nekad nekalpos savām iegribām vai jebkuram/ jebkam, kas nav tā vērts.

__________________________

Autore: Rujaija Varis Maksud; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/1178/viewall/are-we-born-to-be-free/

(Article by: Ruqaiyyah Waris Maqsood; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/1178/viewall/are-we-born-to-be-free/)

_________________________

Šajā rakstu sērijā:

• Vai mēs esam dzimuši, lai būtu brīvi? (1/2): Brīvība – nenovērtējama dāvana
• Vai mēs esam dzimuši, lai būtu brīvi? (2/2): Ko no mums vēlas Dievs