Muhammada (s) dzīve (2/12): No dzimšanas līdz brieduma gadiem

Pravieša (s) dzimšana

Pravietis Muhammads (miers viņam un Dieva svētība) ir dzimis 570. gadā pēc kristiešu kalendāra, Mekā (mūsdienu Saūdu Arābijā). Viņa tēvs Abdullāhs bija Mekas dibinātāja Kusaja maz mazmazdēls un piederēja pie Hašimītu dzimtas kuraišītu ciltī. Muhammada (s) māte Amīna bija Kusaja brāļa pēctece. Reiz, atgriežoties ar karavānu no Sīrijas un Palestīnas, Abdullāhs apstājās, lai apciemotu radiniekus vienā no oāzēm ziemeļos no Mekas. Tur, vairākus mēnešus pirms dēla dzimšanas, viņš saslima un nomira.

Saskaņā ar tradīcijām kuraišīti savus bērnus nosūtīja uz tuksnesi zīdītājai, kur viņi pavadīja savus pirmos dzīves gadus beduīnu vidū. Šī tradīcija bija saistīta ne tikai ar bērna veselību, bet arī atgriešanos pie senču dzīves stila, iespēju sajust bezgalīgā tuksneša brīvību. Pravieti Muhammadu paņēma zīdītāja Halima. Šajā beduīnu ģimenē viņš nodzīvoja četrus vai piecus gadus. Viņš pierada pie dzīves tuksnesī un, tiklīdz iemācījās staigāt, sāka ganīt aitas.

Muhammads bija aptuveni sešus gadus vecs, kad viņš kopā ar māti devās uz Jatribu, kur mira viņa tēvs. Amīna saslima ar kādu tolaik oāzēs klejojošu drudzi un nomira atpakaļceļā uz mājām. Tad par viņa aizbildni kļuva viņa vectēvs Abdul-Muttalibs – Hašimītu dzimtas vadonis. Pēc diviem gadiem, kad Muhammads (s) bija astoņus gadus vecs, nomira arī Abdul-Muttalibs. Atbildība pārgāja pie pravieša tēvoča Abu Taliba, kurš kļuva par viņa galveno aizbildni un nākamo Hāšimītu dzimtas vadoni. Muhammadam (s) palika deviņi gadi, kad tēvocis paņēma viņu līdzi karavānā uz Sīriju, lai apmācītu viņu tirgotāja amatā.

Muhammads (s) turpināja darboties kā tirgotājs un jau drīz bija iedibinājis sev labu reputāciju. Mekas bagāto slāņu vidū bija divas reizes par atraitni kļuvusī Khadidža. Uzzinot labās atsauksmes par Muhammadu (s), kuru bieži dēvēja par Al-Amīn (uzticamais,) Khadidža nolīga viņu doties ar viņas tirdzniecības karavānu uz Sīriju. Viņa personiskā šarma apburta un patīkami pārsteigta par Muhammada (s) lieliskajām tirgoņa spējām, kad viņš atgriezās no Sīrijas, Khadidža sūtīja viņam laulību piedāvājumu. Tajā laikā Muhammadam bija 25 gadi, bet Hadidžai – 40. Pēc kāzām viņa uzdāvināja vīram kalpu Zeidu, kuram Muhammads (s) dāvāja brīvību. Ka Zeida radinieki atnāca, lai samaksātu izpirkuma maksu, viņš bija tik ļoti iemīlējis Muhammadu (s), ka nolēma palikt kopā ar savu labdari. Khadidža dzemdēja Muhammadam (s) šešus bērnus, to skaitā dēlu Kasimu, kurš mira, nenodzīvojis pat divus gadus.

Muhammads kļuva par ievērojamu un sabiedrībā godātu vīru, kuru visi apbrīnoja viņa dāsnuma un dziļās dzīves gudrības dēļ. Likās, ka viņu gaida gaiša nākotne: viņš panāks savas dzimtas labklājību, kļūs par vienu no ietekmīgākajiem pilsētas vadoņiem un mirs, iespējams, kā viņa vectēvs – Kābas ēnā, pārdomājot labi šajā pasaulē nodzīvotos gadus. Taču viņa gars nesajuta mieru un, tuvojoties brieduma gadiem, šī satraukuma tendence pastiprinājās – viņam bija lemts kas pavisam cits.

Hanīfi

Mekas iedzīvotāji bija Ābrahāma pēcteči no viņa dēla Išmaēla puses, un viņu templis Kāba bija celts Vienīgā Dieva pielūgsmei. Kāba vēl joprojām saucās par Dieva Namu, bet par pielūgsmes objektiem bija kļuvuši neskaitāmi elki – dievības, kas tika uzskatītas par Dieva meitām un darbojās kā starpnieces starp Dievu un cilvēkiem. Tikai nedaudzi juta pretīgumu pret izplatījušos elkdievību un centās sekot Ābrahāma reliģijai. Šie patiesības meklētāji bija pazīstami kā Hanīfi, kas nozīmē „tie, kuri ir novērsušies no elkdievības”. Viņi neapvienojās grupās: katrs atsevišķi centās atrast patiesību. Muhammads (s), Abdullāha dēls, bija viens no viņiem.

___________________________

Autors: IslamReligion.com; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.com pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/182/muhammad-s-biography-part-2/

(Article by: IslamReligion.com; this article has been translated by www.parislamu.com from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/182/muhammad-s-biography-part-2/)